6.4 °C
Dējējvistu turēšanas sprostos aizliegums ar pārejas periodu līdz 2030. gadam Latvijā būtiski neietekmētu olu cenas, patēriņu un nodokļu ieņēmumus, vienlaikus skarot tikai nelielu daļu nozares, secināts ekonomiskajā analīzē par aizlieguma ietekmi.
Analīzē norādīts, ka Latvija ir olu un olu produktu neto eksportētāja ar augstu pašpietiekamību un 2024. gadā ieņēma otro vietu pasaulē pēc olu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju. Nozarē jau notiek strauja pāreja uz bezsprostu ražošanu — lielākie ražotāji, tostarp "Balticovo" un "Alūksnes putnu ferma", īsteno apjomīgas investīcijas un plāno pilnībā vai gandrīz pilnībā atteikties no sprostu sistēmām vēl pirms aizlieguma spēkā stāšanās.
Saskaņā ar analīzi sprostu aizliegums tieši ietekmētu aptuveni 6% no kopējās dējējvistu kapacitātes Latvijā, galvenokārt dažas mazākas saimniecības. Šo novietņu transformācijas izmaksas lēstas 10-12 miljonu eiro apmērā, kas ir būtiski mazāk nekā iepriekš publiskajā telpā minētās aplēses.
Dokumentā uzsvērts, ka faktiskā cenu starpība starp sprostos un kūtīs dētām olām Latvijas veikalos ir neliela — ap 0,5 centiem par olu, bet
cenu atšķirības galvenokārt nosaka mazumtirgotāju uzcenojumi, nevis vistu turēšanas metode.
Zemas pieprasījuma cenu elastības dēļ nav sagaidāms būtisks olu patēriņa kritums vai negatīva fiskālā ietekme.
Analīzē arī secināts, ka lielākā daļa mazumtirdzniecības un pārtikas uzņēmumu Latvijā jau ir apņēmušies atteikties no sprostu olām līdz 2026. gadam, savukārt zemas labturības standartu olu imports, tostarp no Ukrainas, rada konkurences un drošības riskus, pret kuriem valstij būtu aktīvāk jāaizstāvas.
Ziņojuma autori secina, ka sprostu aizliegums ar pietiekamu pārejas periodu nostiprinātu jau notiekošās tirgus pārmaiņas, neradot nozares sabrukuma risku, un vienlaikus varētu veicināt Latvijas olu ražotāju konkurētspēju un eksportu Eiropas tirgū.
Ziņojums tapis saistībā ar Saeimā izskatīto likumprojektu par sprostu aizliegumu, kura sākotnējā anotācija, pēc atbildīgās komisijas vērtējuma, nesniedza pietiekamu ekonomisko pamatojumu iecerētā regulējuma samērīgumam. Analīzes autori norāda, ka bija nepieciešams objektīvs izvērtējums par to, kā aizliegums ietekmētu olu ražošanas nozari, patēriņa cenas, uzņēmumu investīcijas, nodokļu ieņēmumus un Latvijas konkurētspēju.
Ziņojumu izstrādājuši ekonomikas analītiķi Gatis Eglītis un Artūrs Kaņepājs. Analīzē izmantoti mikroekonomiskie aprēķini, nozares finanšu dati, cenu un pieprasījuma elastības novērtējumi, kā arī Centrālās statistikas pārvaldes, Pārtikas un veterinārā dienesta un Eiropas Savienības institūciju dati.
Aptauja
Kā visefektīvāk varētu samazināt pārtikas izšķērdēšanu Latvijā?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
