19 °C
Vakar valsts akciju sabiedrības "Latvijas Pasts" padomes priekšsēdētājs Raimonds Dūda un padomes loceklis Ivars Blumbergs izplatīja solidāru paziņojumu par atkāpšanos.
To amatpersonas argumentēja ar krīzi attiecībās ar Satiksmes ministriju, kuras pakļautībā "Latvijas Pasts" darbojas.
"VAS "Latvijas Pasts" padomes locekļi paziņo par atkāpšanos, jo sadarbība un komunikācija ar LR Satiksmes ministriju ir nonākusi strupceļā un nav vērsta uz konstruktīvu darbu pie kopīga mērķa nodrošināt un attīstīt konkurētspējīgu uzņēmumu, kas veic tā statūtos paredzēto darbību," teikts padomes locekļu izplatītajā paziņojumā.
Savukārt Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ligita Austrupe atklāj, ka redzējums, kāds valdīja "Latvijas Pasta" padomē, bija būtiski atšķirīgs no tā, kāds ir SM, līdz ar to tālāku sadarbību ministrija uzskatīja par neiespējamu. "Es labprāt pieņemu šo padomes locekļu atlūgumu," viņa teica.
Tāpat viņa sacīja – ja "Latvijas Pasta" padome pati nebūtu atkāpusies, visticamāk, ministrija nebūtu turpinājusi sadarbību jebkurā gadījumā.
"Latvijas Pasts" iepriekš bija izziņojis pasta nodaļu reorganizācijas plānu, kas paredzēja šogad slēgt 105 no 176 pasta nodaļām. Pēc sašutuma sabiedrībā, pašvaldību iebildēm un arī atbildīgās ministrijas kritikas "Latvijas Pasts" nolēma reorganizāciju apturēt.
Vakardienas paziņojumā par atkāpšanos pasta padomes locekļi norāda, ka uzņēmuma jaunās stratēģijas projekta izstrāde noritējusi vairāk nekā gadu un ka ministrijai reformas nav bijušas nekāds noslēpums: "Stratēģijas projekta izstrādes procesā bija iesaistīti un nepārtraukti klātesoši arī Satiksmes ministrijas atbildīgie ierēdņi, tāpat kā ministrijas pārstāvji bija informēti par "Latvijas Pasta" tīkla reorganizāciju. Tāpēc pārsteidzošs un neizprotams ir komunikācijas veids, stils un kanāli, ko pēdējās nedēļās izvēlējās satiksmes ministra birojs, būtiskus jautājumus nevis risinot tieši ar uzņēmumu, bet publiskojot sociālajos tīklos."
Pārmet izšķērdību
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("P"), reaģējot uz notikušo, solīja, ka VAS "Latvijas Pasts" pagaidu padome tiks iecelta tuvākajās dienās, bet jau vēlāk tiks organizēts atklāts konkurss, lai ieceltu pilnvērtīgu padomi.
Savukārt Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs aģentūrai LETA skaidrojis –
kopumā Satiksmes ministrijas pozīcija paredz, ka "Latvijas Pasta" vadības "treknie gadi" ir beigušies un ka "padomei šajā gadījumā ir jāuzņemas atbildība, un viņi arī to uzņēmās".
"Protams, patlaban "Latvijas Pasts" atrodas smagā finanšu situācijā – tiek slēgtas nodaļas un atlaisti darbinieki, bet tikmēr Dūda pagājušajā gadā no septembra līdz decembrim vairākas reizes devās uz Šveici, iztērējot mācību komandējumos aptuveni 25 000 eiro. Šie padomes ekstravagantie tēriņi un nerēķināšanās ar darbiniekiem un iedzīvotājiem ir īstais iemesls, kāpēc dialogs ar ministriju bija apstājies strupceļā," tā Dubkēvičs. Arī ministrs Briškens apliecina, ka Satiksmes ministrija ir vērtējusi pasta tēriņus, tostarp Dūdas mācību komandējumus pagājušā gada nogalē, kas prasījuši vairāk nekā 25 000 eiro. Viņš arī bilda, ka, piemēram, Carnikavas pasta nodaļas zaudējumi 2023. gadā bija 12 000–14 000 eiro apmērā. "Tātad divas šādas Carnikavas pasta nodaļas būtu iespējams saglabāt, ja padomes priekšsēdētājs nedotos mācību braucienos," piebilda ministrs.
Jāatgādina, ka pagājušās nedēļas nogalē satiksmes ministrs Kaspars Briškens ierosinājis dienesta pārbaudi pret VAS "Latvijas Pasts" vadību par gandrīz 180 000 eiro vērtas darbinieku balles rīkošanu. "Šāda izšķērdība nav pieļaujama – īpaši apstākļos, kad pasts bez izvērtējuma un konsultācijām grasījās slēgt nodaļas un atlaist darbiniekus," paziņoja Briškens. Uz to padomes locekļi savukārt iebilst, ka ministra biroja sociālajos tīklos paustais sašutums un publiskais pieprasījums – skaidrot uzņēmuma labāko darbinieku apbalvošanas pasākuma izmaksas – bijis negaidīts, jo Satiksmes ministrija tās esot iepriekš redzējusi un akceptējusi.
"Te mēs nerunājam par politisko spiedienu vai politisko izrēķināšanos, bet par padomes ekstravagantajiem tēriņiem un stratēģijas neesamību,"
situāciju komentēt aģentūrai LETA vakar turpināja Dubkēvičs.
Lielās ar sasniegto
Tikmēr nedēļas sākumā "Latvijas Pasts" ziņoja, ka 2023. gadā tam ir izdevies sasniegt augstāku apgrozījumu nekā 2022. gadā, un neauditētie rezultāti liecina, ka, ņemot vērā saņemto universālā pasta pakalpojuma (UPP) kompensāciju, 2023. gads varētu tikt noslēgts bez zaudējumiem. Kompānijā norāda, ka 2023. gada pirmajā pusgadā uzņēmuma apgrozījums bija lielāks, salīdzinot ar apgrozījumu 2022. gada pirmajā pusgadā, ko uzņēmumā skaidro ar tranzīta sūtījumu segmenta labajiem rezultātiem un ka 2023. gada pirmajā pusgadā uzņēmums pat strādājis ar peļņu.
Savukārt gada otrajā pusē šī segmenta ieņēmumi ir bijuši zemāki par plānoto, kur viens no faktoriem bija tas, ka "Latvijas Pasts" pārtrauca sadarbību Baltkrievijas sūtījumu tranzīta plūsmas apkalpošanā.
Nopelnus par uzlabotiem pasta finanšu rādītājiem atkāpšanās paziņojumā sev piedēvē pasta padome. "Kopš uzsākām darbu padomē, uzņēmums pat ļoti sarežģītos ģeopolitiskajos apstākļos sācis strādāt ar peļņu. Izskaustas iepriekšējās vadības laikā radītās nopietnas izsaimniekošanas shēmas, par kurām esam informējuši arī Latvijas tiesībsargājošās iestādes," apgalvo Dūda un Blumbergs.
Pārskatu par "Latvijas Pasta" darbību 2023. gadā plānots publicēt aprīlī.
"Latvijas Pasta" līdzšinējais padomes priekšsēdētajs Raimonds Dūda iepriekš darbojies autobiznesā. Viņa vārds saistīts ar zīmolu "Mercedes-Benz", "Volkswagen", "Porsche", "Mazda" un "Citroen" automašīnu pārdošanu Latvijā un Baltijā. Bijis valdes loceklis biznesa konsultāciju uzņēmumā "Mobility Asset Management" un Jaunās konservatīvās partijas deputāta kandidāts pašvaldību vēlēšanās. Dūdas "Linkedin" profils liecina, ka viņa pārziņā vienu gadu – līdz 2019. gadam – bijusi arī "Hertz" franšīzes attīstība Maskavā, bet septiņus gadus viņš darbojies Latvijas Starptautiskās skolas padomē.
Savukārt Ivars Blumbergs joprojām ieņem amatu degvielas tirgotāja a/s "Virši-A" padomē. Viņa iepriekšējā pieredze ir cieši saistīta ar degvielas tirdzniecību un vadošiem amatiem Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijā, SIA "Orlen Latvija" un SIA "Mažeiķu nafta tirdzniecības nams".
Sola jaunus pakalpojumu modeļus
Jau iepriekš vēstīts, ka pēc "Latvijas Pasta" un Satiksmes ministrijas pārstāvju diskusijas iecerētā pasta nodaļu reorganizācija tika apturēta, lai pasts veiktu papildu izpēti un piedāvātu pasta nodaļu attīstībai ne tikai "Pastnieks mājās" risinājumu, bet arī citus alternatīvus scenārijus, un atkārtoti konsultētos ar ieinteresētajām pusēm – pašvaldību vadītājiem, iedzīvotāju biedrībām un citiem.
Tikmēr pasts sarēķinājis, ka reorganizācijas apturēšana vai kavēšana prasīšot valsts subsīdijas no 2,1 miljona eiro līdz četriem miljoniem eiro.
Turklāt aplēstās izmaksas neietver šo pasta nodaļu modernizēšanu un inflācijas efektu. Tādējādi šā gada pirmajā pusgadā uzņēmums kopā ar ieinteresētajām pusēm plāno atkārtoti un padziļināti izvērtēt, kā vēl var sniegt pasta un finanšu pakalpojumus klātienē.
Ministru prezidente Evika Siliņa ("JV") pēc koalīcijas sanāksmes nedēļas sākumā norādīja, ka, neraugoties uz to, ka VAS "Latvijas Pasts" ir kapitālsabiedrība, pastam ir svarīgi nodrošināt sociālā rakstura pakalpojumus tajās pašvaldībās, kur pasts ir ļoti nozīmīga vieta dažādu iedzīvotājiem svarīgu pakalpojumu saņemšanai. Viņas skatījumā šo iedzīvotājiem svarīgo pakalpojumu vidū ir pensijas un reģionālās preses saņemšana, kā arī rēķinu apmaksa.
Satiksmes ministrs vakar informēja, ka patlaban tiek meklētas dažādas opcijas, kā nodrošināt pasta pakalpojumu nepārtrauktību un uzlabotu pasta darbību: "Piemēram, vērtējam iespējas pasta nodaļas apvienot ar pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem vai izvietot pasta nodaļas bibliotēkās, vai veidot pasta nodaļas dzelzceļa stacijās vai vienoties ar vietējiem veikaliņiem, degvielas uzpildes stacijām par iespējām šos pakalpojumus nodrošināt tur. Papildus tam, ka tiek attīstīts pakalpojums "pastnieks pēc pieprasījuma"."
