Tramps apšauba iespējas pieņemt Irānas ierosināto miera plānu

ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka izskatīs jauno Irānas miera priekšlikumu, taču pauda šaubas par tā izredzēm un pieļāva iespēju veikt uzbrukumus Irānai.

Sarunas starp abām valstīm ir nonākušas strupceļā kopš 8. aprīlī stājās spēkā pamiers, bet Pakistānā neveiksmi cieta pirmā miera sarunu kārta, kuras mērķis bija izbeigt vairāk nekā divus mēnešus ilgušo karu.

Irānas ziņu aģentūras "Tasnim" un "Fars" ziņoja, ka Teherāna ir iesniegusi 14 punktu priekšlikumu vidutājam Pakistānai. Kā vēstīja "Tasnim", ierosinājums paredz konflikta izbeigšanu visās frontēs un jauna regulējuma ieviešanu attiecībā uz stratēģiski svarīgo Hormuza šaurumu.

"Drīz izskatīšu plānu, ko Irāna tikko mums nosūtīja, bet nevaru iedomāties, ka tas būtu pieņemams, ņemot vērā, ka viņi vēl nav samaksājuši pietiekami lielu cenu par to, ko pēdējo 47 gadu laikā ir nodarījuši cilvēcei un pasaulei," Tramps pauda savā platformā "Truth Social".

Īsā intervijā ar žurnālistiem Floridas štata Vestpalmbīčā viņš atteicās precizēt, kāds būtu iemesls jaunu militāru darbību pret Irānu sākšanai.

"Ja viņi uzvedīsies nepareizi, ja darīs kaut ko sliktu, bet to mēs redzēsim," viņš teica, piebilstot, ka jaunas militāras darbības "noteikti ir iespējamas".

Sestdien Irānas armijas centrālās pavēlniecības augstākā amatpersona Mohammads Džafars Asadi teica, ka "ir iespējams jauns konflikts starp Irānu un Amerikas Savienotajām Valstīm".

"Pierādījumi liecina, ka ASV nav apņēmušās pildīt nekādus solījumus vai vienošanās," viņa teikto citēja "Fars".

Ārlietu ministra vietnieks Kazems Garibabadi Teherānas diplomātiem sacīja, ka "bumba ir ASV laukuma pusē, lai izvēlētos diplomātijas ceļu vai konfrontējošas pieejas turpināšanu."

Viņš uzsvēra, ka Irāna ir "gatava abiem ceļiem".

ASV ziņu vietne "Axios" nedēļas sākumā ziņoja, ka Trampa sūtnis Stīvs Vitkofs ir lūdzis, lai sarunās atkal tiktu iekļauta Teherānas kodolprogramma.

Irānas misija ANO norādīja uz milzīgo ASV kodolarsenālu, sestdien apsūdzot Vašingtonu liekulībā.

Nav nekādu juridisku "ierobežojumu urāna bagātināšanas līmenim, ja vien tas tiek veikts IAEA uzraudzībā, kā tas bija Irānas gadījumā", tā norādīja, izmantojot ANO Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras nosaukuma saīsinājumu.

Irāna kopš kara sākuma ir saglabājusi stingru kontroli pār Hormuza šaurumu, aizsprostojot pasaules ekonomikai nozīmīgu naftas, gāzes un mēslošanas līdzekļu plūsmu, savukārt ASV ir noteikušas Irānas ostu blokādi.

Irānā izpilda nāvessodu saistībā ar 2022. gada protestiem

Irāna svētdien izpildīja nāvessodu saistībā ar sieviešu kustības protestu 2022. gadā, vēstīja Irānas valsts mediji.

Mehrabs Abdollahzadehs tika apsūdzēts par drošības dienesta darbinieka nogalināšanu nemieros Urmijā valsts ziemeļrietumos.

Abdollahzadehs kopā ar pārējiem tika arestēts ielu protestu vietā Urmijā, kur zemnieku "smagi piekāva un viņš traģiski gāja bojā kā moceklis", vēstīja tiesu varai pietuvinātais portāls "Mizan".

Kā apgalvoja "Mizan", zemnieks protestos piedalījās "brīvprātīgo spēkos, lai nodrošinātu tautas drošību".

Norvēģijā bāzētā grupa "Iran Human Rights" paziņoja, ka Abdollahzadehs tika aizturēts 2022. gada oktobrī. Viņam piespriesto nāvessodu pērn decembrī spēkā atstāja Irānas Augstākā tiesa. Janvārī tika noraidīta viņa apelācija.

Organizācija pavēstīja, ka pirms aizturēšanas 27 gadus vecais vīrietis bija bārddzinis.

"Iran Human Right" vainoja Irānas tieslietu sistēmu par to, ka Abdollahzadehs 42 dienas bija pakļauts psiholoģiskai un fiziskai spīdzināšanai, lai panāktu viņa atzīšanos. Tiek ziņots, ka viņš tiesā noliedza savu vainu izvirzītajās apsūdzībās.

Aktīvisti jau sen kritizē tāda veida tiesvedības Irānā, uzstājot, ka tajās netiek ievērota tiesiskā kārtība un tās ir politiski motivētas.

Trešdien ANO augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos Folkers Tirks nosodīja arestu un nāvessodu skaita pieaugumu Irānā pēdējā laikā.

Janvārī, saasinoties ekonomiskajai krīzei un ilgstošai politiskai neapmierinātībai, izcēlās jauns masu protestu vilnis.

Drošības spēki ātri rīkojās, lai apspiestu demonstrācijas, kuras novērotāji raksturoja kā nopietnākos nemierus kopš 2022. gada beigām.

Tolaik protestus izraisīja Mahsi Aminas nāve. Jaunā kurdu sieviete nomira Irānas tikumības policijas apcietinājumā pēc tam, kad tika apsūdzēta islāma ģērbšanās noteikumu pārkāpumā.

Kopš tā laika tiesu iestādes saistībā ar protesta kustību ir sodījušas ar nāvi vairāk nekā duci vīrieš