Apgādā "Latvijas Mediji" izdota Klaudijas Riteres grāmata "Daba burciņā"

Apgādā "Latvijas Mediji" izdota Klaudijas Riteres grāmata "Daba burciņā". Klaudija Ritere ir vācu lektore un grāmatu autore. Ikdienā viņa vada savu naturopātes praksi.

Grāmatā atrodami noderīgi padomi un 111 maciņam draudzīgas receptes dažādu savvaļas augu pagatavošanai. Savvaļas augu uzglabāšana un pagatavošana ienesīs daudzveidību ēdienkartē pat ziemā. Žāvēšana, fermentēšana, konservēšana, sālīšana vai marinēšana – atliek vien atrast piemērotāko metodi savākto savvaļas dārgumu uzglabāšanai un lietošanai. Grāmata ir tulkota no vācu valodas, taču autores aprakstītais augu klāsts sakrīt ar Latvijā sastopamajiem augiem. Publicējam fragmentus no grāmatas par augiem, kuru ievākšana ir aktuāla pavasarī, un to pagatavošanas dažas receptes.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Lakši

Lakši piekļaujas meža zemsedzei kā paklājs. Laksis Latvijā ir aizsargājams augs, ierakstīts Sarkanajā grāmatā. Brīvā dabā augošus tos nedrīkst ievākt. Savukārt dārzos lakšus audzē ar labām sekmēm. Lakši jeb mežloki ir radniecīgi maurlokiem un ķiplokiem. Lakšu sulīgi zaļās lapas ir gatavas baudīšanai maijā, savukārt pumpuri un ziedi parādās nedaudz vēlāk. Šim pavasara augam piemīt ne vien pikanta un pavasarīga garša, bet arī ārstnieciska iedarbība, jo tiek uzskatīts, ka tas palīdz attīrīt asinis, vairot spēkus un izvadīt no organisma toksīnus. Taču lakši ir ļoti līdzīgi dažiem indīgiem augiem, un jau ir bijuši gadījumi, kad tie tiek sajaukti ar maijpuķītēm, rudens vēlziedēm vai ārumu. Tāpēc jāpievērš uzmanība pazīmēm, kas ļauj atšķirt laksi no tā līdziniekiem: tā lapas ir zāles zaļā krāsā, ar spīdīgu augšpusi un matētu apakšpusi.

Uz katra stublāja aug tikai viena lapa. Pat neliela mehāniska iedarbība rada lapās iespiedumus, no kuriem izdalās intensīva ķiploka smarža. Tomēr smaržas tests var būt viltīgs: ja ķiploka smarža ir pieķērusies pirkstiem no iepriekšējā testētā auga, tas var radīt kļūdainu rezultātu. Tāpēc, lai ievāktu lakšus, ir jāprot nekļūdīgi atpazīt šo augu un jāpārzina visas tā īpašības.

• Lakšu pasta

Pikanta bāze makaroniem vai garšaugu mērcēm.

Sastāvdaļas: 250 g svaigu lakša lapu, 1 ēd. k. dabiskā sāls (akmeņsāls, jūras sāls), 250 ml augu eļļas (olīvu, saulespuķu, rapša).

Nogriež ievāktajām lapām kātus. Lapas nomazgā, apžāvē salātu centrifūgā un pēc tam rupji sakapā. Lapu gabaliņus sablendē ar sāli un eļļu, līdz izveidojas viendabīga masa. Lakšu pastu pilda nelielās burciņās un stingri piespiež ar karoti, lai nepaliktu gaisa ieslēgumi. Pārlej pastu ar nelielu daudzumu eļļas, lai novērstu oksidēšanos un mikroorganismu piesārņojuma veidošanos, un cieši aizvāko burkas. Pastu novieto vēsā, tumšā vietā, kur to var uzglabāt vairākus mēnešus. Aizsāktas burkas pēc atvēršanas var uzglabāt ledusskapī līdz divām nedēļām.

Pienenes ziedi

Pienene ir lieliska izdzīvotāja ar labu pielāgošanās spēju un lielu izturību. Tā bagātīgi aug lauksaimniecības zemēs un tiek uzskatīta par indikatoraugu, kas liecina, ka augsnē ir daudz slāpekļa. Tāpēc es labprātāk izvēlos ievākt pienenes vietās, kas atrodas tālu no kultivētām pļavām, jo to mēslošanai bieži lielos daudzumos izmanto slāpekli saturošu mēslojumu. Lai varētu bez raizēm izbaudīt šīs kurvjziežu dzimtas pārstāves nedaudz rūgteno garšu, vislabāk to ievākt nelielu strautu krastos vai atmatās. Pienenes pumpuru vai ziedu ievākšana sākas maijā. Lielā pļavā var neilgā laikā ievākt 200 ziedu. Tie vienkārši jānokniebj ar pirkstiem.

• "Pieneņu medus"

Medus aizstājējs, pagatavots no pienenes ziediem, ar daudzveidīgām lietošanas iespējām: lieliski garšo uz apceptas maizītes un ir piemērots desertu un mērču pagatavošanai.

Sastāvdaļas: 200 pienenes ziedu, 500 g cukura, 1000 ml ūdens, 1/2 bioloģiski audzēta citrona (sagriezts šķēlītēs).

Svaigi plūktus un pārlasītus pienenes ziedus ievieto katlā, kurā iepildīts 1 litrs auksta ūdens. Pievieno citrona šķēlītes bez sēklām, uzkarsē līdz vārīšanās temperatūrai un vāra uz lēnas uguns 15 minūtes. Noņem katlu no uguns un ļauj ievilkties 24 stundas. Izspiež masu caur marli un savāc izspiesto šķidrumu katlā. Pievieno cukuru un 2–3 stundas vāra uz plīts katlā ar noņemtu vāku. Kad masa iegūst biezu konsistenci, pienenes ziedu medus ir gatavs un to var saliet tīrās burkās, kamēr tas vēl ir karsts. Burkas nekavējoties aizvāko, un tad tās var uzglabāt gadu vai ilgāk. Šim medus aizstājējam ir tāda pati konsistence kā īstam medum, un tas ir ļoti līdzīgs arī pēc garšas.

• Medus ar pavasara ziediem

Pievienošanai zāļu tējai klepus un saaukstēšanās gadījumā.

Sastāvdaļas: ziedu maisījums (pienenes, mārpuķītes, gaiļbiksītes, vijolītes, māllēpes), šķidrs lapu medus.

Iepilda burkā ziedus 2 cm biezā kārtā, pārlej ar šķidru lapu medu. Veido šādus slāņus atkārtoti, līdz burka ir pilna. Ļauj ievilkties trīs nedēļas. Ziedus izspiež vai lieto medu kopā ar ziediem.

Egles jaunie dzinumi

Maijā ir vērts doties uz mežu, lai ievāktu skuju koku jaunos dzinumus. Izplatīts skuju koks mūsu mežos ir egle. Taču kaislīgus dabas velšu vācējus var interesēt arī citas ēdamās skuju koku sugas, piemēram, Eiropas baltegle, parastā priede, melnā priede, lapegle vai Eiropas ciedrupriede. Taču jāatceras, ka ievākšana jāveic, ievērojot ilgtspējīguma principu, proti, no katra koka paņemot tikai dažus dzinumus. Ideālā gadījumā jāievāc dzinumi no kokiem, kas aug pašu dārzā. Turklāt ir svarīgi prast nekļūdīgi atšķirt neindīgās skuju koku sugas no īves, kas ir indīga – indīgās īves skujas ir mīkstas, lokanas un bieži vien saliektas sirpim līdzīgā formā. Tās neveido eglei raksturīgo "skujiņas rakstu".

Piemērotākais laiks jauno dzinumu ievākšanai ir tad, kad tie vēl ir gaiši zaļi un mīksti. Tajos ir daudz vērtīgu uzturvielu. Gan skuju koku skujas, gan čiekuri satur sveķus, ēterisko eļļu, C vitamīnu, cukuru un miecvielas. Svaigus jaunos dzinumus var pārliet ar karstu ūdeni, lai pagatavotu tēju klepus un saaukstēšanās gadījumā. Skujas izmanto arī, lai pagatavotu ziedes pret muskuļu vai nervu sāpēm vai kā vannas piedevu.

• Egles dzinumu sviests

Lietošanai kopā ar grilētu gaļu, ziešanai uz maizes.

Sastāvdaļas: 1 sauja egles dzinumu, 250 g sviesta, 1/4 citrona miziņa (rīvēta), dažas lāsītes citrona sulas, sāls un pipari.

Ievāc dažus egles dzinumus. Parasti tie ir tīri un nav jāmazgā. Izber uz griešanas dēlīša un ļoti smalki sagriež. Ļauj sviestam sasniegt istabas temperatūru, lai tas kļūtu mīksts. Bļodā sajauc smalki sagrieztus egles dzinumus, sviestu, nedaudz citrona miziņas un dažas lāsītes citrona sulas, sāli un piparus. Visas sastāvdaļas rūpīgi sakuļ ar putošanas slotiņu un pārliek sviesta traukā. Sviestu ledusskapī var uzglabāt līdz divām nedēļām.

• Egles dzinumu sīrups

Saldējuma, pankūku vai vafeļu pārliešanai.

Sastāvdaļas: 1 sauja svaigu dzinumu, 200–300 g niedru jēlcukura.

Jaunos dzinumus pārlasa, vienā kārtā iepilda burkā, pēc tam uzber vienu slāni cukura. Turpina burkā pārmaiņus veidot abus slāņus, līdz burka ir pilna un cukurs veido virsējo slāni. Pārlej ar ēdamkaroti verdoša ūdens, aizvāko burku un ļauj vairākas nedēļas ievilkties, novietojot saulainā vietā uz palodzes. Ar laiku izveidojas šķidra, sīrupu atgādinoša konsistence un cukurs pamazām izšķīst. Šis process ilgst apmēram 2–3 nedēļas. Dzinumus nokāš un iegūto šķidrumu salej tumšās pudelēs. Sīrupu var izmantot kā garšvielu pie ēdiena vai pa vienai tējkarotei lietot kā līdzekli pret klepu. Neatvērtu pudeli var uzglabāt vismaz vienu gadu. Aizsākta pudele pēc atvēršanas jāuzglabā ledusskapī.

No egles skuju dzinumiem var izgatavot garšvielas.

Foto: Shutterstock

• Egles skuju garšviela

Lietošanai nelielos daudzumos pie medījuma gaļas vai sēņu ēdieniem.

Sastāvdaļas: 1 sauja egles skuju.

No vasarā nobriedušajiem dzinumiem nošķin skujas un izklāj tās uz dvieļa. Ļauj izžūt ēnainā vietā vai žāvē elektriskajā pārtikas žāvētājā. Skujas samaļ pēc iespējas smalkāk, piemēram, kafijas dzirnaviņās vai virtuves kombainā. Gatavo garšvielu pulveri saber burkā un uzglabā tumšā vietā.

Lazdas lapas

Lazdas lapām ir mīksta, samtaina tekstūra un maiga, svaiga, nedaudz savelkoša garša. Piemērotākais laiks to ievākšanai ir maijs un jūnijs. Kamēr lapas vēl ir mīkstas, tās labi garšo arī salātos. Vēlāk ievāktām lapām ir skābena garša un nedaudz stīva tekstūra. Tās satur vērtīgas sastāvdaļas – fenolus, miecvielas un silīcijskābi.

• Aromātiskas lapas mājas zāļu tējai

Imūnsistēmas stiprināšanai un zarnu trakta veselībai.

Svaigi ievāktas lazdas lapas izklāj žāvēšanai labi vēdināmā vietā. Lai lapas nezaudētu vērtīgas aktīvās vielas, tās jāsargā no tiešiem saules stariem. Tēju pagatavo, 1 tējkaroti sasmalcinātu lazdas lapu aplejot ar 1 glāzi karsta ūdens. Nosedz un ļauj ievilkties 10 minūtes, pēc tam nokāš un dzer, kamēr tēja ir karsta. Dabas dziedniecībā lazdas lapu tēju lieto kursu veidā, lai ārstētu ar caureju saistītas zarnu problēmas, stiprinātu imūnsistēmu un pazeminātu holesterīna līmeni. Diennakts deva ir 2–3 krūzītes.

• Fermentētas lazdas lapas

Sastāvdaļas: jaunas lazdas lapas, sālījums ar 5% koncentrāciju.

Lapas nomazgā, kārtu pa kārtai liek burkā un pārlej ar sālījumu. Šādi tās var uzglabāt vairākus mēnešus. Lapas var izmantot līdzīgi kā vīnogu lapas; tās var pildīt ar rīsiem, garšaugiem un garšvielām, krēmsieru vai malto gaļu. Pirms lietošanas lapas blanšē, uz īsu brīdi ievietojot karstā ūdenī un pēc tam noskalojot ar aukstu ūdeni.