Pirms vēlēšanām mūsu avīzē savas prognozes aizvien esam aicinājuši izteikt bijušo Augstākās Padomes un piecu Saeimu deputātu, liepājnieku Jāni Lagzdiņu. Viņš tagad vēro notikumus no malas.
Viesojāmies ekspolitiķa mājās Liepājā, uzklausījām analīzi par priekšvēlēšanu situāciju. Bet sarunu sākām ar aktuālo apskatu – kas notiek ar "Jauno Vienotību". Lagzdiņš vienmēr bijis šī politiskā spēka atbalstītājs.
Pēc lielā panākuma, kad 2022. gada rudenī notikušajās Saeimas vēlēšanās apvienība "Jaunā Vienotība" ("JV") ieguva 26 vietas parlamentā, tagad partija "Vienotība" strauji zaudē pozīcijas. Kāpēc? Vai zoles terminoloģijā izsakoties – pēc zoles nāk krišana?
J. Lagzdiņš: Nedomāju, ka "Vienotība" krīt. Tās reitings šobrīd ir zemāks, nekā esam ieraduši redzēt. Taču kritums izskaidrojams ne jau ar to, ka deleģētā Ministru prezidente un ministri, "Vienotības" valde strādātu slikti un partijā būtu problēmas, bet tādēļ, ka sabiedrisko domu ietekmējusi situācija ar visiem zināmajiem Kariņa lidojumiem.
... un partijas birojā maksātām aplokšņu algām.
Algas aploksnēs ir Latvijas pagātnes pēda. Tā bijusi problēma visās lielajās partijās – savulaik. Šobrīd tā jau ir pagātne.
Tātad bijušā biroja vadītāja Orleāna kunga stāstītais ir politiski motivēts, organizēts, skaļš uzbrukums "JV" godam, cieņai un labajai slavai?
Nedomāju, ka ir pretspēku organizēts uzbrukums, bet vienkārši iekšējo nesaskaņu un peripetiju dēļ uz ārpusi parādījusies informācija. Tas ir labi no viedokļa, ka beidzot šai sērgai tiks pielikts punkts. Lielā mērā to veicinājis pareizais, valstiskais lēmums par partiju finansēšanu no budžeta.
Kāpēc vienotībniekiem vajag melot tā, ka ausis kust? Premjers Kariņš neko nav zinājis par lidojumu organizēšanu, kur stumts, bīdīts, tur gājis, kāpis iekšā. Premjere Siliņa stāsta, ka Kariņš pats iesniedzis atlūgumu no ārlietu ministra amata, kaut visi saprot, ka to darīja, partijas piespiests. Jaunieceltā ģenerālsekretāre Jantone tai pašā sērijā, atspēkojot Orleāna teikto – melo.
Par šo pilnīgi piekrītu, meli un nepatiesības vienmēr ir vainu un atbildību pastiprinošs apstāklis, it īpaši politikā. Nuja, Līcīša kungs, tas ir viss, man nav ko piebilst...