Tuvākā nākotnē Rīgā pie nama Krišjāņa Valdemāra ielā 23 parādīsies oriģināla piemiņas plāksne, kas vēstīs, ka tajā reiz dzīvojis un strādājis izcilais latviešu literāts un mākslinieks Anšlavs Eglītis (1906–1993).

Reklāma

Viņa vārds, pateicoties vairākiem kinoprojektiem, šobrīd atkal kļuvis aktuāls. Plāksnes uzstādīšanu un dizainu pagājušās piektdienas sēdē atbalstīja Rīgas Pieminekļu padome. Sēdē tika cilāti jautājumi arī par vēl citu jaunu objektu iespējamo parādīšanos pilsētvidē.

Plāksne kā grāmatas vāks

Plāksni plānots uzstādīt pie ēkas, kuras ceturtajā stāvā kopā ar vecākiem A. Eglītis dzīvoja no 1919. līdz 1935. gadam. Namā K. Valdemāra ielā atrodas viesnīca "Valdemārs", taču īpašniekiem iebildumi pret jauninājumu nav. No nama sienas šobrīd jau noraugās piemiņas plāksne pirmskara Latvijas armijas ģenerālim Pēterim Radziņam (1880–1930). 

Par A. Eglīti atgādinošās plāksnes autors ir tēlnieks Kristaps Gulbis, bet finansējums nāk no Rīgas domes, 

kas atskārtusi, ka A. Eglītim, lai arī viņš uzskatāms par "Rīgas pilsētas rakstnieku", līdzīgi kā Aleksandrs Čaks – par pilsētas dzejnieku, līdz šim galvaspilsētā nav nevienas piemiņas vietas.

Plāksne veidota no melna granīta un nerūsējošā tērauda un atgādina grāmatu, kuras vākam izmantots paša A. Eglīša zīmēts ironisks pašportrets. Precizējama vēl tikai uz plāksnes rakstāmā informācija, taču kopumā darbs tika atzīts par veiksmīgu un interesantu.

Variācijas par apli

Krietni lielākas diskusijas cēlās, iepazīstoties ar dizaina biroja "H2E" un "Swedbank" iniciatīvu par piecu abstrakcionisma stila vides objektu uzstādīšanu Rīgas apkaimēs. Objekti, papildināti ar izzinošiem audiostāstiem, simbolizēs un aktualizēs četras antīkās filozofijas pamatvērtības un tikumus – gudrību, taisnīgumu, drosmi, mērenību, kā arī atbildību, kas, pēc idejas virzītāju domām, mūsdienās ir īpaši svarīga. Iepazīstinot ar priekšlikumu, filozofs un publicists Igors Gubenko to formulēja tā – mērķis ir ienest pilsētvidē filozofiju. Visu figūru pamatā ir dažādas variācijas par apli. 

Līdz 20 minūtēm gari audiostāsti, tostarp arī īsākas, jauniešiem domātas versijas, akcentēs attiecīgo vērtību nozīmi mūsdienās. 

Stāstus varēs noklausīties, noskenējot pie katra objekta esošo kvadrātkodu jeb QR kodu. Stāstu tekstus ierunās Latvijā zināmi filozofi vai personības, kam filozofija ir tuva, piemēram, kinoproducents Gints Grūbe. Iniciatori vēlas pa vienam no šiem objektiem uzstādīt Ozolaines parkā Sarkandaugavā, Āgenskalnā, Ziepniekkalnā, Pļavniekos, Čiekurkalnā, perspektīvā arī Zaķusalā. Ir doma, ka objekti, kuru skaitu nākotnē, iespējams, papildinās, veidos noteiktu maršrutu. Izgatavošanu un uzstādīšanu finansēs "Swedbank". Pēc tam šīs zīmes kā dāvinājums nonāks pilsētas pārziņā. Pieminekļu padomes locekļiem gan radās daudz jautājumu un komentāru par konkrēto morāles vērtību izvēli, risinājumu praktisko pusi, objektu uzturēšanu, izmēriem, izvietojuma vietām. Tomēr vairākums padomes locekļu nobalsoja par atbalstu iniciatīvai. Iespējams, daži no objektiem apkaimēs parādīsies jau šī gada beigās.

Priekšlikums no Āfrikas

Satura ziņā neierasts padomei bija no Latvijas Valsts prezidenta kancelejas saņemtais aicinājums saistībā ar Ruandas vēstniecības ierosinājumu. Nākamgad apritēs 30 gadi kopš 1994. gada Ruandas genocīda, kad dažu mēnešu laikā tika iznīcināts aptuveni miljons tutsu tautībai piederīgo šīs Āfrikas valsts iedzīvotāju. To uzskata par vienu no nežēlīgākajiem noziegumiem pret cilvēci 20. gadsimtā, un Ruandas vēstnieks caur Latvijas Ārlietu ministriju vērsies pie Latvijas ar aicinājumu Rīgas teritorijā izveidot piemiņas vietu Ruandas genocīda upuriem. Tādas piemiņas vietas jau atrodas Francijā, Beļģijā, Itālijā, Lielbritānijā, Kanādā, Šveicē un vēl citur. 

Tomēr Pieminekļu padomes locekļi nebija gluži pārliecināti, ka kaut kas tāds nepieciešams Rīgai, kaut ārpolitiskais konteksts te ir nepārprotams. 

Latvija ir pieteikusi savu kandidatūru uz nepastāvīgā locekļa vietu ANO Drošības padomē 2026.–2027. gadam. Vēlēšanas notiks 2025. gadā jūnijā ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā. Lai Latviju ievēlētu, tai jāsaņem vismaz divas trešdaļas ANO dalībvalstu atbalsts jeb 129 balsis no 193 balsstiesīgajām valstīm. Iepriekš Ārlietu ministrijas medijos izplatītajā paziņojumā bija teikts: "Lai šo atbalstu iegūtu, Latvijai jāveic starptautiska priekšvēlēšanu kampaņa, kas ietver dalībvalstu uzrunāšanu divpusējās vizītēs un tikšanās daudzpusējo pasākumu ietvaros, kā arī Latvijas starptautiskās redzamības palielināšanu."

Ruandas vēstniecības ierosinājums bija domāts kā temats diskusijām, kur lēmums acumirklī nav jāpieņem, bet par to jāpadomā. Padomes locekļos gan jautās noskaņojums, ka Rīgā grūti sameklēt jelkādu saikni ar Ruandas genocīdu, kas to ļautu izcelt iepretī citiem, kaut vai, piemēram, sarkano khmeru izvērstajam genocīdam savulaik Kambodžā, kur gāja bojā vairāki miljoni cilvēku. Tāpēc varbūt varētu runāt par kādu izstādi vai visiem genocīdu gadījumiem veltītu memoriālu, bet ne vienam konkrētam. Rīgu nevajadzētu ekspluatēt šādiem mērķiem.

De Tolli neaiztiks

Pozitīvu virzību tāpat neguva Pieminekļu padomē atkārtoti nonākušais priekšlikums demontēt Esplanādes malā 1913. gadā pirmo reizi atklāto un 2002. gadā atjaunotas kopijas veidā vēlreiz uzstādīto pieminekli Krievijas impērijas karavadonim Barklajam de Tolli (1761–1818), kura dzimtai bijusi saistība ar Rīgu. Pieminekļu padome jau skatīja jautājumu 3. martā un toreiz tēlu lēma atstāt.

 Pieminekļa demontēšanai trūkst likumīga pamata, jo tas neattiecas uz padomju okupācijas laiku, turklāt Rīgas domei ir saistošs dāvinājuma un uzturēšanas līgums ar šī pieminekļa uzstādītāju un finansētāju uzņēmēju Jevgeņiju Gombergu. 

Jāpiebilst, ka 2002. gadā tā laika Pieminekļu padome atbalstīja atjaunotā tēla uzstādīšanu vēsturiskajā vietā un to atklāja tā brīža Pieminekļu padomes vadītājs Ojārs Spārītis. Šoreiz padomē tomēr izskanēja viedoklis, ka jautājumu nez vai var uzskatīt par izlemtu un par to vēl nāksies runāt ne reizi vien, jo jārēķinās, ka iesniegumi ar aicinājumiem to aizvākt droši vien turpinās pienākt. Var gadīties, ka perspektīvā de Tolli tiešām nāksies pārvietot uz citu vietu, prom no tagadējās. Kultūrvēsturiska vērtība oficiāli skaitās tikai oriģinālais pieminekļa postaments, bet ne figūras kopija.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.