6.3 °C
1. novembrī nāca klajā grupas astotais studijas albums "Nemiera kaijas", kas ir pirmais albums, kura ierakstā nav piedalījies Mārtiņš Freimanis. Albuma izdošana tika atzīmēta ar prezentācijas koncertu "Latvijas 1. rokkafejnīcā", ar kuras vadību grupai ir ciešas saites jau kopš rokkafejnīcas darbības sākuma laika Liepājā. Aplūko foto!
Grupu 1991. gadā dibinājis basģitārists Jānis Daugalis un tās sastāvs cauri gadiem ir bijis mainīgs, piedzīvojot divu tās solistu pāragru un traģisku došanos mūžībā. Taču neskatoties uz grūtībām, aizspriedumiem, neticību un dažādiem šķēršļiem, grupa turpina savu darbību, pieaicinot jaunus dalībniekus, sniedzot koncertus, ierakstot jaunas dziesmas.
Albums ar kompānijas "Baltic Elektro" atbalstu nāks klajā arī vinila skaņuplates formātā, kas tiks atzīmēts ar koncertu dzimtajā Liepājā, 29. novembrī kultūras namā "Wiktorija".
Jauno dziesmu autori galvenokārt ir Jānis Daugalis un grupas jaunais solists Jānis Dreimanis. Lielākā daļa jaunā albuma dziesmu ierakstītas ar vairāku "Tumsas" albumu producentu Gintu Stankeviču. Kā papildus dziesma albumā iekļauts patriotiskais skaņdarbs "Latvijai", kuru "Tumsa" izpilda kopā ar projektu REQI, kuras viens no līderiem un grupas "Tumsa" liels draugs ir Edgars Bergholcs. Albuma dizainam izmantotas Toma Bokuma Liepājas pludmalē uzņemtās fotogrāfijas. Dizainu veidojis liepājnieks Guntars Petris, bet albuma izdevēji ir "Izdevniecība MicRec", kuras vadītājs Guntars Račs arī ir liepājnieks.
Prezentācijas koncertu apmeklēja grupas draugi un radi, kā arī mediju pārstāvji. Pasākumu apmeklēja arī vienas dziesmas producents un ģitārists Roberts Dinters. Grupa pastāstīja par jauno sastāvu un sniedza četru dziesmu priekšnesumu. Pēc klātesošo lūguma tika atskaņota vēl viena dziesma. Vēlāk vakarā notika grupas publiskais koncerts.
"Tumsa" sastāvā šobrīd muzicē tās dibinātājs Jānis Daugalis, ilggadējais ģitārists Haralds Drekslers, solists Jānis Dreimanis, bundzinieks Uldis Knapšis un ģitārists Krists Dēvics.
Albums pieejams CD formātā un pasūtāms micrec.lv, kā arī visās populārākajās mūzikas straumēšanas un lejupielādes platformās visā pasaulē.
Noklausies!
Aptauja
Kāds ir jūsu biežākais LASI.LV apmeklējuma laiks?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
