Par Evikas Siliņas ("JV") veidoto valdību Saeima varētu balsot 15. septembrī. Skaidrība par amatu sadalījumu starp "Jauno Vienotību", Zaļo un zemnieku savienību un "Progresīvajiem" ir solīta nākamās nedēļas sākumā, bet līdz šim izplatītās baumas par ministru kandidātiem esot tikai baumas.

Reklāma

Savukārt opozīcijā esošā partija "Latvija pirmajā vietā" gatavojas no 1. novembra uzsākt parakstu vākšanas kampaņu, lai rosinātu 14. Saeimas atlaišanu, cerot, ka iniciatīvu atbalstīs arī opozīcijā palikušā "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības vēlētāji. Par to "LPV" līderis Ainārs Šlesers nedēļas sākumā informējis arī Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, kurš tikās ar Saeimas frakciju vadītājiem.

Dienu vēlāk Valsts prezidentam bija tikšanās ar premjera kandidāti E. Siliņu. Pēc tās viņa apstiprināja, ka amatu sadalījums valdībā būšot proporcionāls deputātu skaitam parlamentā. Tas nozīmē, ka "Jaunajai Vienotībai" ("JV") varētu būt astoņi posteņi, Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) – pieci, bet "Progresīvajiem" – trīs amati. 

Valdības deklarācija būs īsāka un konkrētāka nekā aizejošajai valdībai, bet tai būs arī pielikums, kurā tiks nosaukti līdz gada beigām veicamie neatliekamie darbi. 

Nākamā oficiālā partiju tikšanās, kad varētu būt zināma plašāka informācija par valdības deklarāciju un atbildības jomu sadalījumu, notiks pirmdien 11. septembrī, ziņo LETA.

Zatlers: "Lembergs ir pagātne"

Valsts prezidents E. Rinkēvičs neturpinās sava priekšgājēja Egila Levita ieviesto tradīciju un neuzrunās Saeimu tās rudens sesijas pirmajā sēdē ceturtdien. Taču otrdien E. Rinkēvičs tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu ("AS") un visu frakciju vadītājiem, lai pārrunātu ar Saeimas un valdības darbu saistītās aktualitātes. E. Smiltēnam, iespējams, šī bija pēdējā vizīte Rīgas pilī kā otrai augstākajai valsts amatpersonai. Saeimas spīkera amats ir iekļauts kopējā amatu paketē, dalot ministru portfeļus valdībā. Taču E. Smiltēns cer, ka jaunās valdības mūžs nebūs ilgs un "Apvienotais saraksts" drīz atgriezīsies pie varas. 

Viņš ir gandarīts, ka politiskais spēks nav nodevis savus principus un vērtības un "neiegāja Lemberga koalīcijā".

LTV raidījumā "Šodienas jautājums" E. Smiltēns otrdien teica: "Līdz pēdējai sekundei mēs mēģinājām vest "Jauno Vienotību" pie prāta, bet "Jaunā Vienotība" gribēja, lai mēs legalizētu Valsts prezidenta vēlēšanas un Aivaru Lembergu." Partijas, kuras veidos jauno valdību, nobalsoja par E. Rinkēviča ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā, ko atbalstīja arī Zaļo un zemnieku savienība. Tai ir sadarbības līgums ar ASV sankciju sarakstā iekļauto partijas "Latvijai un Ventspilij" priekšsēdētāju A. Lembergu.

Nedēļas sākumā A. Lemberga faktoru "TV3" raidījumā "900 sekundes" vērtēja arī bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš saprotot, ka ZZS nav gatava lauzt līgumu ar partiju "Latvijai un Ventspilij", jo A. Lembergs "palīdzēja viņiem gana kuplā skaitā nonākt Saeimā". Tagad būšot tāda tukša runāšana un pašmānīšanās, jo neko nokontrolēt jau nevarot. "Taču Lembergam vairs nav politiskās ietekmes. Tas gan ir fakts. Viņš ir pagātne Latvijas politikā. Tikai viņš pats tā nedomā un cenšas pievērst sev uzmanību," uzskata V. Zatlers. Lūgts komentēt E. Smiltēna teikto, 

A. Lembergs "TV24" trešdien sacīja: "Nekādā valdībā es nebūšu, un nekāda Lemberga valdība nebūs. Tiek feikots, ekstāzes feiks. Es nevaru realizēt savu politiku, nebūdams premjers." 

A. Lembergs arī uzskaitīja Liepājas partijas un Latvijas Zaļās partijas politiķus, kuri tagad ir "Apvienotajā sarakstā", bet ar "kuriem kopā mēs pirms gada vēl tusējām, taču tagad es nederu".

Uzmanību piesaista 53. deputāts

Koalīciju veidojošajām partijām kopā ir 52 balsis, bet par to varētu nobalsot 53 deputāti. Sabiedrības pastiprināta uzmanība ir pievērsta 53. deputātam – no A. Šlesera vadītās partijas "Latvija pirmajā vietā" ievēlētajam "Gods kalpot Rīgai" priekšsēdētājam Oļegam Burovam. Viņš pavasarī izstājās no "LPV" frakcijas Saeimā, bet šonedēļ "GKR" nolēma sadarboties ar topošajā valdībā esošo Zaļo un zemnieku savienību. Sadarbība galvenokārt būs saistīta ar kopīgu startu nākamajās Rīgas domes vēlēšanās, taču O. Burovs atbalstīs arī valdību. "GKR" ir arī Viļņa Ķirša ("JV") vadītajā Rīgas domes koalīcijā. Neoficiāli bija dzirdēts, ka valdību varētu atbalstīt vēl kāds no "LPV" ievēlētais deputāts, kas nav mierā ar to, ka partija sadarbojas ar "Stabilitātei".

"LPV" priekšsēdētājs A. Šlesers "Latvijas Avīzei" šīs baumas noraidīja, bet O. Burova piesliešanos valdības veidotājiem viņš saista ar gaidāmajām Rīgas domes vēlēšanām, kurās "GKR" esot jāmeklē sabiedrotie. 

Ņemot vērā, ka A. Šlesers pats plāno kandidēt Rīgas domes vēlēšanās kā mēra kandidāts, tad veidotos iekšējā konkurence par līdera pozīcijām. 

Lūgts vērtēt topošās valdības izredzes, A. Šlesers atsaucās uz tikšanos ar Valsts prezidentu E. Rinkēviču. "Tie bija prezidenta vārdi, ka ir pazaudēts viens gads, kurā nekādas reformas nav notikušas. Prezidents gaida no jaunās valdības rīcības plānu un rīcību," sacīja A. Šlesers. Viņaprāt, valdības izredzes ir saistītas ar spēju piedāvāt šo rīcību, bet ar 53 balsīm nebūšot viegli. Ziemā cilvēki biežāk slimojot, deputāti brauks komandējumos, bet, ja sēdes laikā zālē nebūs 50 valdības partiju deputātu, opozīcija var noraut kvorumu.

Tagad "LPV" esot vēl lielāka motivācija 1. novembrī vērsties Centrālajā vēlēšanu komisijā, lai tiktu sākta parakstu vākšana nolūkā ierosināt Saeimas atlaišanu. (To var rosināt ne agrāk kā gadu pēc Saeimas sanākšanas). "LPV" līderi nebiedē tas, ka būs jāsavāc 155 000 paraksti, jo, viņaprāt, ar esošo situāciju nav mierā arī "AS" un Nacionālās apvienības vēlētāji, kuri varētu iniciatīvu atbalstīt. "Tas būs stimuls arī valdībai strādāt tik labi, lai cilvēki būtu apmierināti. Mēs arī nevaram visu laiku raut nost kvorumu, jo tad arī iedzīvotāji nebūs apmierināti," atzina A. Šlesers. Iepriekš "LPV" līderis neatsaucās Valsts prezidenta Egila Levita aicinājumam frakciju vadītājiem tikties Rīgas pilī, bet E. Rinkēviča uzaicinājumus pieņem labprāt. Sarunas dalībnieki atzina, ka A. Šlesers tajā arī bijis viens no aktīvākajiem runātājiem. A. Šlesers paskaidroja, ka E. Levits partijas dalījis valstiski domājošajās un nedemokrātiskā spektra partijās. "Edgaram Rinkēvičam nav nekādas sarkanās līnijas. Valsts prezidents korekti izturas pret visām partijām, izrādot cieņu visu Saeimā ievēlēto politisko spēku vēlētājiem," paskaidroja A. Šlesers, kura vadītā frakcija prezidenta vēlēšanās atbalstīja Uldi Pīlēnu ("AS").

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.