Zīmē Gatis Šļūka. Baltā galdauta svētki

Tuvojoties Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas svētkiem 4. maijā, atkal uzvirmo diskusijas par tā dēvētajiem baltā galdauta svētkiem.

Daudzviet valsts svētkiem veltīto pasākumu afišās var lasīt arī šo apzīmējumu. Ne visiem cilvēkiem tas iet pie sirds, jo viņu ieskatā tādējādi tiek noniecināta vai piemirsta valsts svētku ideja un tas, cik nozīmīga ir 1990. gada 4. maijā pieņemtā deklarācija. Ideju svinēt 4. maiju pie balti klātiem galdiem savulaik radīja Latvijas valsts simtgades birojs. Par pamatu šai idejai esot bijis uztraukums, ka Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadadienu cilvēki nesvinēja – piemēram, 2015. gadā veiktajā aptaujā vien divi procenti iedzīvotāju 4. maiju ierindojuši starp nozīmīgākajiem valsts svētkiem. Brīvdienu biežāk izmantoja pavasara dārza darbu veikšanai, bet mazāk to svinot kā valsts svētkus. Tādēļ Kultūras ministrijas paspārnē radās ideja – aicināt cilvēkus rīkot svētkus pie balti klāta galda, ģimenēm, draugiem, kaimiņiem sanākot kopā. Sociālajos tīklos ļaudis izsaka viedokli, ka šī ideja nav peļama un to visu var darīt, bet tikai nevajagot, piemēram, afišās kā galvenos vārdus izcelt, ka tie ir "baltā galdauta svētki", bet gan skaidri rakstīt, ka svinam Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu.