Vakar valsts akciju sabiedrības "Latvijas Pasts" padomes priekšsēdētājs Raimonds Dūda un padomes loceklis Ivars Blumbergs izplatīja solidāru paziņojumu par atkāpšanos.
To amatpersonas argumentēja ar krīzi attiecībās ar Satiksmes ministriju, kuras pakļautībā "Latvijas Pasts" darbojas.
"VAS "Latvijas Pasts" padomes locekļi paziņo par atkāpšanos, jo sadarbība un komunikācija ar LR Satiksmes ministriju ir nonākusi strupceļā un nav vērsta uz konstruktīvu darbu pie kopīga mērķa nodrošināt un attīstīt konkurētspējīgu uzņēmumu, kas veic tā statūtos paredzēto darbību," teikts padomes locekļu izplatītajā paziņojumā.
Savukārt Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ligita Austrupe atklāj, ka redzējums, kāds valdīja "Latvijas Pasta" padomē, bija būtiski atšķirīgs no tā, kāds ir SM, līdz ar to tālāku sadarbību ministrija uzskatīja par neiespējamu. "Es labprāt pieņemu šo padomes locekļu atlūgumu," viņa teica.
Tāpat viņa sacīja – ja "Latvijas Pasta" padome pati nebūtu atkāpusies, visticamāk, ministrija nebūtu turpinājusi sadarbību jebkurā gadījumā.
"Latvijas Pasts" iepriekš bija izziņojis pasta nodaļu reorganizācijas plānu, kas paredzēja šogad slēgt 105 no 176 pasta nodaļām. Pēc sašutuma sabiedrībā, pašvaldību iebildēm un arī atbildīgās ministrijas kritikas "Latvijas Pasts" nolēma reorganizāciju apturēt.
Vakardienas paziņojumā par atkāpšanos pasta padomes locekļi norāda, ka uzņēmuma jaunās stratēģijas projekta izstrāde noritējusi vairāk nekā gadu un ka ministrijai reformas nav bijušas nekāds noslēpums: "Stratēģijas projekta izstrādes procesā bija iesaistīti un nepārtraukti klātesoši arī Satiksmes ministrijas atbildīgie ierēdņi, tāpat kā ministrijas pārstāvji bija informēti par "Latvijas Pasta" tīkla reorganizāciju. Tāpēc pārsteidzošs un neizprotams ir komunikācijas veids, stils un kanāli, ko pēdējās nedēļās izvēlējās satiksmes ministra birojs, būtiskus jautājumus nevis risinot tieši ar uzņēmumu, bet publiskojot sociālajos tīklos."
Pārmet izšķērdību
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("P"), reaģējot uz notikušo, solīja, ka VAS "Latvijas Pasts" pagaidu padome tiks iecelta tuvākajās dienās, bet jau vēlāk tiks organizēts atklāts konkurss, lai ieceltu pilnvērtīgu padomi.
Savukārt Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs aģentūrai LETA skaidrojis –
kopumā Satiksmes ministrijas pozīcija paredz, ka "Latvijas Pasta" vadības "treknie gadi" ir beigušies un ka "padomei šajā gadījumā ir jāuzņemas atbildība, un viņi arī to uzņēmās".
"Protams, patlaban "Latvijas Pasts" atrodas smagā finanšu situācijā – tiek slēgtas nodaļas un atlaisti darbinieki, bet tikmēr Dūda pagājušajā gadā no septembra līdz decembrim vairākas reizes devās uz Šveici, iztērējot mācību komandējumos aptuveni 25 000 eiro. Šie padomes ekstravagantie tēriņi un nerēķināšanās ar darbiniekiem un iedzīvotājiem ir īstais iemesls, kāpēc dialogs ar ministriju bija apstājies strupceļā," tā Dubkēvičs. Arī ministrs Briškens apliecina, ka Satiksmes ministrija ir vērtējusi pasta tēriņus, tostarp Dūdas mācību komandējumus pagājušā gada nogalē, kas prasījuši vairāk nekā 25 000 eiro. Viņš arī bilda, ka, piemēram, Carnikavas pasta nodaļas zaudējumi 2023. gadā bija 12 000–14 000 eiro apmērā. "Tātad divas šādas Carnikavas pasta nodaļas būtu iespējams saglabāt, ja padomes priekšsēdētājs nedotos mācību braucienos," piebilda ministrs.
Jāatgādina, ka pagājušās nedēļas nogalē satiksmes ministrs Kaspars Briškens ierosinājis dienesta pārbaudi pret VAS "Latvijas Pasts" vadību par gandrīz 180 000 eiro vērtas darbinieku balles rīkošanu. "Šāda izšķērdība nav pieļaujama – īpaši apstākļos, kad pasts bez izvērtējuma un konsultācijām grasījās slēgt nodaļas un atlaist darbiniekus," paziņoja Briškens. Uz to padomes locekļi savukārt iebilst, ka ministra biroja sociālajos tīklos paustais sašutums un publiskais pieprasījums – skaidrot uzņēmuma labāko darbinieku apbalvošanas pasākuma izmaksas – bijis negaidīts, jo Satiksmes ministrija tās esot iepriekš redzējusi un akceptējusi.