2.2 °C
Latvijas politikā nākamgad galvenais notikums būs 7. jūnijā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas.
Sīva cīņa tiek prognozēta galvaspilsētā Rīgā, kur tagadējam mēram Vilnim Ķirsim ("Jaunā Vienotība") būs ļoti grūti saglabāt pilsētas galvas krēslu. Cīņā par to gatavs mesties partijas "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers, kurš reiz jau saimniekoja Rīgā tandēmā ar Nilu Ušakovu. Taču iespējams, ka lielo vīru cīņas savā labā izmantos kāds cits, kam koalīcijas veidošanas sarunās izdosies apspēlēt konkurentus. Raugoties uz pēdējā laika ķildām, nav arī pārliecības, ka visu nākamo gadu pie varas noturēsies Evikas Siliņas valdība, tādēļ varētu atbrīvoties arī premjera krēsls.
Kas nāks Vanaga vietā?
Interesanti, ka vienā dienā ar pašvaldību vēlēšanām, 7. jūnijā, gaidāmas arī kādas citas vēlēšanas: Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) sinodē tiks ievēlēts nākamais LELB vadītājs. Kā zināms, arhibīskaps Jānis Vanags, kurš šajā amatā pavadījis vairāk nekā 30 gadu, nolēmis doties pelnītā atpūtā. Galvenais favorīts uz Latvijas luterāņu galvas posteni ir Rinalds Grants, kurš varētu turpināt Vanaga konservatīvo kursu.
Nākamgad būtiskas pārmaiņas gaida Latvijas sabiedriskos medijus, jo gadiem ilgās runas par Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošanu beidzot būs vainagojušās ar apvienotā Latvijas Sabiedriskā medija izveidošanu. Tas notiks zīmīgā gadā, jo Latvijas Radio nākamgad varēs svinēt 100 gadu jubileju.
Nākamgad apritēs 90 gadu kopš mūsu "Sapņu komandas" uzvaras 1935. gada Eiropas basketbola čempionātā, un latviešus atkal gaida basketbola svētki, jo Rīgā notiks Eiropas čempionāta izšķirošās spēles. Latvijas izlase varētu reāli pretendēt uz medaļām, it sevišķi, ja palīgā dosies NBA čempions Kristaps Porziņģis. Daudz kas būs atkarīgs no tā, vai laukumā redzēsim to Latvijas izlasi, kas šovasar savās mājās ļoti vārgi aizvadīja Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīru, vai arī to teicami saliedēto komandu, kas pagājušogad Pasaules kausā basketbolā sagādāja daudz patīkamu pārsteigumu.
Aptauja
Cik svarīgi jums ir žurnālistu un ekspertu komentāri/viedokļi, ko piedāvā LASI.LV?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
