Pēc "Straumes" panākumiem pasaulē Matīss Kaža jau šobrīd ir nācijas varonis. Taču pēc nesenās "Nacionālā kanāla" pirmizrādes Nacionālajā teātrī ar pārliecību varu apgalvot, ka viņš ir arī lielisks teātra režisors. Taču, manā ieskatā, vienojošais Matīsa Kažas kā producenta, kino un teātra režisora darbībā ir spēja izcili uztaustīt aktuālas un būtiskas tēmas.
Izrādē "Nacionālais kanāls" tā ir mediju darbība jeb drīzāk – kā cilvēks izvēlas zināšanas par pasauli. Lī Hola luga balstās uz režisora Sidnija Lumeta 1976. gada filmu "Kanāls" ("Network"), kuras scenārija autors ir Padijs Čajefskis. Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados pirmo reizi sāka runāt par televīzijas komercializāciju. Izsekot pētījumos, kā un kāpēc vakara ziņām parādās atsevišķas, skatītāju reitingos augstāk novērtētas sadaļas, kurām pamazām uzrodas sponsori. Arī mūsdienās laika ziņas mēdz apmaksāt reklāmdevējs, un, izpildot sava veida horeogrāfiju, tās mums pavēsta skaista meitene. Aizvien lielāku lomu sāka spēlēt ziņu diktora respektablais izskats un labi nostādītā balss. Izrāde "Nacionālais kanāls" ironizē arī par televīzijas hierarhiju: aizkadra komandai profesionāli jāreaģē uz studijā notiekošajām kaislībām, un tas nozīmē īsas, vēsu prātu dotas komandas pat brīžos, kad izskan šokējošs paziņojums.
Un izrādē "Nacionālais kanāls" tāds paziņojums tiešajā ēterā izskan. Lai nesabojātu skatīšanās prieku, sižetu atklāšu vien tiktāl, cik teātra mājaslapā to jau atklāj izrādes anotācija. Vakara ziņu moderators Hovards Bīls (šajā lomā izcils Egons Dombrovskis) saņem vēsti par atlaišanu, jo viņa reitingi kritušies. Tā kā divdesmit piecos darba gados viņam tā arī nav izveidojusies dzīve ārpus ekrāna, viņš tiešajā ēterā paziņo par pašnāvību pēdējā darba dienā. Pēc šī viņa iznāciena raidījuma reitingi aizlido kosmosā, un vadība konstatē, ka cilvēka dzīvības vērtais šovs televīzijai ir izdevīgāks nekā sabiedrības informēšana par pasaulē notiekošo.
Tas ir smieklīgi, taču arī abpusgriezīgi. Jo patiesībā jau skatītāji ir tie, kuri ikvakara ziņu raidījuma vietā labprātāk izvēlas pašnāvnieka šovu. Un tas, kurš nekad nav skatījies kaķīšvideo vai bezmiega naktīs skrollējis galīgas muļķības, lai met pirmo akmeni. Kopš septiņdesmitajiem diezgan ūdeņu aiztecējis, ziņu komercializēšanos vēl vairāk sarežģījusi sociālo mediju interaktivitāte.
Soctīkliem iemantojot masveida popularitāti, īsu brīdi šķita, ka tie varētu kalpot kā sabiedrības pašorganizēšanās instruments. Arī pandēmijas un kara pirmajās dienās tie bija noderīgs informācijas avots, reizēm pat par diennakti apsteidzot ziņu dienestus. Taču mirklīti iedziļināsimies jautājuma būtībā, kā sociālie mediji spēja apsteigt ziņu profesionāļus? Atbilde vienkārša: ziņu dienesti uzņemas atbildību par ziņu uzticamību, viņi nepublicē baumu veidā izskanējušu informāciju, gaidot apstiprinājumu.
Izrādē Hovarda Bīla raidījums no ziņu izlaiduma pārtop visu un visus kritizējošā "tautas balsī", iemācot arī skatītājiem korī skandēt saukli "es esmu nikns, es to vairs necietīšu". Ļoti vispārīgā veidā tieši šāds arī ir labas daļas dusmīgo interneta komentāru saturs. Līdz ar to cerība, ka tautas balss varētu kļūt par pretspēlētāju valdības lēmumiem, ir bankrotējusi, jo šādā sauklī nav vairs ne informācijas, ne sarunāšanās iespējamības, ne risinājuma.
Kāpēc daudzi apzināti izvēlas nelasīt grāmatas, nepasūtīt avīzes, daudz jautrāk ir visu nepieciešamo informāciju iegūt sociālajos medijos, lasot kopsavilkumus un atstāstus? Izrāde "Nacionālais kanāls" ierosina interesantu tēmu. Varbūt tas ir individuālisma, kas gadsimtiem ilgi Rietumu kultūrai nodrošinājis līdera pozīcijas, gals? Cilvēks vēlas kļūt par daļu no kopuma, par zīmējumu rakstā. Nevis iedarbinot pats savu domāšanu, bet kļūstot par daļu no kopēja viedokļa.
Atgriežoties pie tēmas par "nacionālo kanālu", kaut kas tomēr kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem ir atrisināts. Kopš 2021. gada Latvijas Sabiedriskie mediji – radio un televīzija – ir izgājuši no reklāmas tirgus. Reitingi joprojām tiek mērīti, lai saprastu skatītāju un klausītāju pieprasījumu, taču to rādījumi tiešā veidā neapdraud no valsts budžeta finansēto mediju darbību.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.