Šis raksts ir par to, ka kreisās politikas ideoloģiskās tieksmes būtu absolūti nepietiekamas, ja migrācija neinteresētu veselas uz to parazitējošas un veiksmīgi plaukstošas nozares, kuras lobē un atbalsta pavisam citus politiskus spēkus.

Reklāma

Mēs, vienkāršie pilsoņi, reizēm pārspīlējam ideoloģisko faktoru.

Protams, kreisie uzskata, ka, importējot migrantus, viņi importē sev elektorātu. Realitātē viņi un visi pārējie importē nepatikšanas. Kādu laiku viņiem izdodas sev iestāstīt, ka nepatikšanu nav vai tās ir izdomājuši riebīgie “fašistiskie labējie”. Pienãk diena, kad vairs nevar iestāstīt. Bet atļaušos paust, ka kreiso ideoloģiskās tieksmes būtu absolūti nepietiekamas, ja migrācija neinteresētu veselas uz to parazitējošas un veiksmīgi plaukstošas nozares. Neredzamā puse ir naudas un elites astoņkāja intereses, un tās vienmēr ir bijušas pāri visam politiskajam spektram.

Domājošā publika jau ir pamanījusi mākslīgi uzpūstās akadēmiskās insitūcijas, kas “de facto” tirgo migrācijas iespēju studentiem un viņu ģimenēm. Bet šoreiz es vēlētos pievērst uzmanību sektoram, kas iepriekšējos gadu desmitos vistiešāk bija ieinteresēts termiņuzturēšanās un pastāvīgajās uzturēšanās atļauju izsniegšanā un ir ieinteresēts joprojām. Iepazīsimies – migrācija, kā būvniecības biznesa modelis.
Attīstītāji, izīrētāji, nekustamā īpašuma lielpārdevēji ir tie, kas strauji barojas mājokļu deficīta apstākļos un ir tieši ieinteresēti tā uzturēšanā. Masveida migrācija Rietumeiropā radījusi dubultu efektu būvniecības un nekustamā īpašuma sektoram: tā palielina pieprasījumu pēc mājokļiem (kas ceļ cenas un peļņu) un vienlaikus nodrošina lētu darbaspēku būvniecībā. Tā ir naudas pelnīšanas loģika, ko pastiprina tirgus dinamika, valdību politika un lobēšana.

Ekonomiski sitācija ir skaidra – vairāk iedzīvotāju nozīmē vairāk vajadzības pēc mājokļiem. Migranti, tostarp darba un patvēruma meklētāji, fiktīvie studētgribētāji un, protams, ģimeņu apvienošana, ātri palielina iedzīvotāju skaitu pilsētās, īpaši nomas segmentā. Sociālie mājokļi daudziem ir tikai sākuma apmešanās vieta, vēlāk viņi meklē dzīvesvietu privātajā tirgū.

Pētījumi rāda korelāciju: 1% imigrantu pieauguma pilsētā var pacelt īres un mājokļu cenas par ~1% (vai vairāk atsevišķos gadījumos). Piemēram, Spānijā 2000.–2010. gados imigrācija veidoja ceturtdaļu no cenu kāpuma. Līdzīgi efekti novēroti Nīderlandē, Lielbritānijā un citur.

Rietumeiropas lielpilsētās – Amsterdamā, Londonā, Parīzē, Dublinā – palielināta migrācija audzē arī mājokļu krīzi: rindas uz sociālajiem mājokļiem ir garas, īres maksa kāpj, turīgākie vietējie pārvietojas uz priekšpilsētām, kur ir labāka drošības situācija un mazāk pāpildīta dzīves telpa. Nīderlandē, piemēram, reāli trūkst 400 000 mājokļu, Lielbritānijā prognozes liecina, ka līdz pat 40% jauno būvju tiks celtas migrācijas izraisītā pieprasījuma dēļ. Attīstītājiem un būvniekiem tas nozīmē stabilu vai augošu tirgu: vairāk pircēju/nomnieku, augstākas cenas, lielāka peļņa no jauniem projektiem, īpaši īres, bet arī luksusa segmentā.

Piedāvājuma puse: migranti kā būvstrādnieki. Viņi veido lielu daļu būvniecības darbaspēka (dažādās Eiropas valstīs tie ir 20–50% atkarībā no reģiona un amata). Viņi saņem zemākas algas, strādā nelegāli vai īslaicīgi, kas samazina izmaksas.

Būtībā parādās procesa aplis. Migranti būvē migrantiem, kopējā situācija pasliktinās vietējiem iedzīvotājiem, bet būvkompānijas no miljonāriem kļūst par miljardieriem. 

Nozares organizācijas, piemēram, britu “National Federation of Builders”, lobē speciālas vīzas būvstrādniekiem, lai sasniegtu mērķi. Migrācija palīdz būvēt vairāk, bet pieprasījums aug straujāk nekā piedāvājums, jo būvniecība ir lēnāka par augošo vajadzību (plānošana, regulācijas, materiāli) apmierināšanu. Tas uztur augstas cenas un stimulu jauniem projektiem.

Būvnieku un attīstītāju ieguvums – lielāks tirgus apjoms, augstākas cenas, lētāks darbs. Daži analītiķi to sauc par "biznesa modeli": valdības atver durvis migrācijai, bet neinvestē pietiekami sociālajos mājokļos vai infrastruktūrā. Īpašnieki un investori (t. sk. ārzemju) pelna no īres kāpuma.

Ir maldīgs priekšstats, ka migranti dzīvo graustos. Patiesībā liela daļa iepērk tikko celtus, plašus dzīvokļus, kur dzīvo vairākas radniecīgas ģimenes. Migranti bieži atļaujas dzīvot dārgi.

Atgriežamies pie sākuma. Migrācijas veicināšana, lobēšana un tās instrumentalizācija peļņas nolūkos darbojas visā politiskajā spektrā. Migrācija rada ne tikai problēmas. Tā ļauj nopelnīt ļoti nelielai, bet jau naudīgai un tāpēc ietekmīgai biznesa daļai. Un politikā vienmēr atradīsies personas, kas mēģinās pasildīt rociņas pie biznesa lobistu piedāvātajiem radiatoriem. Saikne ir naudas pelnīšanas loģikā: masveida migrācija rada biznesu. Tā pati saikne iepriekš strādāja Šlesera, Ušakova, Skanstes attīstītāju interesēs termiņuzturēšanās un pastāvīgās uzturēšanās atļauju  izsniegšanas laikmetā  Krievijas draugiem. Šis lobijs atrada ceļu gan pie “Vienotības”, gan ZZS, gan citur. Tad Ukrainas kara dēļ kļuva mazliet komplicētāk, bet toties Rietumu piemērs rādīja, kur var iegūt naudu, un citi (vai tie paši) personāži sāka veidot jau scenārijus. Un šajā scenārijā ir vieta visiem – veiklam mazpartijas personāžam Rīgas domē, kas apkalpo būvnieku lobiju, paklausīgam rociņas cilātājam Saeimā un ekscentriskai kriminālai migrantu palīdzei pie robežas.
Tagad galvenais. Man nepatīk problēmas vienkāršošana. Protams, ne tikai kreisie. Protams, ne tikai augstskolas. Protams, ne tikai būvniecība. Protams, ne tikai neuzceltie žogi. Migrācija ir kompleksa problēma. Un tās pamatā ir vairāku barotņu uzturēšana. 

Starp citu, mazs komentārs par nesen pamanīto “studentu ģimeņu atkalapvienošanos” – skandalozu faktu, kas nav tipisks valstu politikā pat migrantu apsēstajās zemēs. Bet, ja mēs paskatīsimies uz šo faktu no potenciālā mājokļu lietotāju pieauguma, varbūt nemaz tik netīši šāds brīnums nav radies? 

Kopsavelkot: jā, no migrācijas kāds iegūs. Bet tikai daži, bet ļoti iegūs. Un baidos, ka tie nebūsim mēs.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Nedēļas abonements

Fokusā – tas, kas interesē tieši tevi. Izvēlies savus autorus, tēmas vai sadaļas un lasi pēc saviem noteikumiem.

10 raksti tikai par 0,50 €

  • Fiksēta cena par noteiktu rakstu skaitu
  • Lasi, kad vēlies – bez termiņa stresa
  • Iespēja jebkurā brīdī iegādāties papildu rakstus

Izvēlies brīvību lasīt to, kas tev patiešām svarīgs šeit.

Foto: Lasi.lv

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu