Rindā uz vietu sociālās aprūpes centrā jeb pansionātā galvaspilsētā varēs iestāties, ja vismaz 12 mēnešus līdz pakalpojuma pieprasīšanas dienai cilvēka deklarētā dzīvesvietas adrese būs bijusi Rīgas pašvaldībā.
To paredz izmaiņas Rīgas pašvaldības sociālajā aprūpē, kas šodien stājās spēkā. Kā informēja Rīgas domē, līdz šim šāds nosacījums nepastāvēja. Rīgā kopumā tiek mainīta rindu organizācijas kārtība sociālās aprūpes saņemšanai pansionātos. Pašvaldība novērojusi, ka pašlaik aptuveni 45% gadījumu cilvēki vairākkārt ir atlikuši pansionāta izmantošanu, kad pienākusi viņu rinda, tā veidojoties situācijas, ka citi rindā esošie, kuri ir gatavi saņemt pakalpojumu, neiegūst to savlaicīgi. Lai šādu regulāru atteikšanos nebūtu, tika noteikts, ka pakalpojuma saņemšanu varēs atlikt ne vairāk par divām reizēm, turklāt būs ierobežots atlikšanas periods – kopā līdz sešiem mēnešiem.
Rīgā izveidotas trīs atsevišķas rindas atbilstoši pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanas modelim.
Pašvaldības skatījumā, tādējādi rindas kļūs caurskatāmākas. Ja pakalpojuma saņēmējs izlems mainīt pakalpojuma sniedzēju, tad viņš tiks reģistrēts attiecīgajā rindā no jauna.
Tāpat noteikts, ka pašvaldības līdzfinansētu pansionāta pakalpojumu varēs saņemt, ja cilvēkam nepieciešamais aprūpes apjoms būs atbilstošs vismaz 25 aprūpes stundām nedēļā līdzšinējo 35 aprūpes stundu vietā. Tādējādi nepieciešamo aprūpi pansionātā būs iespējams saņemt ātrāk. Konstatēts, ka cilvēkiem ar ievērojamiem funkcionālajiem traucējumiem ar aprūpes apjomu, kas mazāks nekā 35 aprūpes stundas nedēļā, piemērotāks pakalpojums tomēr ir aprūpe pansionātā, nevis mājās.
Tāpat palielināta iespēja klientiem ar aprūpes vajadzībām izvēlēties aprūpes mājās pakalpojuma sniedzēju. Turpmāk būs iespēja saņemt sociālo aprūpi arī pie tādiem sociālās aprūpes pakalpojuma dzīvesvietā sniedzējiem, kas nav izraudzīti pašvaldības organizētā iepirkuma procedūrā, un saņemt pašvaldības līdzfinansējumu.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
7.2 °C































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)

























































































































