Diskusija. Seniori — teātrī arī pirmajā rindā

Latvijas teātros novērojama diezgan liela dažādība attiecībā uz risinājumiem lielākai senioru piesaistei. Kultūras pasākumu apmeklējuma regularitāte senioru vidū ir būtiski zemāka nekā citās vecuma grupās.

Tiesa, arī kopumā kultūras notikumus apmeklē vien katrs piektais Latvijas iedzīvotājs, bet 42% no pētījumā aptaujātajiem senioriem atzinuši, ka pēdējo 12 mēnešu laikā nav apmeklējuši nevienu kultūras pasākumu, liecina Latvijas Kultūras akadēmijas pirms gada veiktais kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums "Kultūras aktivitātes barometrs 2024".

Kā veicināt kultūras pieejamību senioriem; kā teātrī pārvietoties ratiņkrēslā, vai sadarbībā ar senioriem nepieciešami kādi sevišķi mārketinga paņēmieni?

Par to izskanēja atšķirīgi viedokļi Latvijas Nacionālā teātra (LNT) rīkotajā diskusijā, kurā piedalījās LNT direktors Māris Vītols, Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētāja Aija Barča, Latvijas senioru kopienu alianses pārstāve, laikraksta "Latvijas Pensionārs" galvenā redaktore Liesma Kalve, Latvijas senioru kopienu apvienības (LSKA) valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja un Rīgas aktīvo senioru alianses (RASA) valdes priekšsēdētājs Juris Kajaks un citu senioru kopienu pārstāvji, Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietniece kultūrpolitikas jautājumos Baiba Mūrniece un Saeimas deputāts, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Pēc "KZ" iniciatīvas par diskusijā izskanējušajām problēmām viedokļus pauda arī Valmieras teātra mārketinga direktore Marta Cekule, Jaunā Rīgas teātra reklāmas un sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Liepiņa, Daugavpils teātra valdes priekšsēdētājs un mākslinieciskais vadītājs Oļegs Šapošņikovs, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore Dana Bjorka, Liepājas teātra mārketinga direktore Ilze Skangale un Dailes teātra komunikācijas vadītāja Agnese Vārpiņa.

Receptē – kultūras aktivitātes

Baiba Mūrniece.

Foto: Edijs Pālens/LETA / LETA

Baiba Mūrniece: Kultūra nav tikai skaista brīvā laika pavadīšana, tā ir arī mūsu izturētspēja, spēja nepazust vienam no otra, saglabāt piederību valstij, interesi un dzīves tvirtumu. Un kultūra ir arī emocionālā un ļoti bieži arī fiziskā veselība. Arvien vairāk šo saikni atzīst arī veselības nozare, jo reizēm kopā ar zālēm cilvēkam ir vajadzīga arī satikšanās ar otru cilvēku. Tas ir iemesls iziet no mājām, smaidīt un atcerēties. Tāpēc saruna par senioriem kultūrā nav kas mazs un margināls, tā ir valstiska saruna par dzīves kvalitāti.

Atzīšos, citas nozares nav viegli pārliecināt par kultūras spēju ietekmēt viņu mērķu sasniegšanu. Tomēr mēs arvien vairāk tuvojamies domai un sapratnei, ka līdz ar zāļu receptēm ārsts var izrakstīt arī kultūras aktivitātes. Tā nav tikai poētiska doma; tas ir reāls ieteikums cilvēkiem atrast regulāru nodarbošanos, atrast vietu, kur satikties, atrast ritmu, darīt ko tādu, kas dod iespēju baudīt dzīvi un rada pozitīvas emocijas.

Mēs priecājamies par īpašajām aktivitātēm senioriem, ko īsteno Kultūras ministrijas kapitālsabiedrības un citas institūcijas, piemēram, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Protams, lepojamies ar Latvijas Nacionālā teātra iniciatīvu, ir tik svarīgi, ka teātris negaida, ka auditorija pati atgriezīsies, bet piedāvā konkrētus soļus, rīkojas, uzklausa, sadzird un sarunājas.

Māris Vītols.

Foto: Ieva Leiniša/LETA / LETA

Māris Vītols: Vēlamies, lai seniori justos gaidīti, saprasti un uzrunāti, jo teātris nav domāts tikai kādai vienai paaudzei. Kultūras pieejamība nav vien atlaides, tā ir attieksme. Svarīgi ir to mainīt pret senioriem, un, dodot sajūtu, ka par mūsu teātra gados vecākajiem skatītājiem ir īpaši padomāts, viņiem likt justies gaidītiem.

Pievēršot uzmanību līdzšinējam LNT apmeklējumam, esam izpētījuši, ka pagājušajā gadā mūsu izrādes apmeklējuši vismaz 25 000 senioru, tātad viena piektā daļa apmeklētāju. Tā ir ļoti būtiska mērķauditorijas daļa, par kuru domājam it īpaši.

Tajā pašā laikā pētījuma "Kultūras aktivitātes barometrs" informācija ir ļoti satraucoša, jo vēsta, ka gada laikā katrs piektais Latvijas iedzīvotājs nav apmeklējis nevienu kultūras pasākumu. Sākot ar pirmspensijas vecumu, šis rādītājs strauji palielinās. Ir jādara viss iespējamais, lai mūsu Latvijas seniori varētu atgriezties aktīvajā kultūras patērētāju lokā, jo tā ir absolūti esenciāla dzīves kvalitāte. Kultūras pasākumu apmeklējums rada iespējas dzīvot pilnvērtīgu, sociāli aktīvu dzīvi, palīdz uzlabot senioru ikdienu, veselību, noskaņojumu un mazināt vientulības sajūtu.

Andris Bērziņš: Ja cilvēks ir sasniedzis pensijas vecumu, tas vēl nenozīmē, ka viņam pienākas tikai televizora pults. Ir jādara viss iespējamais, lai mūsu Latvijas seniori varētu atgriezties aktīvajā kultūras patērētāju lokā, dažkārt viņiem pienākas arī pirmā rinda teātrī. Kultūra vēl ir dzīva, ja teātris ir pilns ar senioriem. Kultūras pieejamība senioriem nav labsirdīgs žests, bet sabiedrības brieduma rādītājs.

Kā piekļūt?

Aija Barča: Kā lai seniors ratiņkrēslā uzkāpj pa teātra kāpnēm?

M. Vītols: Uz katru Lielās zāles izrādi mums pieejamas četras ratiņkrēslu vietas. Ja tiek pieteikts apmeklējums ratiņkrēslā, teātra darbinieki kāpnēm uzliek speciālu, lēzenu rampu un apmeklētāji paši saviem spēkiem tiek līdz vietām parterā. Tiesa, ir problēma tikt uz pirmo balkonu. Ideāli būtu uzbūvēt liftu, bet tas, iespējams, izdosies vien tad, kad beigsies karš.

Inga Liepiņa: Ceram, ka pieejamais lifts un mūsu jaunās telpas senioriem teātrī ļauj justies komfortablāk. Papildus vājredzīgo un vājdzirdīgo skatītāju ērtībām uz katru repertuāra izrādi pirmajā rindā esam rezervējuši divas vietas. Lai iegādātos šīs biļetes, skatītājiem jāpiesakās ne vēlāk kā divas nedēļas pirms izrādes. Vājdzirdīgiem skatītājiem ir iespēja saņemt arī palīgierīces, kas ļauj labāk uztvert izrādes skaņu, pateicoties zālēs iebūvētām indukcijas cilpām. Lai rezervētu vietas pirmajā rindā un saņemtu palīgierīces, jāsazinās ar JRT klientu atbalstu.

Marta Cekule: Pēc rekonstrukcijas Valmieras teātris ir kļuvis piekļūstamāks arī fiziski, ir ērta piekļuve zālēm – lifti, margas, ratiņkrēslu vietas, kā arī Lielajā zālē ir izvietota indukcijas cilpa, kas cilvēkiem ar dzirdes aparātiem ļauj kvalitatīvāk uztvert uz skatuves notiekošo.

Agnese Vārpiņa: Papildus jau esošajām teātra apmeklējuma iespējām esam ieviesuši vēl iekļaujošāku un ērtāku teātra apmeklējumu skatītājiem ratiņkrēslos. Turpmāk šie skatītāji var izvēlēties arī savu sēdvietu skatītāju rindā kopā ar citiem teātra apmeklētājiem. Tam ir paredzēta īpaša apmeklējuma biļete, kas iegādājama kopējā biļešu tirdzniecībā.

Tāpat daudzi mūsu skatītāji seniori iecienījuši izrādes ar latviešu valodas titriem. Titrējam izrādes latviski, domājot par skatītājiem, kuriem ir dzirdes traucējumi, bet esam saņēmuši pozitīvas atsauksmes arī no citiem skatītājiem, kuriem ir ērti gan dzirdēt sacīto, gan vēl to izlasīt titros.

Kā nodrošināt transportu?

Līvija Zeiberte.

Foto: Ainārs Krauklis

Līvija Zeiberte (Ikšķiles un Tīnūžu senioru organizācija "Saulgrieži"): Mūsu biedrībā ir ap 140 biedru, no tiem ap 50, proti, tik, cik sēdvietu ir autobusā, ir arī braucēji uz teātra izrādēm. Mūsu galvenie ierobežojumi ir transports un norises laiks, no kuriem lielākā problēma ir transporta izmaksas. Piemēram, Operetes teātris radis iespēju apmeklēt izrādes, nosūtot autobusu, kura izmaksas līdzinās sabiedriskā transporta biļetei. Tam ir milzīga piekrišana. Mēs priecātos teju par jebkuru izrādi, ja vien pieejams transports!

M. Vītols: Tā ir taisnība, transports ir ļoti dārgs, un, lai gan pašlaik LNT nav izstrādātas sadarbības iespējas ar kādu no transporta kompānijām, iespējams, šis tiešām varētu būt viens no darbības virzieniem.

Pieejamības jautājumi

Vai, lai apmeklētu izrādi ar atlaidi, pietiek ar personas dokumentu, vai nepieciešama tieši pensionāra apliecība?

M. Vītols: Jāatzīst, mūsu teātris tik tiešām nebija šai jautājumā iedziļinājies un līdz šim bijusi pieprasīta pensionāra apliecība. Vienlaikus – studējošajiem lūdzam rādīt vai nu studenta apliecību, vai identifikācijas karti, kas parāda, ka apmeklētāja vecums ir līdz 25 gadiem. Taisnība, arī senioriem no 65 gadu vecuma, tāpat kā studentiem, varētu lūgt uzrādīt vai nu pensionāra, vai personu apliecinošu dokumentu.

LNT tagad piedāvā 20% atlaidi mazākām senioru grupām no astoņiem cilvēkiem un iespēju veikt iepriekšēju biļešu rezervāciju uz visām Lielās zāles repertuāra izrādēm, piesakot savu apmeklējumu telefoniski vai e-pastā teātra pārdošanas daļā. Daudzi seniori dzīvo vieni, un viņiem trūkst kompānijas, ar ko kopā doties apmeklēt teātru izrādes, tādēļ ļoti būtiska nozīme ir dažādu senioru biedrību kopīgi organizētiem kultūras apmeklējumiem nelielās grupās, kas ne vien mazina dažādas praktiskās barjeras, piemēram, biļešu iegādi vai transporta jautājumus. Turklāt tādējādi kultūras iesaistē tiek motivēti un pamudināti arī mazāk aktīvie seniori.

I. Liepiņa: Viennozīmīgi – seniori ir būtiska un uzticīga mūsu skatītāju daļa. 2025. gada decembrī veiktās aptaujas dati liecina, ka aptuveni 14% mūsu auditorijas ir vecumā virs 65 gadiem. Augstu vērtējam šīs auditorijas lojalitāti un ieinteresētību teātra procesos, un senioriem piedāvājam pastāvīgu 20% atlaidi biļešu iegādei.

M. Cekule: Protams, seniori ir nozīmīga mūsu skatītāju daļa, par kuru teātrī esam domājuši vienmēr. To apliecina pastāvīgas atlaides uz gandrīz visām repertuāra izrādēm. Izstrādājot īpašus piedāvājumus, izveidojusies arī regulāra sadarbība ar vietējām pensionāru biedrībām.

Oļegs Šapošņikovs: Mums visi skatītāji ir vienlīdz nozīmīgi. Senioriem, tāpat kā daudzām citām skatītāju kategorijām – daudzbērnu ģimenēm, skolēniem, studentiem, cilvēkiem ar invaliditāti un vēl citiem –, tiek nodrošināti atvieglojumi atlaides formā. Ņemot vērā, ka Daugavpils teātra vidējā biļešu cena ir viena no zemākajām Latvijā valsts teātru vidū, var uzskatīt, ka tieši Daugavpils teātra izrādes cenu ziņā senioriem ir vispieejamākās. Tāpat jāatzīmē, ka seniori ir ļoti aktīvi Daugavpils teātra izrāžu apmeklētāji, līdz šim teātris nav saņēmis informāciju, kas paustu neapmierinātību vai īpašas vēlmes teātra pieejamības maiņā. Tādēļ šobrīd teātris nesaskata nepieciešamību pēc papildu pasākumiem.

Dana Bjorka: Seniori ir nozīmīga mūsu skatītāju daļa un, ļoti domājam, kā teātra apmeklējumu viņiem padarīt pieejamāku un patīkamāku. Piedāvājam arī īpašas atlaides pensionāriem – uz jebkuru izrādi 15% atlaidi, kā arī 30% atlaidi trīs līdz četrām mūsu izvēlētām izrādēm mēnesī. Tiesa, atlaide iespējama, uzrādot pensionāra apliecību.

Ilze Skangale: Protams, pensionārus uzskatām par nozīmīgu mūsu skatītāju daļu. Atlaides ir nemainīgas uz jebkuru izrādi, tātad apmeklētāji ar tām var stabili rēķināties.

A. Vārpiņa: Sezonas laikā arvien tiek papildināts izrāžu skaits, kas senioriem tiek piedāvāts ar 30% atlaidi. Tiesa, to paziņojam teātra mājaslapā sadaļā "Teātra apmeklējums". Turklāt, domājot par teātra pieejamību, ikvienam skatītājam arī repertuāra izrāžu biļešu cenas ir dažādās cenu kategorijās.

Liesma Kalve (Latvijas Pensionāru federācijas darba koordinatore): Lūgums teātriem savlaicīgi un regulāri sūtīt informāciju par piedāvājumu. Seniori savu laiku plāno, un iepriekš paredzami notikumi ir viens no svarīgākajiem faktoriem, lai teātra apmeklējumam aktivizētu vecāko paaudzi. Šobrīd ziņas galvenokārt pieejamas interneta vidē, grūti pieejamas tiem senioriem, kuri internetu nelieto. Mūsu senioru paaudzei visvairāk lasītā ir drukātā papīra forma.

M. Vītols: Varam solīt, ka teātra kalendāru e-pastā nosūtīsim jau divus mēnešus iepriekš. Lūgums organizācijām un reģionālām biedrībām pašiem to nodot tālāk iespējamajiem apmeklētājiem.

Arī – dienas izrādes

Rūta Cipija (Rīgas Latviešu biedrības Pensionēto skolotāju valde): Mūsu sadarbība ar LNT ilgst jau vismaz divas desmitgades un tā ir brīnišķīga. Esam redzējuši vairumu izrāžu, tiesa, piemēram, "Ilgu tramvajs" ir izpārdots, tāpat arī "Ezeriņš".

M. Vītols: Paldies par ierosinājumu, nāksim pretim saviem skatītājiem un īpaši senioriem dosim iespēju pirmajiem pirkt biļetes uz dienas izrādēm – tādā laikā, lai izrādi varētu noskatīties arī no vistālākajiem reģioniem. Tajā dienā, kad vakarā spēlējam, dienā dekorācijas jau ir uzliktas. Vai darba dienā, teiksim, pulksten 13.

Inga Liepiņa: Šobrīd neplānojam ieviest papildu aktivitātes, kas būtu orientētas tikai uz vienu konkrētu grupu, jo mūsu prioritāte ir nodrošināt augstvērtīgu pieredzi visiem mūsu skatītājiem. JRT repertuārs tiek plānots atbilstoši tehniskajām un aktieru noslodzes iespējām. Garākās izrādes cenšamies plānot brīvdienās, un atsevišķos gadījumos ir pieejamas arī dienas izrādes.

M. Cekule: Izrādes notiek arī pa dienu, gan darba dienās, gan brīvdienās. Valmieras teātris vienmēr ir atvērts izaugsmei un uzlabojumiem.

D. Bjorka: Regulāri sestdienās un svētdienās piedāvājam izrādes no rīta un dienas laikā. Kopumā cenšamies veidot vidi un repertuāru, kas būtu saistošs un pieejams dažādām auditorijām, arī senioriem. Izrāžu laikiem pievēršam īpašu uzmanību, tos izvēloties, domājam par iespējami plašāka skatītāju loka, arī senioru, ērtībām.

I. Skangale: Jā, arī mēs domājam par piemērotāku laiku senioriem izrāžu apmeklējumiem, piemēram, vairākas reizes mēnesī Mazajā zālē izrādes notiek pēcpusdienā, nevis vakarā, un dažkārt arī Lielās zāles izrādes tiek plānotas pēcpusdienā, parasti tās gan ir svētdienas izrādes.

Tāpat uzturam kontaktus ar Liepājas pensionāru biedrību un mēdzam piedāvāt īpašas atlaides papildus jau publiski pieejamajām, vai pat reizēm uz kādu no izrādēm sūtām bezmaksas ielūgumus. Atbalstām arī pensionāriem rīkotos pasākumus, un, ja nepieciešams, ar ielūgumiem uz izrādēm papildinām arī balvu fondu.

A. Vārpiņa: Sākot no nākamās sezonas, skatītājus aicinām pievērst uzmanību izrāžu sākuma laikiem. Esam iecerējuši, ka Lielās zāles izrādes sāksies agrāk. Šīs izmaiņas tiek veiktas vairāk skatītājiem ērtu apstākļu dēļ, tostarp, padomājot par ērtāku nokļūšanu mājās ar sabiedrisko transportu vēlās vakara stundās. Plānojot repertuāru, brīvdienās piedāvājam skatītājiem dienas izrādes, kuras var ērti apmeklēt arī skatītāji no reģioniem.

M. Vītols: Nobeidzot šo diskusiju – skatuves mākslas būtība ir izraut cilvēku no viņa ikdienas eksistences, aicināt pacelt skatu uz augšu. Teātris spēj dāvāt emocionālu patvērumu, tas ir mūsu dzīves svētki un piedzīvojums.

Pats svarīgākais faktors, kas varētu veicināt senioru biežāku teātra apmeklējumu, ir kvalitatīvas un interesantas izrādes. Sabiedrībā izveidojies stereotips, ka senioru kā teātra skatītāju gaume ir ļoti konservatīva, kas nebūt nav patiess apgalvojums. Par to liecina kaut vai tas, ka starp pagājušā gada senioru iecienītākajām Nacionālā teātra izrādēm ir "Lieliskais Getsbijs" un "Nacionālais kanāls". Seniori savā ilgajā mākslas pieredzē uz teātra skatuvēm ir redzējuši visu, ko vien mēs varam iedomāties, un viņus nav nemaz tik viegli pārsteigt ar kaut ko negaidītu un neparedzamu.

Uzziņa

LKA pētījums "Kultūras aktivitātes barometrs 2024".

• Senioru (64–75) iesaiste kultūras patēriņā ir zemāka nekā citām vecuma grupām; seniori ir lielākā iedzīvotāju grupa, kas nav apmeklējusi kultūras pasākumus pēdējo 12 mēnešu laikā.
• Salīdzinoši tikpat bieži kā iedzīvotāji kopumā seniori apmeklē bibliotēkas (no kopējiem rādītājiem 22% ir apmeklējuši vismaz reizi gadā; 21% senioru grupā); lasa drukātās grāmatas (33% kopumā; 40% senioru grupā); profesionālās teātra izrādes apmeklē kopumā 26% iedzīvotāju un 21% senioru.
• Kopumā kultūras aktivitāte sāk samazināties jau vecuma grupā 55–64 gadi, izņemot atsevišķas kultūras klātienes un digitālās aktivitātes, kas ir saistītas ar baleta un operas apmeklējumu, klasisko, laikmetīgo mūziku un deju izrādēm. Šī vecuma grupa aktīva arī kultūrvēsturisku vietu apmeklējumā.
• Pašu kultūras organizāciju skatījumā senioru auditorija tiek iesaistīta ļoti plaši – tā uzskata 79% respondentu kultūras institūciju un kultūras pasākumu organizētāju aptaujā.
• Apkopojot līdzdalības aktivitātes tematiskās grupās, zemāki rādītāji ir visās kategorijās: piemēram, amatiermākslā – 8% kopumā, 3% senioru grupā.
• Senioriem dominē klātienes kultūras patēriņš, tiešsaistē pēdējā gada laikā kultūras aktivitātēs ir piedalījušies 68% respondentu kopumā, bet tikai 44% senioru.
• Vecuma grupā 65–75 gadi respondenti visvairāk norāda uz dažādiem pieejamības un piekļūstamības aspektiem: 47% – vēlas vairāk bezmaksas pasākumu, 27% – vairāk pasākumu tuvāk dzīvesvietai, 27% – ērtāku nokļūšanu uz/no norises vietu, 27% – vairāk līdzekļu/naudas pasākumu apmeklēšanai. 31% norāda, ka labāks veselības stāvoklis pamudinātu biežāk apmeklēt pasākumus.
• Nepilna puse – 43,1% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka kultūras un mākslas pieredze ļauj tiem justies piederīgiem citiem cilvēkiem Latvijā. Tam biežāk piekrīt latvieši, tie, kuriem ienākumi virs 800 eiro mēnesī, cilvēki ar augstāko izglītību, vadītāji/uzņēmēji, tie, kas strādā publiskajā sektorā, jaunieši (25–34), sievietes. Savukārt daudz mazāks respondentu skaits šo kultūras spēju veidot saiknes apzinās cittautiešu segmentā.
• Dati liecina, ka Latvijas iedzīvotājiem piemīt atšķirīgas, viņu ikdienas saziņā dominējošā valodā balstītas kultūras identitātes iezīmes. Ne tikai etniskā piederība, bet arī respondenta vecums, dzīves vieta, ienākumi un nodarbinātības sektors var būt indikators tam, kādu valodu konkrētā iedzīvotāju grupa izvēlēsies kā savas kultūras pieredzes valodu.