5.2 °C
Gandrīz desmit gadus talantīgais mūziķis Krists Indrišonoks (29) izniekoja, sacerot dziesmas angļu mēlē, mēģinot konkurēt ar Bobu Dilanu un Džeimsu Beju, nevis cenšoties iekarot stabilu vietu latviešu popmūzikā blakus Donam un "Prāta vētrai". Jā, jā, "izniekoja" noteikti nav īstais vārds, tas tikai jūsu uzmanības pievēršanai.
Chris Noah. Atvadas nav skumjas, ja zinām, ka drīz tiksimies
5/5
Krista jeb Chris Noah (tāds ir viņa skatuves vārds) dziesmu radīšanas process angļu valodā bija vērtīgs iesildīšanās laukums gan kā dziesmu autoram, gan mūziķim, gan dziedātājam. Tomēr varam tikai zīlēt, kā būtu, ja Krists savām radošajām spējām noticētu agrāk un uzreiz būtu ķēries pie dziesmām rokmūzikai mazliet neērtajā latviešu valodā.
Iesildīšanās laukumi Krista dzīvē vispār ir nozīmīgs elements. Savus agrīnos pusaudža gadus sportiskais jauneklis nopietni veltīja gan hokejam, gan basketbolam, turklāt kā juniors vietējā Olaines komandā bija viens no labākajiem punktu guvējiem savā vecuma grupā Latvijā.
Visticamāk, esam zaudējuši talantīgu basketbolistu, bet tas nekas, jo izskatās, ka Krista debijas albums latviešu valodā (izņemot vienu dziesmu) ir apliecinājums tam, ka izvēle par labu mūzikai bijusi pareiza.
Krists uzaudzis muzikālā ģimenē, viņa tēvs ir pazīstamais mūziķis Valdis Indrišonoks, kurš jau 15 gadu vecumā dibināja grupu Rīts, vēlāk aktīvi darbojās kristīgās mūzikas jomā. Tikai likumsakarīgi, ka Kristam no agras bērnības bija jāmācās notis, jāspēlē Bahs, ko pietiekami veiksmīgi, lai arī ar piespiešanos, viņš darīja. Drīz puisi aizrāva sporta pasaule, klasiskās mūzikas nošu partitūras tika noliktas malā, taču, studējot universitātē sociālās zinātnes, interese par mūziku pakāpeniski atgriezās.
Krista pirmie singli angļu valodā bija skanīgi, tehniski labi ierakstīti, strukturāli pareizi uzbūvēti, pat pārāk pareizi, liekot daudziem nodomāt, ka «tas Chris Noah jau kaut kāds kārtējais britu dziedonis». Ielūkošanās mūzikas straumēšanas vietnēs liecina, ka kopš 2015. gada angļu mēlē publicēts gandrīz divu pilnvērtīgu albumu materiāls, sākot no debijas singla Had It All, beidzot ar nesenāko Sunboy.
Tikai pēdējie nepilni divi gadi pagājuši jaunā latviešu valodas albuma zīmē, ik pa laikam atzīmējoties ar kādu spilgtu singlu.
«Šis pilnmetrāžas albums iesāk jaunu posmu manā mūzikā. Mēģināju sajust un savienot divas pasaules — muzikālā ziņā vilku paralēles ar popmūziku no pagājušā gadsimta, savukārt tekstus konstruēju par man aktuālām tēmām. Katra dziesma ir reāls stāsts par īstiem cilvēkiem un sajūtām,» Sony Music Entertainment apgādā izdoto albumu raksturo Krists.
Īpaši intensīvi bijuši pēdējie trīs mēneši, kad kopā ar britu producentu Kristoferu Harisu (Kristofer Harris) likti pēdējie akcenti vēl pāris šovasar sacerētām un ieskaņotām dziesmām.
Rezultāts ir pasaules klases skaņu ieraksts, kas latiņu Latvijas popmūzikā pacēlis mazliet augstāk.
Albuma veidošanā piedalījās vairāki līdzautori, viņu vidū arī Arnis Račinskis, Rūdolfs Macats un Kate Elpo. Lai arī tekstu autors lielākoties ir pats Indrišonoks, ierakstā dzirdamie mūziķi ir mākslinieka muzikālo domubiedru bariņš — taustiņinstrumentālisti Krists Krūskops un Mārcis Jukumsons-Jukumnieks, ģitārists Kaspars Vizulis, sitamo instrumentu meistars Jēkabs Zemzaris un saksofonists Artūrs Sebris. Ierakstā piedalījās arī stīgu kvartets Juno, bundzinieks Rūdolfs Dankfelds, pūtēji Vadims Dmitrijevs un Reinis Puriņš, perkusionists Uģis Upenieks un piebalsis Estere Tauriņa, Gabriela Zvaigznīte, Linda Anete Rušeniece un Kristīne Prauliņa.
Ja būtu jāraksturo albuma muzikālā valoda, droši var lietot tādus apzīmējumus kā pops, poproks, ģitārmūzika, mazliet folks, mazliet indie. Visam pāri skanīga, tembrāli jaudīga, emocionāli piesātināta un patīkama Krista balss, kāda Latvijas popmūzikā sen nav dzirdēta.
Acīmredzami Krists ir perfekcionists, katra nots un akords, katrs vārds un piebalsis ir savā vietā, viss skan precīzi un mūsdienīgi. Es brīnīšos, ja šis albums neplūks laurus gan Zelta mikrofonā, gan jaunizveidotajā industrijas balvā Gamma.
Ja tomēr ir kaut kas, kur piekasīgs kritiķis var mazliet piesieties, tad tie ir dziesmu vārdi un ne vienmēr sekmīgais mēģinājums daudzzilbju latviešu valodas vārdus iestīvēt šaurajās melodiju biksēs. Piemēram, vienā no singliem Cik tālu vēl piedziedājumā frāzē «pēdējo reiz es tev atklājos», vārdam «atklājos» uzsvars likts uz otrās zilbes, nevis pirmās, kas, visticamāk, ir māksliniecisks upuris melodijas viengabalainā plūduma saglabāšanā. Prasīgs klausītājs šādas nianses pamana. Vietām ir kādas skolnieciskas gramatikas kļūdiņas, piemēram, «kā gribās atvilkt elpu» — protams, pareizi būtu «gribas». Vēl pāris frāzes liek mazliet saraukt pieri, mēģinot saprast, kas ar tām domāts, piemēram, «es gribu tavā kreklā bēdas šņaukt» (dziesma Tu nemaz nenojaut), «elpojot varoņu pelnus» (Nomodā) vai «tu mani sauc pa durvju apakšām» (Vēl joprojām). Neesmu latviešu valodas skolotājs, bet desmitnieku par to Krists, visticamāk, nebūtu pelnījis.
Tomēr, neraugoties uz sīkām iebildēm, Atvadas nav skumjas, ja zinām, ka drīz tiksimies irviens no pēdējo gadu labākajiem popmūzikas ierakstiem Latvijas mūzikā.Un tas ir tikai sākums!
Materiāls tapis sadarbībā ar žurnālu "Ir".
