Dodamies balsot! Šāda iespēja ir vienreiz piecos gados

Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir svarīgas mūsu valsts drošībai, jo daudzus jautājumus par Eiropas aizsardzību un Eiropas robežas sargāšanu pieņem Eiropas Parlaments (EP).

Ar šādu vēstījumu pie vēlētājiem šonedēļ vērsās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, aicinot visus doties uz vēlēšanām. "Izvēle ir pietiekami plaša – dažādām gaumēm un dažādiem uzskatiem," sacīja E. Rinkēvičs pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu. Dienu vēlāk prezidents šo aicinājumu atkārtoja arī pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu, uzsverot, ka dalība vēlēšanās "šajā situācijā ir ļoti svarīga".

Ir vairāki priekšnoteikumi, lai šogad EP vēlēšanās, kas notiks sestdien, 8. jūnijā, no pulksten 8 rītā līdz pulksten 20 vakarā, vēlētāju aktivitāte būtu lielāka. Pirmo reizi EP vēlēšanās, kas notiek vienu reizi piecos gados, 

varēs balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī, kas atvieglos iespēju izdarīt izvēli tiem, kuri brīvdienās dodas uz laukiem vai kuru faktiskā un deklarētā dzīvesvieta ir dažādās pašvaldībās. 

Turklāt Latvija ir vienīgā ES dalībvalsts, kur šāda iespēja ir, "Latvijas Avīzei" uzsvēra Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvis Andrejs Vaivars. Ierodoties jebkurā no 945 iecirkņiem Latvijā, kā arī 50 iecirkņiem ārvalstīs, balsotājam ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments – pase vai ID karte.

Vēlēšanu rezultātus gan varēs uzzināt tikai naktī no svētdienas uz pirmdienu, nevis sestdien, kad būs nobalsojuši pilsoņi Latvijā. EP vēlēšanās rezultātus var paziņot tikai pēc tam, kad durvis ir aizvēris pēdējais vēlēšanu iecirknis, kas būs pulksten 23.00 Itālijā, paskaidroja A. Vaivars. Latvijā tad jau būs pusnakts.

Pirms pieciem gadiem 2019. gadā no 1 414 712 balsstiesīgajiem EP vēlēšanās piedalījās 474 390 jeb 33,53% pilsoņu. Šogad vēlēšanās var piedalīties 1 541 102 balsstiesīgie.

Pēdējā brīža izvēle var mainīt prognozes

Vēlēšanām ir pieteikti 16 kandidātu saraksti, no tiem pusei aptaujas dod cerības uz pārstāvniecību Eiropas Parlamentā, kurā Latvijai ir paredzētas deviņas vietas. Taču vairākas partijas atrodas tikai nedaudz virs 5% barjeras, kas liek domāt, ka EP iekļūs mazāks skaits politisko spēku. Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktajā SKDS aptaujā pirms nepilna mēneša un šonedēļ publiskotajā reitingu tabulā partiju secība nav daudz mainījusies, tikai vienam atbalsts pieaudzis, bet citam – samazinājies. 

Aptaujas līdere joprojām ir Nacionālā apvienība, tad seko "Jaunā Vienotība", "Saskaņa" un "Latvija pirmajā vietā". 

Nākamajās trijās vietās ir "Latvijas attīstībai", "Apvienotais saraksts" un "Progresīvie", kas plus mīnus jau grozās ap 5% barjeru. Nedaudz atpaliek "Stabilitātei", bet Zaļo un zemnieku savienībai, "Suverēnai varai" un "Apvienībai Jaunlatvieši", kas visas pārsniegušas 2% slieksni, atbalsts ir mazāks. Pārējās partijas jau ir zem 2% barjeras.

Te gan jāatceras, ka joprojām daļa vēlētāju izvēli vēl nebija izdarījuši un nezina, par ko balsot, vai svārstās starp vairākiem radniecīgiem politiskajiem spēkiem. Tas nozīmē, ka partijām bija iespēja vēl papūlēties, lai motivētu savus atbalstītājus aiziet uz vēlēšanām, ko pēdējās pirmsvēlēšanu dienās politiskie spēki arī aktīvi darīja. Tas varētu būt viens no faktoriem, kas var pozitīvi ietekmēt līdzdalību vēlēšanās, kā arī sagādāt kādu pārsteigumu rezultātu paziņošanas brīdī. 

Aktivitāti vēlēšanās var veicināt arī mediju rīkotās priekšvēlēšanu debates, kas ļāva vēlētājiem ne tikai labāk iepazīt kandidātus un partiju piedāvājumu, bet arī izprast to jautājumu loku, 

par ko nākamajos piecos gados lems Eiropas Parlaments, sākot ar Zaļo kursu un beidzot ar Eiropas daudzgadu budžetu nākamajam septiņu gadu periodam no 2028. līdz 2034. gadam. Tāpēc arī būs svarīgi, lai EP ir tādi Latvijas pārstāvji, kas ir pietiekami ietekmīgi un var panākt Latvijai labvēlīgākus nosacījumus. Taču jāatceras, ka, iespējams, liela daļa pilsoņu par mediju sniegto informāciju un priekšvēlēšanu debatēm neinteresējas vai pat nezina par tām.

Iepriekš nodotās balsis esot drošībā

Pat ja sestdien būs labs laiks un notiks dažādi publiskie izklaides pasākumi, kā tas vasaras sākumā mēdz būt, tiem, kuriem ir vēlēšanās nobalsot, ir vairākas iespējas to izdarīt. Ja tas nav iespējams sestdien, vēlēt varēja jau pirmdien un ceturtdien. Iepriekšējā balsošana paredzēta arī piektdien no pulksten 13 līdz 18 jebkurā iecirknī, kuru saraksts ir pieejams Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā. EP vēlēšanās visa Latvija ir viens vēlēšanu apgabals.

CVK jau ir vērsusies tiesībsargājošās iestādēs par partijas "Apvienība Jaunlatvieši" valdes locekļa Rūdolfa Brēmaņa publiskajiem izteikumiem,

kuros viņš aicināja balsot tikai 8. jūnijā, izsakot versiju, ka tās balsis, kas atstātas glabāšanai, visticamāk, tikšot viltotas. CVK pārstāvis A. Vaivars paskaidroja, ka tas nekādā veidā neesot iespējams, jo balsis nenodod glabāšanā. Iepriekšējā balsošanā vēlētājs, tieši tāpat kā vēlēšanu dienā, aploksni iemet urnā, kas tiek atvērta tikai tad, kad balsošana 8. jūnijā būs beigusies. Visas balsis skaita divi komisijas pārstāvji. Ja viņu saskaitītās balsis nesakrīt, tad tās pārbauda trešais komisijas loceklis. Vēlēšanu rezultāti no vēlēšanu iecirkņiem tiek nosūtīti pašvaldību vēlēšanu komisijai, kura pēc tam par tiem informē CVK.

Ja veselības problēmu dēļ nav iespējams ierasties vēlēšanu iecirknī, tad var nobalsot arī savā atrašanās vietā, sestdien līdz pulksten 12.00 nogādājot vēlēšanu komisijai iesniegumu, kurā minēts vārds un uzvārds, personas kods, atrašanās vietas adrese un durvju kods, ja tāds ir. Iesniegumu var aiznest jebkura persona, kas var būt gan kaimiņš, gan tuvs radinieks. Elektroniski to var nosūtīt, ja ir elektroniskais paraksts.