14.1 °C
"Annes Frankas dienasgrāmata" – režisores Lauras Grozas vērienīgais iestudējums Liepājas teātrī pēc Fransisas Gudričas/ Alberta Haketa dramaturģijas materiāla Vendijas Keselmanes adaptācijā – nesaudzīgi trāpa aktuālās tēmās. Teātra programmiņā rakstīts "vēstules nākotnei". Taču, nešaubīgi, Ukrainas karš diemžēl šodien atgādina par holokausta nežēlību, varmācību, nihilismu pret cilvēka dzīvi un dzīvību, un tā uzplēstās rētas izrādē parādās bez didaktikas, emocionāli saviļņojoši.
Ebreju meitenes Annes Frankas (1929–1945) dienasgrāmata ir laikmeta liecība par holokaustu Otrā pasaules kara laikā. Tajā fiksētas sajūtas, ko piedzīvo cilvēki, kam principā atņemts ir pilnīgi viss un kuriem ilgstoši jādzīvo slēpnī, pakļaujoties stingriem ierobežojumiem. Tomēr dzīvas ir viņu ilgas un cerības, saprotamas ir viņu bailes un satraukumi.
Gandrīz dokumentāli
Radošā komanda atklāj Franku ģimenes pēdējo mēnešu notikumus ar jūtīgu un pat juteklisku interpretācijas piegājienu. Izrādē nepārtraukti skan komponistes Annas Fišeres oriģinālmūzika stīgu kvartetam, arfai, klavierēm un kontrabasam. Arī video mākslinieka -8 filmētie materiāli līdzsvarotā kopdarbā ar gaismu mākslinieka Mārtiņa Feldmaņa partitūru nepārtraukti piepilda lielo skatuvi ar melnbaltām projekcijām, ļaujot niansēti izpausties aktieru tuvplāniem un spēlei gan dzīvā plānā, gan iepriekš samontētos kadros.
Audiovizuālais materiāls aptver izteiksmes bagātību vienotā atmosfērā un rada iespaidīgu pietuvinājumu sajūtām. Cilvēku ikdienas mazie mirkļi, izjusti nospēlētie skaistie Hanukas svētki, strīdi un izmisums, zobu sāpju problēmas un vēl, un vēl, klājas slāņos, un dienu plūdums veido pamatu dažādai – no aizkustinošas līdz satriecošai – emocionālajai iedarbībai. Kaut arī skatītāji ir liecinieki ikdienai, kad notikumi cits citu nomaina kalendārā kārtībā, rītam seko diena, naktij – nākamā diena, šķind trauki, klājas palagi, gandrīz nepārtraukta ir rinda uz vienīgo tualeti, izrādē skan virstonis. Dokumentālie filmējumi un muzikālie akcenti it kā paceļ notiekošo un neredzamo augstāk par sadzīves līmeni. Mēs, skatītāji, no paša sākuma zinām un izrādes autori mums neļauj aizmirst Annes Frankas stāsta beigas. Viņa mira 15 gadu vecumā Bergenas-Belzenes nometnē 1945. gada februārī.
Savukārt telpas konstruktīvais risinājums virs, zem skatuves, uz tās, ko piedāvā scenogrāfe Sintija Jēkabsone, ļauj aktieru ansamblim mērķtiecīgi atklāt raksturus, attiecības un notikumus. Kostīmu māksliniece Jolanta Rimkute sarūpējusi saskanīgu pagājušā gadsimta 40. gadu stila apģērbu kolekciju, ko savās lomās apdzīvo aktieri Agnese Jēkabsone (Anne Franka), Edgars Ozoliņš (Oto Franks), Inese Kučinska (Edīte Franka), Anete Rimkus (Margota Franka), Kārlis Artejevs (Pēters van Dāns), Karīna Tatarinova (van Dānas kundze), Rolands Beķeris (van Dāna kungs), Kaspars Kārkliņš (Dusela kungs), Madara Kalna (Mīpa Gīsa), Gatis Maliks (Kuglers), Mārtiņš Kalita (Pirmais vīrietis), Armands Kaušelis (Otrais vīrietis), Kārlis Ērglis (Trešais vīrietis). Katras lomas zīmējums līdzinās precīzam un mazās replikās nospēlētam dzīves mirklim, iemiesojot ietilpīgu tēlu. Saspēlē starp aktieriem pārliecinošs ir neviltota patiesuma līmenis.
Starp sapni un sirreālo
Lieliskā aktieru ansambļa vidū ir Annes Frankas loma, ar ko Agnese Jēkabsone magnētiski pievelk skatu sev. Aktrise attaisno kustīgo, zinātkāro un šķietami uzbāzīgo meitenes uzvedību emocionālā ekspresijā ar pusaudzībai raksturīgo saspīlēto jūtīgumu. Viņa ir tieša, mērķtiecīga, Anne saglabā sevī un uztur citos cerību izrauties no bezizejas, ko pamazām zaudē citi slēpnī dzīvojošie. Lai cik sarežģītas ir viņas attiecības ar māti, tēvs ir viņas sabiedrotais un balsts. Īpašu Agneses Jēkabsones iemiesojumu Annes lomā veido balss, kas zīmīgos momentos skan kā vokalīze, paužot ilgoto un nenotikušo jūtu pasauli sirds kliedzienos, ko nav iespējams vārdos aprakstīt dienasgrāmatā.
"Es iztēlojos, ka ēdu ko citu, nevis dienišķos kāpostus," atzīst Anne, un viņas iztēles spēks kalpo kā patvērums. Kur sākas un beidzas sapņa sirreālā daba, skaidru robežu nav iespējams novilkt. Īpaša vieta ir Annes istaba skatuves centrā, kur meitene bieži uzturas, atklājot savas slepenās domas un sajūtas. Tā ir kā iekšējās pasaules dvēseles telpa, sienas brīžiem izgaismojas koši zeltainā krāsā, atgādinot par iespējamo sapņu valstību. Brīžiem telpa satumst, kļūstot metāliski pelēka un auksta. Un tā ir vēl viena līnija nežēlīgajā stāstā, ko var salīdzināt ar dienasgrāmatas teksta radīšanu, līdzvērtīgu zelta dārgmetālam.
Caur Annes Frankas rakstītajām rindām runā meitenē iemiesotais unikālais garīgās pretošanās spēks. Izrāde atgādina, piemin un apbrīno to.
Uzziņa
"Annes Frankas dienasgrāmata", iestudējums Liepājas teātrī
- Autori: Fransisa Gudriča, Alberts Hekets, Vendijas Keselmanes adaptācija, režisore – Laura Groza, scenogrāfe – Sintija Jēkabsone, kostīmu māksliniece – Jolanta Rimkute, komponiste – Anna Fišere, videomākslinieks – -8, gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis, no angļu valodas tulkojusi Ieva Viese.
- Lomās: Agnese Jēkabsone, Inese Kučinska, Edgars Ozoliņš, Anete Rimkus, Madara Kalna, Kaspars Kārkliņš, Gatis Maliks, Karīna Tatarinova, Rolands Beķeris, Kārlis Artejevs, Mārtiņš Kalita, Armands Kaušelis, Kārlis Ērglis.
- Nākamās izrādes: 9. oktobrī, 6. novembrī.
