Baltijas valstu apņemšanās veidot Baltijas Aizsardzības līniju ir ļoti pareizs solis, bet projekts nebūs lēts, atzina bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube.

Apņemšanās veidot Baltijas aizsardzības līniju ir ļoti pareizs solis un apsveicams. Šis projekts nebūs lēts, bet tas ļoti ievērojami apgrūtinās iespējamā pretinieka - Krievijas, virzīšanos Latvijā, norādīja Graube.

Lai arī vēsturē ir bijuši spilgti piemēri, kad valstis veidojušas stingri nocietinātas fortifikācijas līnijas, piemēram, Mažino līnija Francijā, Graube vērsa uzmanību, ka Baltijas aizsardzības līnija ar tāda līmeņa līniju nav salīdzināma.

"Baltijas gadījumā ir runa par pretmobilitātes pasākumiem un to, kā labāk organizēt aizsardzību. Kādā tieši veidā šī līnija tiks veidota, ir atkarīgs no daudziem faktoriem. 

Daba ir ļoti atšķirīga Igaunijā un Latvijā, līdz ar to bunkuru aizsardzības sistēmas atšķirsies dažādās vietās," 

uzsvēra Graube.

Graubes ieskatā līnijas veidošanā ir jāveic ļoti nopietns un rūpīgs pētījums, jo dažāda inženiertehnisko konstrukciju veidošana prasīs papildu izpēti.

"Dzelzsbetona dzoti, ložmetējligzdas vai vietas, kas sagatavotas artilērijas sistēmām - tas viss ir komplekss jautājums. Tas atkarīgs, par kuru robežas posmu ir runa. Protams, ka meža vidū vai purva malā neviens neveidos inženiertehniskās būves, kas paredzētas bruņutehnikas apturēšanai," uzsvēra Graube un nenoliedza, ka konstrukciju veidošanas pabeigšanai būs nepieciešami vairāki gadi.

Aizsardzības ministrija un NBS paziņojuši, ka patlaban nav militāra un starptautiska pamatojuma izstāties no Otavas konvencijas, kas aizliedz izmantot nevadāmas kājnieku mīnas. Komentējot minēto, Graube norādīja, ka Otavas konvencijas jautājumā svarīgākais ir nodalīt emocionālo daļu, lai arī vērojams, ka kājnieku mīnas tomēr spēlē savu nozīmi mūsdienu kaujās.

Neraugoties uz to, ka Graube personīgi ir izstāšanās no konvencijas atbalstītājs, vienlaikus viņš uzticas NBS profesionāļu slēdzieniem. Tāpat Graube atgādināja, ka mūsdienās ir modernākas un daudz kontrolējamākas ieroču sistēmas, kas attiecīgi samazina civiliedzīvotāju apdraudējumu.

Tāpat Latvijai konvencijas jautājumā ir ļoti, ļoti jārēķinās ar Latvijā sabiedroto valstu viedokli, un arī pārējās Baltijas valstis ir skeptiski noskaņotas par nevadāmo kājnieku mīnu izvietošanu. 

"Es nedomāju, ka Igaunijā un Lietuvā saprot situāciju mazāk, nekā mēs. Ja viņi šo risinājumu vēl pagaidām neuztver kā realizējamu, tad ir jārespektē sabiedrotie,"

piebilda Graube.

Lai efektīvi atturētu pretinieku, ir būtiski savstarpēji koordinēt rīcību arī ar Lietuvu un Igauniju. Pagājušajā nedēļā visu trīs Baltijas valstu aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi. Tā militāri būtiski stiprinās valstu spējas aizsargāt Baltijas valstu un NATO austrumu robežu, nodrošinot iespējamā pretinieka kustības aizkavēšanu un bloķēšanu.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri piektdien parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu.

NBS šobrīd izstrādājis detalizētu austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, kas tiks iesniegts Ministru kabinetam līdz mēneša beigām. Tajā tiek paredzēti veidi, kā nodrošināt mūsu valsts aizsardzību un pretinieka aizkavēšanu ar dažādiem līdzekļiem.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.