24. novembra pēcpusdienā no dzīves šķīrās leģendārais komponists Mārtiņš Brauns (17.09.1951.–24.11.2021.). Viņa skaņdarbi ir ar brīvības skaņu, spilgts zīmogs latviešu kultūras vēsturē.
“Tas ne mans, Dieva nopelns,” tā par savu mūziku televīzijas raidījumā “Saule. Pērkons. Mārtiņš Brauns…” saka pats komponists.
Arvien aizrautīgs, dedzīgs, spilgtu šalli, tauriņu vai citu akcentu apģērbā, jauneklīgs, ne miņas no vecuma – tāds līdz pēdējam brīdim uz skatuves bija leģendārais komponists, pianists, izcilais rokmūziķis, teātra un kino mūzikas autors Mārtiņš Brauns. Viņa mūzika lika iztaisnoties mugurkaulam un sariesties asarām.
Brauna mūziku klausās, dzied un spēlē nu jau divas paaudzes.
“Mums ar Mārtiņu divatā un kopā ar grupu bija paredzēti koncerti valsts svētkos, Ziemassvētkos un pavasarī,” saka dziedātāja Ieva Sutugova, “Mārtiņš bija mans otrs tētis. Es viņu aizstāvēju vienmēr ar zobiem un nagiem, un nedod dievs, ja kāds par viņu pateica ko ne tā. Man patīk viņa mūzika, jo tā ir ļoti dažāda, ne tikai jautra, bet arī dziļa. Jau sākumā dabūju dziedāt gan par zirgu, kas naktī dzied, gan Daugaviņu…”
17. septembrī Latvija svinēja Mārtiņa Brauna 70 gadu jubileju. 18. oktobrī notika komponista slavenā mūzikla “Mauglis” jauniestudējuma pirmizrāde. Un tajā uz skatuves kā allaž bija arī pats autors.
Pēc izrādes, kuru uzņēma ar stāvovācijām, dažas dienas vēlāk Mārtiņa Brauna veselība sašķobījās. Viņš nonāca slimnīcā ar infarktu. Ārstiem izdevās mūziķi glābt, taču, kā atklāj Mārtiņa Brauna producents Jānis Kļaviņš, visticamāk, klīnikā komponists inficējās ar Covid-19, taču vieglā formā, jo bija vakcinējies.
Diemžēl pēc pāris nedēļām viņu atkal piemeklēja infarkts. Un to Mārtiņa sirds vairs neizturēja.
Mārtiņš Brauns dzimis ārstu ģimenē. Māte bija Saulkrastu slimnīcas galvenā ārste, tēvs – terapeits. Mācījies Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolas klavieru klasē, 1970. gadā uzsācis studijas Konservatorijā Ādolfa Skultes kompozīcijas klasē, ko absolvējis 1975. gadā, iegūstot komponista un mūzikas teorētisko priekšmetu pasniedzēja kvalifikāciju. Uz augstskolu gan esot devies tikai tādēļ, lai padomju komisijas neliegtu spēlēt roku, pamatojoties uz profesionalitātes trūkumu…
“Sīpoli” un viena asins
Plašākai publikai Mārtiņš Brauns kļuva zināms kā dažādu rokmūzikas ansambļu un grupu dalībnieks un vadītājs. Bet spilgtākie gadi saistīti ar kolorītajiem “Sīpoliem” – vienu no visu laiku labākajām latviešu rokgrupām, kurā Mārtiņš darbojās no 1978. līdz 1985. gadam. Visu mūziku “Sīpoliem” sacerēja Brauns.
Tieši astoņdesmito gadu sākumā grupa guva popularitāti, kad tās repertuārā parādījās Mārtiņa Brauna dziesmas ar Jāņa Petera, Ojāra Vācieša, Māras Zālītes un citu lieliskāko un latviskāko autoru dzeju. Daudzas no tām bija komponētas teātra izrādēm – kā “Sirano de Beržeraks” Valmieras teātrim, “Mauglis”, “Suns un kaķe” Jaunatnes teātrim, svīta izrādei “Alberts “Nacionālajā teātrī, mūzika Arvīda Krieva filmai “Spēle”, no kuras visiem pazīstamā smeldzīgā dziesma par to, kā tava kailā dvēselīte purvus brien, kamēr tu šo spēli spēlē…