Krievu valodas vietā — vācu, franču un spāņu

Latvijas skolām ar likumu ir noteikts pienākums no 2026. gada kā otro svešvalodu vairs nemācīt krievu valodu, bet pakāpeniski aizstāt to ar kādu no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas oficiālajām valodām.

 Bet skolēni no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā var paši atteikties jau tagad. Tā kā daudzviet pirmā svešvaloda ir angļu valoda un otrā bijusi krievu, tad pēc jaunās kārtības skolām nākas piepūlēties, lai sameklētu pedagogus citas otrās svešvalodas mācīšanai. Bet aptaujas liecina, ka populārākā izvēle ir vācu valoda. Situāciju pēta "Latvijas Avīze" un reģionālie laikraksti – "Brīvā Daugava", "Alūksnes un Malienas Ziņas", "Ziemeļlatvija", "Staburags" un "Dzirkstele".

Iesaistās "Mācītspēks"

Nepieciešamība pēc svešvalodu skolotājiem likusi sarosīties daudziem, arī programmas "Mācītspēks" veidotājiem. ("Mācītspēks" ir darba vidē balstītas pedagoģijas studijas, kas palīdz dažādu jomu profesionāļiem kļūt par skolotājiem. Programmu īsteno Latvijas Universitātē, Daugavpils Universitātē vai RTU Liepājas akadēmijā.) "Mācītspēks" dalībnieku uzņemšanas procesa koordinatore Rita Šmite "Latvijas Avīzei" stāsta, ka programmas dalībnieku interese par Eiropas svešvalodām (neskaitot angļu valodu) šogad ir būtiski pieaugusi: "Šajā mācību gadā darbu skolās sāk 12 svešvalodu skolotāji – septiņi vācu valodas, trīs franču valodas, viens itāliešu un viens zviedru valodas skolotājs. No 2020. līdz 2023. gadam katru gadu darbu sāka vidēji 4–7 svešvalodu skolotāji, no kuriem lielākā daļa bija vācu valodas skolotāji. Pēdējos gados redzam lielāku interesi arī par citām valodām, piemēram, 2024. gadā divas dalībnieces pasniedza spāņu, viena franču un viena vācu valodu. Skolas vislielāko interesi izrāda tieši par šo trīs valodu skolotājiem, tomēr arī citas valodas, piemēram, zviedru, kļūst arvien populārākas."

Liepājniece Baiba Kluce ir viena no "Mācītspēka" dalībniecēm – iepriekš viņa valodu centrā pasniedza franču valodu gan pieaugušajiem, gan arī bērniem un jauniešiem, un nu strādā skolā. "Man ļoti patika strādāt ar bērniem, taču franču valoda Liepājā tobrīd nebija pieprasīta. Visbiežāk pasniedzu angļu valodu, bet franču valodu mācījās vien daži bērni. 

Tā kā skolas jau tagad lēnām uzsāk pāreju uz Eiropas valodām, sapratu, ka šis varētu būt īstais brīdis iestāties "Mācītspēkā" un kļūt par franču valodas skolotāju."

Šo svešvalodu pie Baibas apgūst 5.–11. klases skolēni. "Ir stundas, kur soli ir piepildīti, bet ir arī tādas, kurās pustukši. Pašā pirmajā stundā katram skolēnam vaicāju, kāpēc izvēlējās mācīties tieši franču valodu, un atbildes bija dažādas – "mamma lika", "gribēju pamēģināt", "patīk franču valoda", "labi zinu angļu un krievu valodu, gribu iemācīties vēl vienu svešvalodu"."

Baiba domā, ka ne visas skolas aptver to, cik drīz pienāks lielās pārmaiņas: "Krievu valodu kā otro svešvalodu nākamgad vairs nevarēs apgūt. Pagaidām ir grūti spriest, cik veiksmīgi viss notiks, bet, manuprāt, īpaši skolām ārpus Rīgas būs grūti atrast citu svešvalodu skolotājus, jo viņu nav daudz. Uzskatu, ka jau tagad būtu jāsāk domāt par svešvalodu skolotāju piesaisti, to, kā atrisināt situāciju, kā to izdarīja skola, kurā es strādāju, – piedāvājot sākt pasniegt franču valodas stundas."

Liepājas Izglītības pārvaldes komunikācijas vadītāja Renāte Meļķe informē, ka Liepājas skolās situācija ir diezgan stabila: "Tiem skolēniem, kuri vēlas atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas un izvēlēties kādu citu valodu, šāda iespēja tiek nodrošināta. Tāpat šobrīd ir bērni, kuri turpina apgūt krievu valodu, jo dara to jau no 4. klases un nevēlas no jauna apgūt citu valodu. Kā alternatīva krievu valodai tiek piedāvāta primāri vācu valoda, arī franču un spāņu valodas. Pedagogu šobrīd pietiek, valodu skolotāju vakances patlaban mums nav."

Rīgā problēmu neesot

Arī Rīgā aktuālākā otrā svešvaloda ir tieši vācu valoda. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa: "Fakti liecina, ka skolas jau šajā mācību gadā sāk pakāpeniski nodrošināt citu svešvalodu tiem skolēniem, kuri atteikušies apgūt krievu valodu, vietā pārsvarā piedāvājot vācu valodu. Būtisks būs otrās svešvalodas piedāvājuma palielinājums 2026./2027. mācību gadā. Aptaujas liecina – kā otrā svešvaloda tiks piedāvāta pārsvarā vācu valoda, pēc tam franču valoda un spāņu valoda, atsevišķās skolās arī lietuviešu valoda. 

Pašlaik Rīgā daudzi krievu valodas pedagogi ir pārprofilējušies vai pārprofilējas cita mācību priekšmeta mācīšanai, tiek izmantots arī pašvaldības piešķirtais finansējums pedagogu profesionālai pilnveidei."

Skolotāju vakances Rīgā joprojām esot aktuālas. "Pašlaik tiek meklēti divpadsmit pedagogi svešvalodu mācīšanai, bet būtisks svešvalodu skolotāju trūkums nav konstatēts," saka A. Pēterkopa.

Rīgas Angļu ģimnāzija ir viena no Rīgas izglītības iestādēm, kurā jau divus gadus nepiedāvā uzsākt krievu valodas apguvi ne pamatizglītībā, ne vidējā izglītībā, informē skolas direktore Maija Kokare. Jau 2023./2024. mācību gadā daļa vecāku izvēlējās atteikties no krievu valodas apguves. "Mūsu skola nodrošināja papildu atbalstu šiem skolēniem, lai viņi varētu veiksmīgi iekļauties vācu valodas apguvē. Pamatizglītībā piedāvājam apgūt vācu un franču, vidējā izglītībā vācu, franču, spāņu valodu. Ir izteikta interese arī par itāliešu valodu, bet mums nav izdevies piesaistīt atbilstošu pedagogu," saka Maija Kokare.

Valkas novadā vēlas igauņu valodu

Ar sarežģījumiem pedagogu piesaistē saskaras arī Valkas novadā, kur loģisks liktos solis kā otro svešvalodu mācīt igauņu valodu, bet galvenais iemesls, kāpēc robežpilsētā dzīvojošajiem bērniem šobrīd nav šādas iespējas, ir tieši pedagogu trūkums. Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas direktore Lilita Kreicberga laikrakstam "Ziemeļlatvija" stāsta, ka pagājušajā mācību gadā tika eksperimentēts – igauņu valodas apguvi uzsāka pirmsskolas izglītības grupā "Mazais ģimnāzists", tomēr nācās nonākt pie atziņas, ka ne visi, kuri pārzina igauņu valodu, var strādāt par skolotājiem. Tieši tāpēc Valkas novada lielākajā skolā, kurā mācās 652 skolēni, igauņu valodas apguve piedāvāta netiek.

Tomēr skolas vadība atgriezīšoties pie centieniem ieviest šo valodu kā otro svešvalodu. "Mums ir vēlme un stipra griba, bet nav igauņu valodas pedagoga. Jāteic, ka jebkuras valodas apguve ir milzīga vērtība, taču politiskā situācija jau pati noteica to, kas darāms. Uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā pieņēmām lēmumu neturpināt sākt krievu valodas mācīšanu jaunākajās klasēs," saka L. Kreicberga.

Ģimnāzijas 7.–9. klasēs turpinot mācīt krievu valodu un iespēju atteikties no krievu valodas un sākt apgūt kādu citu svešvalodu aizvadītā mācību gada nogalē izmantojuši tikai četru skolēnu vecāki, uzrakstot iesniegumus skolai. 

Ir ieviests arī kāds jaunums – piekto klašu skolēniem nu iespējams apgūt franču valodu – skolai izdevies piesaistīt pedagogu ar darba pieredzi, kas gūta citās valstīs, – francūzieti Sibillu Loransu Vaninu Rožē.

Ar citu problēmu igauņu valodas mācīšanas jautājumā sastopas Dāvja Ozoliņa Apes pamatskola – skolas direktore Dina Meistere atklāj, ka piesaistīt pedagogus būtu iespējams, taču viņus neapmierina atalgojums. Skolas vadība uzrunājusi igauņu valodas pedagogus, kuri strādā netālajās igauņu skolās, taču, kad šie skolotāji uzzina, kādas ir algas svešvalodu skolotājiem Latvijā, igauņu pedagogi pat neizskatot kaimiņu piedāvājumu. Igaunijā skolotājiem algas krietni lielākas – jau pirms vairākiem gadiem pedagogi par slodzi saņēmuši ap diviem tūkstošiem eiro lielu atalgojumu.

Krievu valoda – vēl 74 skolās

Ir skolas, kurās turpina mācīties krievu valodu, pašlaik nemaz nemeklējot citas iespējas, jo audzēkņi nav pieteikušies citai svešvalodai. Iemesls – viņi labi pārvalda krievu valodu. Izglītības un zinātnes ministrija informē, ka šobrīd 12,69% jeb 74 no 591 izglītības iestādes joprojām kā vienīgo otro svešvalodu turpinās mācīt krievu valodu. Šādu izglītības iestāžu skaits gan ir samazinājies – pagājušajā mācību gadā tādas bija 99. Vēl pirms dažiem gadiem krievu valodu apguva gandrīz pusē Latvijas skolu – 2020./2021. mācību gadā to mācīja 315 no 685 skolām, 2021./2022. mācību gadā – 320 no 668 skolām, bet 2022./2023. mācību gadā – 282 no 647 skolām.

No pagājušā gada marta līdz šā gada 15. martam ministrija veica skolu aptauju, lai noskaidrotu izglītības iestāžu iespējas un plānus nodrošināt otrās svešvalodas apguvi no 2026. gada 1. septembra. Visvairāk tika nosaukta vācu valoda (skat. uzziņu).

Ko paredz likums un noteikumi

• Pirmo svešvalodu bērni skolā apgūst no 1. klases. Tai ir jābūt vienai no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, un visbiežāk tiek izvēlēta angļu valoda. Līdz ar sākumskolas beigām sāk apgūt otro svešvalodu – visbiežāk tika mācīta krievu valoda. Taču no 2026. gada 1. septembra kā otrā svešvaloda jāapgūst tikai kāda no ES vai Eiropas Ekonomikas zonas oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi.
• Likumā noteikts – skolēniem, kuri līdz 2025./2026. mācību gadam uzsākuši krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvi, izglītības iestāde nodrošina iespēju turpināt tās apguvi līdz pamatizglītības pakāpes noslēgumam, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030. mācību gada beigām.
• Valdības noteikumi par vispārējās vidējās izglītības standartu paredz, ka no 2026./2027. mācību gada krievu valodu kā otro svešvalodu nevarēs apgūt arī vidējās izglītības posmā. Vidusskolēni, kuri līdz 2025./2026. mācību gada beigām kā otro svešvalodu būs sākuši apgūt krievu valodu, var to turpināt līdz skolas beigšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2027./2028. mācību gada beigām (profesionālās vidējās izglītības programmās – līdz 2028./2029. mācību gada beigām).

Temata turpinājumu lasiet "Latvijas Avīzes" 30. septembra numurā.

MAF 2025

Foto: #sif_maf2025

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Brīvā Daugava", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un “Ziemeļlatvija”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.