Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas Latvijā notiks sestdien, 8. jūnijā, šogad ir zīmīgas ne tikai ar to, ka ir pagājuši 20 gadi kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. 

Iespējams, tāpēc izteiktāk iezīmējas konkurence starp pieredzējušiem eiroparlamentāriešiem un tiem, kuri uzskata, ka Eiropas Parlamentā (EP) ir nepieciešama paaudžu maiņa, jo daži deputāti tajā strādā jau kopš 2004. gada, kad Latvijā pirmo reizi notika EP vēlēšanas. Šogad tās tiek uzlūkotas kā svarīgas arī no Latvijas un Eiropas drošības viedokļa, kad ir būtiski nodrošināt pārliecinošu vairākumu politiskajiem spēkiem, kas stingri atbalsta Ukrainu un nosoda Krievijas agresiju.

Vairāku partiju pārstāvji neziņā gaida pēdējo priekšvēlēšanu nedēļu, vai tajā nevar parādīties mēģinājumi ar dziļviltojumu tehnoloģiju palīdzību ietekmēt vēlēšanu rezultātus. Uz "Latvijas Avīzes" jautājumu, cik tāds satraukums ir pamatots, eiroparlamentāriete Sandra Kalniete, kuras pārstāvētā "Jaunā Vienotība" ("JV") priekšvēlēšanu laikā citu pēc cita jau ir pieredzējusi vairākus gan savējo, gan konkurentu izraisītus uzbrukumus, tagad atzina: 

"Krievija grib destabilizēt situāciju Eiropā un izmantos jebkurus līdzekļus, lai Eiropas Parlamentā mazinātos tā lielā vienotība, kas bija par atbalstu Ukrainai."

Līdzīgi uzskata arī viens no "Apvienotā saraksta" līderiem Edvards Smiltēns (vēlēšanās nekandidē), kurš apstiprināja: "Krievijai svarīgi iegūt ietekmi Eiropas Parlamentā, lai tajā būtu vairāk tādu politiķu, kas bloķētu NATO spējas un grautu ES vienotību." Iekšpolitiski "JV" un "AS" ir politiskie konkurenti. Tieši "AS" panāca, ka bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumu lieta nonāk līdz izmeklēšanai.