Aizgājušās dienas, kad tūkstošiem latviešu drebinājās zili un, cīnoties ar uznākušo aukstuma vilni, tiem nosarmoja uzacis, kad cilvēki bijīgi uzlūkoja dzīvsudraba stabiņā krītam temperatūras antirekordus citu aiz cita un, gulēt gājuši, pat zem biezām segām nezināja, vai atmodīsies, nesasaluši lāstekā, nepriecēja.

Reklāma
Egils Līcītis.

Ziemeļpola apstākļi dažus indivīdus pat spieda domāt, vai tik runas plūdi par gaidāmo globālo sasilšanu nav mīts un baumas! Diemžēl zemo mīnusgrādu incidentam un drāmai, kas Latviju pārvērta polārajā apgabalā, pievienojās vēl viena traģēdija. Velna milti! Tautiešus šokēja fakts, ka ēdienu kritiķi ierindojuši nacionālo sklandrausi starp neēdamākajiem pārtikas produktiem uz planētas un latviešu virtuvei piešķirta priekšpēdējā vieta pasaulē! Tas ir tikai pirms Islandes, kur ar baudu notiesā vaļa taukumu un pūdētas haizivs aknas! Tad jājautā – ko gan kritiķi ielocījuši māgā no latviešu kulinārijas gardumiem? 

Izskatās, ka konkursā ņemts vērā rezultāts, kas radies no žūrijas pacienāšanas ar skābputru, kļockām un pārbagāti ķimenēm apkaisīto burkānu un kartupeļu pildījuma rudzu miltu sklandrausi. 

Šis kurzemnieku cepums tiešām pieder neēdamo vielu grupai, par ko pieklājīgi cilvēki, jautāti, kā garšo, mēdz par atbildi palocīt galvu, sak, tā nekas, tīri forši, bet "kārumu" pēc kumāsiņa nokošanas atbīda pēc iespējas tālu prom uz galda otro galu. Protams, Latvijas dabas apstākļi nelutina un nevaram gardēžiem piedāvāt Peru violetos kartupeļus "Papa purpura", ķīniešu Sičuānas piparus, Japānas tunci un mangostīnus no Indonēzijas, ēdamlietas, kas izvirzīja šo zemju virtuves pirmajā desmitniekā, bet vai ēdienu ekspertīzei cēla priekšā mūsu vietējos dārgumus – frikadeļu zupu, soļanku, šašliku, karbonādi, gailenīšu mērci, mazsālītos gurķīšus, omītes ceptās kotletītes, speķa pīrādziņus un pārējos latviskās pavārmākslas brīnumdaru veikumus, par kuriem pēc ieturēšanās pēc spēkavīru normām prasa vēl papildporciju klāt? Nešaubīgi, šādi servēts galds stabili nodrošinātu ņam, ņam, laurus mūsu ķēķim.

Meļi, meļi, kartupeļi! – jāizsaucas par tāda veida gastronomiskiem vērtētājiem, kuri, gribēdami paķert publiku uz muļķa vai par devīgi maksātu kukuli, vai tāpēc, ka neko labu nav ēduši, par apetītlīgāko atzinuši itāliešu ēsttaisīšanas gaumi ar picām, rizoto un tagliatelles pastu ar mērci "bolognese". Fui, cik bezgaršīgi ir miltaini makaroni, cik sausas picas.

Pārtikas sakarā ar skumjām jāpiemin vēl kāda, gribētos atzīmēt, traģikomēdijiska akcija, kuras uzsācējiem iespurdz, aizkaktā ierēc vai zvaigā tieši sejā. 

Runa ir par, manas vecmammas vārdiem izsakoties, "neritīgu" cilvēku grupas janvārī kārtējoreiz uzsākto pašeksperimentu "Neapēd zemeslodi", kura ietvaros latvieši tiek aicināti atturēties no gaļas ēšanas. Mēs ikdienā ēdienkartē patērējot pārmēru cūkgaļas treknuma un teļa fileju, pārāk maz lietojot dabas produktus, svešzemju mango un avokado, tādējādi bojājot figūru, palielinot ķermeņa masu, kā arī, vairojot kaujamo lopiņu skaitu, veicinām klimata pārmaiņas uz sasilšanas pusi. Uz zālēdāju izmestā āķa uzķeras pavisam nožēlojamas mailītes un lētticīgas, mollīgas, liekā dzīvsvara centnera nomocītas jaunavas. Pirmkārt, sala atmosfēra neveicina atteikšanos no gaļas produktiem. Otrkārt, skaļā reakcijā sekoja staigājošo kotlešu kapsētu neskaitāmi apgalvojumi, cik kaitīga veselībai ir veģetāriešu barība, ka pēc tās ilglaicīgas lietošanas sievietes sažūst kā kaltētas zivis, bet vīriešiem atrofējas muskuļu masa, ka tai ir nepietiekams kaloriju daudzums, ka tā izraisa pastāvīgu noguruma sajūtu un kuņģa čūlu, ka vegānu maltīte ir tik šausmīgi asa, ka asaro acis un tek deguns. Turklāt sauja vegāniskas eko-šmeko putriņas izmakšķerē no kabatas teju pusi mēnešalgas! Gaļēdāji nekavējās ar neapstrīdamu patiesību kontrargumentiem, minot, cik gaļa ir bagātīgs vitamīnu avots un pilnvērtīga paika. 

Katram svara vērotāju pirmkursniekam esot zināms, kas patiesībā liek krāties liekiem kilogramiem – tie ir saldēdieni, baltmaize, ar majonēzi aizdarīta ēdmaņa. 

Kāds kungs lielījās, ka pēc mēneša pie gaļas un ūdens diētas kļuvis vieglāks par desmit kilo, un kā pierādījumu gaļēšanas noderīgumam izmantoja pat bēdīgo ziņu, ka veģetārā dzīvesveida popularizētājai un veģetārā uztura skolas vadītājai nezināmi blēži iztīrījuši bankas kontu – sak, raugoties, cik veikli krāpnieki aptinuši nelaimīgo kundzi ap pirkstu, jāsecina, ka zālēšana neattīsta prāta spējas. Sagrāvuši zaļo domāšanu, bifšteku kluba biedri augstsirdīgi atvēlēja – lai tak vegāni piestumj kuņģus ar jūras aļģu kaudzēm, ar godži ogām un čia sēklām, lai lapgrauži kaut mutesbļodu piekrauj ar lēcām, cukīni plāceņiem un Kalē kāpostu čipsiem, bet lai nebāž snuķus veselīgi domājošo iedzīvotāju šķīvjos.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.