13.1 °C
Pirms jaunās sezonas sākuma svinot atvērtās dienas Liepājas teātrī, centrālais notikums gaidāms piektdien, 23. augustā, kad būs iespēja noskatīties Klaipēdas drāmas teātra viesizrādi "Kuņas bērni".
Tā ir lietuviešu izcilā režisora Eimunta Ņekrošus pēdējā Lietuvā radītā izrāde, kurā savijas Lietuvas vēsture ar mītiem, teikām, paražām, māņticībām un Svēto Rakstu fragmentiem. Mitoloģija un realitāte, nāve un dzīve, mūžība un ikdiena vienmēr ir mūžīgā mijiedarbē. Galveno lomu izrādē atveido izcilais aktieris Darjus Meškausks. Savukārt 24. augusta vakarā būs iespējams noskatīties piecām "Spēlmaņu nakts" balvām nominēto iestudējumu "Latviešu raķetes", bet 25. augusta vakarā – jaunāko Liepājas teātra iestudējumu "Mīlestības vārdā". Savukārt 25. augusta rīta seansos īpaši padomāts par mazajiem skatītājiem – koncertzālē "Lielais dzintars" tiks rādīta Istabas teātra viesizrāde "Dzīvs".
24. augustā Liepājas teātra mazajā zālē būs skatāmas režijas skices un lugu lasījumi. Ar savām izrāžu skicēm dalīsies režisors Roberts Dauburs un režisores Elīza Dombrovska un Nellija Spūle. Piedalīsies Liepājas teātra aktieri, kuri iepazīstinās ar fragmentiem no lugām, kas tapušas Liepājas teātra dramaturgu rezidences laikā. Fragmenti un skices Rasas Bugavičutes-Pēces un Valtera Sīļa vadībā mīsies ar sarunām ar māksliniekiem par viņu idejām. Tajā pašā dienā skatītāji aicināti arī uz atsevišķu sarunu ar Valteru Sīli par gaidāmo sezonu un režisori Lauru Grozu par viņas jaunākā iestudējuma "Annes Frankas dienasgrāmata" tapšanu, ar ko atklās Liepājas teātra 118. sezonu.
Baltijas filmu dienas
Turpinot Baltijas kaimiņu sadarbības tradīcijas, jau astoto reizi augustā notiek Baltijas filmu dienas – bezmaksas kinoseansi, kuros skatītājiem piedāvā īpaši atlasītas kaimiņvalstu filmas. Rīgā tās šogad notiek kinoteātrī "K. Suns", programmā iekļautas divas filmas no Lietuvas un tikpat – no Igaunijas.
Šodien, 21. augustā, gaidāma Lietuvas diena. Pirmajā seansā plkst. 18 – režisores Marijas Kavtaradzes spēlfilma "Tu man neko neatgādini/Tu man nieko neprimeni" (2023), kas pasaules ievērību iekarojusi ar starptautisko nosaukumu "Slow". Savukārt plkst. 20 būs skatāma režisora Arūna Šebrūna 1969. gadā uzņemtā bērnības drāma "Skaistule/Grašuolė". 22. augustā būs redzamas divas laikmetīgas, jaunu igauņu režisoru veidotas spēlfilmas. Pirmajā seansā plkst. 18 – filma "Dzīve un mīla/ Elu ja armastus" (2024), tās pamatā tāda paša nosaukuma romāns, ko 1934. gadā sarakstījis igauņu literatūras klasiķis Antons Hansens Tammsāre (1878–1940), bet plkst. 20.30 paredzēta spēlfilma "Tumšā paradīze/ Tume paradiis", to režisore Trīna Rūmeta veidojusi kā drosmīgu un skarbu mileniāļu drāmu par hēdonisku dzīvesveidu un nihilistiskiem mīlestības un tuvības meklējumiem.
Likteņdārzā – koncertuzvedums "Likteņzīmes. Imants Ziedonis"
23. augustā Likteņdārzā notiks jau trešais literāri muzikālā cikla "Likteņzīmes" koncertuzvedums "Likteņzīmes. Imants Ziedonis". Tajā piedalīsies Intars Rešetins-Pētersons, Jānis Strazdiņš, Kristiāna Stirāne, Elvijs Bušs un Jānis Miltiņš. Pasākumā skanēs Imanta Kalniņa un Maestro Raimonda Paula dziesmas ar Imanta Ziedoņa vārdiem, savukārt Rešetins-Pētersons un Stirāne stāstīs par to, kā dzejnieku, prozaiķi, atdzejotāju, publicistu, scenāristu un sabiedrisko darbinieku redzēja viņa laikabiedri.
Aizputē – Ebreju kultūras diena
Svētdien, 25. augustā, Aizputē notiks Ebreju kultūras diena, kurā aicinās iepazīt pilsētas agrāko iedzīvotāju – ebreju – vēsturi, kultūru, tradicionālās zināšanas un kulināro mantojumu. Šogad augustā Aizpute svin 776. gadskārtu un, gadiem ejot, jo īpaši 20. gadsimtā, pilsēta piedzīvojusi lielas izmaiņas ne tikai vizuālajā izskatā, bet arī nacionālajā sastāvā. Aizputē līdzās pamatnācijai līdz 1939. gadam dzīvoja ievērojama vācbaltiešu kopiena, kas pilsētai deva tās vācisko nosaukumu Hasenpoth, un līdz 1941. gada oktobrim – liela ebreju kopiena. Gadiem ritot, multikulturālā vide Aizputē izveidojusi savdabīgu kultūrvēsturisko mantojumu. Ebreju un vācbaltiešu celtās mājas, kas veido pilsētas vēsturiskā centra koka arhitektūru, ir kā muzejs zem atklātām debesīm.
Kaķacs Majoros
Līdz pat oktobra beigām Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, Majoros, skatāma mākslinieces Ievas Putniņas izstāde "Kaķacs", kurā aplūkojamas lielformāta gleznas un akmens skulptūras, kas apvieno gan autobiogrāfiskus, gan ar Aspaziju un Raini saistītus motīvus. Kā stāsta māksliniece, izstāde vedinot skatītāju piedzīvot vārda un domas rašanos, kā arī novērtēt dabas un dzīvu būtņu klātbūtni šajā procesā: "Tas ir kā karstā vasaras dienā iegremdēt kājas vēsā meža strautā, un pēkšņi pasaule ap tevi iekustas."
Franču skatījums
Liepājas muzejā apskatāma franču mākslas fotogrāfa Filipa Maržo izstāde "Baltijas jūras piekraste franču fotogrāfa objektīvā", kas tapusi sadarbībā ar Francijas institūtu Latvijā. Izstādes kuratore – Dr. Martina M. Lemančuka. Izstādi veido 40 melnbalti oriģināldarbi, kas uzņemti ar "Hasselblad 501CM" vidējā formāta kameru uz melnbaltas filmas, kā arī 70 digitālas fotogrāfijas. Ievērojamā mākslas fotokolekcija tapusi projekta "Baltijas piezīmes" ietvarā, atainojot autora fiksētos fotomirkļus, apceļojot Baltijas jūras piekrastes pilsētas vairākās valstīs, tostarp – Liepāju, Rīgu, Roju, Kolku, Mazirbi, Helsinkus, Palangu, Klaipēdu, Gdaņsku, Gdiņu, Sopotu, Rostoku, Vismāru, Lībeku, Malmi, Stokholmu un citas.
Rūjienas vēstījums
Piektdien, 23. augustā, "Baltijas ceļa" 35. gadadienā, Ungurinu robežpunktā atklās izstādi "Pastkartes no pierobežas". Rūjienai nesot titulu "Baltijas jūras reģiona kultūras pērle 2024", viens no aktivitāšu virzieniem ir palīdzēt Rūjienas un apkārtnes iedzīvotājiem satikt savus kaimiņus. Izstāde vēsta par Rūjienas un Igaunijas puses pierobežas iedzīvotājiem un mēģina izzināt kaimiņu būšanu plašākā mērogā, uzdodot jautājumus, ko nozīmē dzīvot pierobežā, ko sniedz Igaunijas tuvums Latvijai un Latvijas tuvums Igaunijai un kāda ir mūsu kaimiņu būšana, atskatoties arī uz "Baltijas ceļu", kas 1989. gada 23. augustā starptautiski nodemonstrēja Baltijas tautu vienotību. Izstādes scenogrāfe un grafiskā dizainere ir Karīna Vītiņa.
