Saeima pagājušajā nedēļā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā un Veterinārmedicīnas likumā, kas paredz jaunas labturības prasības mīļdzīvnieku turēšanā, pavairošanā un atsavināšanā.

Grozījumi paredz uzlabot dzīvnieku labturības līmeni, panākt dzīvnieku izsekojamību, aizsargājot arī potenciālos dzīvnieku pircējus. Turklāt tiek paplašinātas kompetences dienestiem, sākot administratīvā pārkāpuma procesu, ja konstatēti pārkāpumi šā likuma izpildē.

Likumā noteikti papildu pienākumi dzīvnieka īpašniekam mīļdzīvnieku aizsardzībai, nosakot, ka šos dzīvniekus drīkst pavairot, nekaitējot dzīvnieka veselībai, atbilstoši tā etoloģijai un tādā vecumā, kad tas ir sasniedzis vaislas dzimumgatavību, kā arī pavairošanai nedrīkst izmantot slimus mājas (istabas) dzīvniekus, dzīvniekus ar iedzimtām patoloģijām un fizioloģiski un ģenētiski nesaderīgus dzīvniekus. Noteikts, ka sieviešu kārtas sunim, kaķim un mājas seskam gada laikā nedrīkst būt vairāk kā viens mazuļu metiens. 

Tāpat būs aizliegts suni turēt piesietu, taču šis aizliegums neattiecas uz suņiem, kas dzimuši līdz pērnā gada 31. augustam. Gadījumus, kad suni atļauts piesiet, noteiks Ministru kabinets.

Mīļdzīvnieka īpašniekam vai turētājam būs pienākums reģistrēt dzīvnieka pavairošanas faktu. Pavairotājam tad būs jāizdara atzīme mājas dzīvnieku reģistra datubāzē. Pārtikas un veterinārā dienesta uzdevums būs kontrolēt un uzraudzīt vietas, kur tiek pavairoti dzīvnieki. Par mīļdzīvnieku atsavināšanas noteikumu pārkāpšanu sods tiek dubultots – fiziskajai personai līdz 200 eiro, bet juridiskajai personai – no 30 līdz 420 eiro.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.