Jā, mūzikas klausīšanās paradumi ir mainījušies, mūsu ikdienā ienākot mūzikas straumēšanas servisiem, dati rāda, ka vairāk nekā 70% cilvēku izvēlas klausīties atsevišķas dziesmas vai pleilistes. Taču tas nenozīmē, ka mūzikas albums kā tāds ir miris.
Albuma formāts pēdējos gados ir zaudējis savas pozīcijas kā formāts, bet tas vēl aizvien ir svarīgs kā metode. Īpaši pašiem mūziķiem.
Svarīgi arī atcerēties, ka singlu un albumu tirgus ir pastāvējis jau gadu desmitiem, tikai agrāk tam bija ierobežojumi tīri fiziskās izdošanas ziņā. Singls tika izdots kā priekšvēstnesis albumam, tā tas ir arī šodien, taču mūsdienās singlu ir daudz, daudz vairāk, jo tos nav obligāti jāizdod fiziskā formātā. Tos var izdot digitāli, turklāt pa singlam kaut vai katru dienu.
Tomēr tikai singli vieni paši, tēlaini izsakoties, ir kā zvaigznes debesīs – katra izstaro savu gaismu, bet albums savukārt ir kā zvaigznājs, kurā tās tiek savienotas, lai izveidotu atpazīstamu formu un vēstījumu.
Lūk, desmit iemesli, kāpēc albums ir svarīgs vēl aizvien, kāpēc mūziķi (ar atsevišķiem retiem izņēmumiem) vēl aizvien domā albumu kategorijās:
1. Veselīgas robežas radošumam: Albuma formāts piedāvā struktūru, kas palīdz māksliniekiem ierobežot dziesmu skaitu, ko pabeigt, tādējādi koncentrējoties uz kvalitāti, nevis kvantitāti.
2. Efektīva kvalitātes kontrole: Domājot albuma kategorijās, māksliniekiem ir jāizvēlas labākais materiāls, atstājot tikai tās dziesmas, kas atbilst tematiskajai vai muzikālajai koncepcijai, kas nodrošina augstāku kopējo kvalitātes standartu.
3. Termiņi rosina produktivitāti: Albums kā projekts nosaka skaidrus termiņus, kas ir būtiski darba pabeigšanai. Konkrēts nosprausts datums albuma pabeigšanai var veicināt produktīvākas radošās/ierakstu sesijas un palīdz izvairīties no prokrastinācijas slazdiem.
4. Dziļa konceptuālā izpēte: Albumi ļauj māksliniekiem izpētīt sarežģītas tēmas un koncepcijas veidā, ko atsevišķi singli vai pleilistes nevar piedāvāt. Tie ļauj stāstam vai muzikālajai idejai izvērsties vairākās dziesmās, radot padziļinātu pieredzi gan māksliniekam, gan klausītājam.
5. Laika posma iemūžināšana: Albums spēj iemūžināt konkrētu mākslinieka karjeras posmu, kalpojot par radošu robežšķirtni, kas atspoguļo viņa attīstību un izaugsmi. Tas ir veids, kā iemūžināt mākslinieka skanējumu noteiktā laikā. Ne velti tos mūzikas kritikā saucam par periodiem. Bovija Berlīnes triloģija...
6. Lēmumu pieņemšanas vadlīnijas: Strādājot pie albuma, mūziķi pieņem lēmumus, kas korelē ar plašāka projekta tēmu. Ja dziesma iederas kopējā koncepcijā, tā var palīdzēt citu radošo lēmumu pieņemšanā.
7. Superfanu piesaistīšana: Albumi piedāvā vairāk iespēju izveidot padziļinātu, ciešāku saikni ar klausītājiem. Fani, kas novērtē pilnu albuma pieredzi, biežāk kļūst par lojāliem sekotājiem, kas arī turpmāk seko mākslinieka radošajiem meklējumiem.
8. Mantojums un ietekme: Daudzi ikoniski albumi ir iezīmējuši būtiskus pavērsienus mūzikas vēsturē un mākslinieka radošajā attīstībā (piemēram, Boba Dilana pāreja uz elektrisko ģitāru). Bez albuma formāta šie svarīgie mākslinieka mirkļi varētu tikt zaudēti.
9. Vienota klausīšanās pieredze: Albums piedāvā klausītājam pilnvērtīgu pieredzi, kas atšķirībā no atsevišķiem singliem nodrošina pilnīgāku iegremdēšanos mākslinieka radītajā pasaulē vai radītajā stāstā.
10. Radoši enkuri fragmentētā laikmetā: Atskaņošanas sarakstu un fragmentētas klausīšanās laikmetā albums darbojas kā stabils radošs ietvars. Tas ļauj māksliniekiem izdot vienotu darbu, kas nodrošina nepārtrauktību un kontekstu viņu mūzikai, nodrošinot, ka viņu idejas ir labi strukturētas.
Es personīgi vienmēr esmu domājis un arī turpmāk domāšu albumu kategorijās, pie milzīgā mūzikas apjoma tas iedod konkrētu rāmi, struktūru, tas veido stāstus, nospiedumus vēsturiskajā atmiņā. Kā tas būtu, ja es pieietu pie sava mūzikas ierakstu plaukta un tur būtu tikai izlases? Nu tā... Ar digitālo plauktu ir tieši tas pats.