"Tas, ko rakstīja mediji, nav taisnība". Ēriks Loks atklāti par attiecībām ar darba meklējumiem

1995. gadā klausītājus visā Latvijā apbūra apvienības "Ēriks Loks un MK projekts" izpildītā Raimonda Paula "Balta saule" un citu dziesmu futūriskās kaverversijas un oriģināli. Nesen atgriezies radio ēterā, latviešu dīdžejs, dziesminieks un leģendārā radioraidījuma "Zvaigznīšu brīdis" kādreizējais vadītājs Ēriks Loks no jauna priecē klausītājus visā Latvijā. Sarunā uzzinu par mediju tumšo pusi, kas izplatījusi nepilnīgu stāstu par Ērika Loka attiecībām ar darba meklējumiem, un izjautāju par citām aktivitātēm, kas mūziķim sagādā prieku.

Pēc ilgāka pārtraukuma esat atgriezies atpakaļ pie radiopults, un nu jūs vadāt "Latvijas Radio 2" sestdienu rīta pro­grammu trīs stundu garumā. Ko šajā laikā varam dzirdēt?

Spēlēju mūziku dzimtajā valodā, lasu laika ziņas un stāstu par citiem svarīgiem notikumiem. No desmitiem rītā cenšos klausītājiem pastāstīt par dažādām nedēļas nogalē gaidāmām aktivitātēm, kas saistītas ar atpūtu un izklaidi. Cilvēkiem ir iespēja sazināties ar studiju un stāstīt arī pašiem par savām aktualitātēm.

Kādas ir sajūtas, esot atpakaļ?

Ļoti labas! Šķiet, arī klausītāji ir pamanījuši, ka esmu atpakaļ. Nereti no cilvēkiem saņemu dažādas uzmundrinošas ziņas un sveicienus.

Pirms pāris gadiem radio "Naba" viļņos uz brīdi atgriezās variācija par leģendāro 90. gadu raidījumu "Zvaigznīšu brīdis". Lai arī toreiz bijāt raidījuma vadītājs, šoreiz jūsu vārda vadītāju vidū nebija. Kāpēc tā?

Tā bija mana izvēle. Tas, ko par šo ideju domāju, nesakrita ar bijušo kolēģu viedokli. Manuprāt, mēs kā radoši un izdomas bagāti cilvēki varējām kopā taisīt ko jaunu un vēl nebijušu. Laist uz riņķi 30 gadus vecas lietas man nešķita pārāk jēgpilni. Man šķiet, ka visam ir nepieciešams savs laiks, sava vieta un arī konteksts. 

Šodienas jaunajam klausītājam, kas nav piedzīvojis laikus, kad "Zvaigznīšu brīdis" pirmoreiz skanēja ēterā, taču nav nekādas saprašanas par to, kāda toreiz bija dzīve, sociālie ap­stākļi, retorikā balstītās asprātības un viss pārējais. 

Laiki mainās, un es nezinu, vai ir prātīgi neiet tiem līdzi. Man šķita, ka ir jādodas uz priekšu, nevis jāskatās pagātnē un jāpriecājas par to, kādi mēs agrāk bijām jokotāji.

Kādas ir sajūtas, domājot par tiem laikiem?

Tas bija ļoti jauks laiks, kas izraisa siltas atmiņas, bet manā uztverē tā bija pavisam cita dzīve, kuru vairs nedzīvoju. Ir, protams, patīkami dažreiz padomāt par aizgājušo, bet lielākoties dzīvoju šodienā.