14.2 °C
Pēc "Apvienotā saraksta" aicinājuma sākt diskusijas par citiem valdības modeļiem, vilcinoties sniegt premjera kandidātei Evikai Siliņai ("JV") atbildi par dalību valdībā, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs trešdien vēlreiz atkārtoja, ka vēlas redzēt jauno valdību līdz septembra vidum.
"Man nav būtiski, kādā kombinācijā tā būs, bet kādi būs darbi," uzsvēra E. Rinkēvičs, kurš trešdien tikās ar E. Siliņu un premjeru Krišjāni Kariņu ("JV"). Ja premjera kandidāte paziņotu, ka nevar izveidot vairākuma valdību, tad būtu pamats uzticēt valdības veidošanu citam politiskajam spēkam, taču pašlaik koalīcijā ir gatava iesaistīties "Jaunā Vienotība" ("JV"), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un partija "Progresīvie", kam kopā ir 52 balsis.
Valdības veidošanas procesu nedēļas sākumā piebremzēja "Apvienotais saraksts" ("AS"), kas arī pēc atkārtotas tikšanās ar E. Siliņu neatbildēja, vai ies valdībā.
Tā vietā "AS" politiķi aicināja atklāt diskusiju par citiem koalīcijas modeļiem, nebūdami mierā, ka E. Siliņas veidotās valdības kodolā jau ir ZZS un "Progresīvie", bet "AS" tajā būtu pieaicinātā ceturtā partnera loma. "AS" arī lūdza tikšanos ar Valsts prezidentu.
Iekrituši valdības veidošanas bedrē
E. Rinkēvičs atrada laiku sarunai ar "AS", bet preses konferencē uzsvēra: "Es saprotu dažādās intereses un ideoloģijas, bet situācijā, kādā esam ar elektroenerģijas tarifiem, kredītprocentiem, pārtikas inflāciju un drošības jautājumiem, mums vajadzētu būt tikai vienai interesei un ideoloģijai – tā ir Latvijas valsts. Aicinu visas partijas no šīs augstākās intereses arī vadīties." E. Rinkēvičs atgādināja, ka neviens cits politiskais spēks nav virzījis savu Ministru prezidenta amata kandidātu, vairākas partijas apstiprinājušas gatavību strādāt E. Siliņas vadītā valdībā. "To var veidot tikai viens Valsts prezidenta aicinātais premjera kandidāts," uzsvēra E. Rinkēvičs. Viņš lika saprast, ka divu dienu laikā ir jābūt skaidrībai par koalīcijas modeli. Ja neizdosies vienoties par plašāku koalīciju, tad, lai kā arī prezidentam nepatiktu šaurāka koalīcija, tas esot risinājums, jo valsts nevarot ilgstoši funkcionēt šādā situācijā.
"Mēs esam iekrituši valdības veidošanas bedrē, no kuras pēc iespējas ātrāk ir jārāpjas laukā," uzskata E. Rinkēvičs. Viņš atgādināja, ka valdībai un Saeimai vēl ir jāpieņem nākamā gada valsts budžeta likums, kam 2024. gada 1. janvārī jāstājas spēkā, lai paredzētu naudu veselībai, izglītībai, drošībai, kā arī robežas izbūvei. Partijām vēl esot jāvienojas par valdības deklarāciju, kuru prezidents vēlētos redzēt īsu, bet maksimāli konkrētu.
"Par amatiem arī būs jāvienojas, un arī tur mēs vēl redzēsim drāmu," piebilda E. Rinkēvičs.
Ja kaut kādu iemeslu dēļ E. Siliņa paziņotu, ka nevar izveidot vairākuma valdību, tad atbildība par šo procesu būtu jāuzņemas nākamajam politiskajam spēkam, izvirzot savu premjera kandidātu.
Paši nevar izveidot vairākumu
"Apvienotajā sarakstā" ir vairāki amatam piemēroti cilvēki, bet premjera kandidāts ir Uldis Pīlēns, "Latvijas Avīzei" atgādināja Saeimas deputāts Edgars Putra. Viņš ir liepājnieks, kurš pirms Saeimas vēlēšanām pārnāca uz Liepājas partiju no Latvijas Zemnieku savienības. E. Putra apzinoties, ka ZZS atriebības dēļ, visticamāk, nepiekristu strādāt "AS" vadītā valdībā un tai būtu grūti nodrošināt vairākumu. Uz vaicāto, kāpēc tādā gadījumā "AS" nepiekrīt dalībai "JV" valdībā, Saeimas deputāts Andrejs Svilāns, kurš "AS" pārstāv Latvijas Zaļo partiju, atbildēja:
"Tas mazliet pasmieklīgi izklausās par distancēšanos no Aivara Lemberga, bet šis process nav smuks arī tāpēc, ka mūs aicina pievienoties jau izveidotam kodolam.
Tas modelis atbilst "Jaunās Vienotības" interesēm, bet – ne mūsu." A. Svilāns pieļāva, ka "JV" ir svarīgi, lai valdībā būtu "Progresīvie" un nebūtu kādas no nacionāli konservatīvajām partijām, tāpēc esot izslēgta Nacionālā apvienība. Ja kādā jautājumā NA, ZZS un "AS" būtu vienoti, tad "JV" nevarētu īstenot savas liberālās idejas, uzskata deputāts.
NA atstatīšana no jaunās koalīcijas arī nav pietiekami izskaidrota. Pagājušajā piektdienā E. Siliņa teica, ka viņai būs jāizdara izvēle starp "Progresīvajiem" un Nacionālo apvienību. NA priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava "Latvijas Avīzei" uzsvēra, ka NA nekad nav piecēlusies no galda un teikusi, ka nevēlas strādāt valdībā. Ar E. Siliņu bijusi vienošanās vēlreiz tikties, bet tad no medijiem NA politiķi uzzinājuši, ka partija izslēgta, jo nevēlas strādāt kopā ar "Progresīvajiem". J. Dombrava uzskata, ka šāda komunikācija ar partneriem nav korekta. E. Siliņa savukārt norādīja, ka viņa piedāvājusi piecu partiju koalīcijas modeli, bet NA tādā neesot vēlējusies nākt, tādā veidā izslēgusi sevi pati.
Negrib būt peramie zēni
Pēc tikšanās ar E. Rinkēviču premjers K. Kariņš preses konferencē teica – ja "AS" nav gatavs izveidot citu alternatīvu valdību, tad pareizi būtu nākt E. Siliņas veidotajā koalīcijā. "Taču viņi nevar izlemt, ko grib un negrib. Tā jau ir bezatbildīga rīcība. Nevar būt tā, ka vienas partijas dēļ ilgstoši nevar izveidot valdību. Ir skaidri jāpasaka, vai grib strādāt vai tikai mācīt citus, bet savu plecu nepielikt," teica K. Kariņš. "Labi, ka Krišjānis Kariņš vairs nebūs premjers," attiecības koalīcijā "Latvijas Avīzei" atklāti raksturoja Saeimas deputāts Česlavs Batņa ("AS"). Tieši Kariņa pieeja daļēji satuvinājusi "AS" un Nacionālo apvienību. Vairākkārt esot bijis tā, ka partijas koalīcijas sanāksmē vienojušās kādu jautājumu vēl nepubliskot un papildus apspriest, bet tad K. Kariņš aizgājis uz televīziju un visu izstāstījis, padarot partnerus par peramajiem zēniem.
"Taisnība. Mēs ar Nacionālo apvienību sabloķējāmies, kad finanšu ministrs Arvils Ašeradens pateica, ka būs jāsamazina finansējums mūzikas un mākslas skolām, jo nevēlējāmies to pieļaut,"
teica Č. Batņa. Viņš visu vasaru sadarbībā ar pašvaldībām ir strādājis kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju, lai panāktu iedzīvotājiem labvēlīgāku skolu tīkla modeli. Tagad deputāts esot gandarīts, ka daudzas idejas Izglītības un zinātnes ministrija ir ņēmusi vērā.
Č. Batņa "AS" pārstāv Latvijas Reģionu apvienību, bet pirms tam bija Latvijas Zemnieku savienībā. LRA ir notikusi aptauja par vēlamāko sadarbības modeli – domas ir dalījušās, jo vieni iebilda pret "Progresīvajiem", ar kuriem ir ideoloģiskas atšķirības, bet citi nevēlējās strādāt kopā ar ZZS. "Ja "Jaunā Vienotība" izveidos valdību ar 52 balsīm, kur izšķirošās divas balsis būs partijas "Latvijai un Ventspilij" deputātiem, tad viņi būs situācijas ķīlnieki," uzskata Č. Batņa. Viņš redzot, ka Aivars Lembergs aizvien spilgtāk parādās sociālajos tīklos, kur kritizē "AS" politiķus. Č. Batņa savulaik Zemnieku savienībā bijis viens no tiem, kas iebilduši pret sadarbību ar A. Lembergu, bet ZZS vadība nebija gatava lauzt līgumu ar Ventspils partiju. Daļēji arī tāpēc viņš no partijas aizgājis. Č. Batņa personīgi uzskata, ka "AS" kā peramajiem zēniem nav jāiet palīgā glābt koalīciju, kas būs atkarīga no Ventspils partijas deputātu balsīm. Kā jebkurš politiskais spēks, arī "AS" vēlas būt pie varas un strādāt, bet būt tādā valdībā, kur valda cieņpilnas partneru attiecības, taču te "JV" nākot ar ultimātiem, savukārt ZZS – ar agresiju. Tādā ziņā "Progresīvie" pašlaik ir viskorektākie, atzina Č. Batņa.
