Balvu novada Nemateriālās kultūras mantojuma centra "Upīte" folkloras kopa "Upīte" jau vairāk kā gadu iesaistījusies vērienīgā darbā – "Upītes kultūrtelpā" un tās apkārtnē veicot lauka pētījumus, apzinot, ierakstot un mācoties kolhoza laikos dziedātās dziesmas. Daļu no savāktajām dziesmām atjaunojot, dodot tām jaunu, mūsdienīgu skanējumu un katru mēnesi 21. datumā publicējot jaunu dziesmu. Maijā kopa dāvina jaunu dziesmu – "Lūgšana".
Jau vairāk kā gadu folkloras kopa "Upīte" apzina un atjauno "Upītes kultūrtelpā" un tās apkārtnē kolhoza laikos dziedātās dziesmas. Savāktas jau vairāk kā 200 dziesmas no kurām katra mēneša 21. datumā tiek publicēta jauna dziesma, kā arī tās videoversija. Maijā folkloras kopa "Upīte" izvēlējās dāvināt dziesmu "Lūgšana", kuru pierakstījām Balvu novada Medņevas pagastā pie teicējas Natālijas Smuškas. Smeldzīga dziesma par mīlestību, sāpēm un mūžību.
Balvu novada Nemateriālās kultūras mantojuma centra "Upīte" direktors Andris Slišāns saka: "Upītes Kultūrtelpā kopš 20. gadsimta 70. gadiem novadpētnieks, dzejnieks, publicists Ontons Slišāns (1948.-2010.) sāka vākt un pierakstīt folkloru, kas ir kā pamats ne vien Ziemeļlatgales folkloristiem, bet arī Latvijas folkloristiem. Šķita, ka mūsdienās jau viss ir pierakstīts un ierakstīts, bet ļoti priecājos par vērienīgo folkloras kopas "Upīte" projektu, kas mūsu centra krājuma fondus papildinās, saglabājot un popularizējot, kā arī nododot nākošajām paaudzēm nemateriālās kultūras mantojumu."
Folkloras kopa "Upīte" šīs savāktās dziesmas mācās, ieraksta un vismaz 10 dziesmas atjaunos jaunās skaņās ar video versijām, kuras publicē sākot no 2023. gada novembra. Tā 21. novembrī tika prezentēta pirmā dziesma "Kara laukā". 21. decembrī tika dāvināta klausītājiem jauna dziesma "Kod īt iz balli". 21. janvārī tika prezentēta dziesma "Brigaders". Februārī tika dāvināta Līvijas Supes teiktā ukraiņu tautas dziesma "Marička". Martā tika dāvināta dziesma disko skaņās "Ak, dzeive", savukārt aprīlī tika dāvināta dziesma "Žīguļi". Maijā tiek prezentēta Natālijas Smuškas teiktā dziesma "Lūgšana".
Ieraksts tika veikts studijā "Bigmaar’s Records", bet video versiju dziesmai veidoja "Waltz Visuals" kopā ar video režisori Jolantu Sauleviču Loginu. Video aktieri Kubulu kultūras nama dramatiskais kolektīvs "Zīds". Karavīrs - Jānis Ivanovs, līgava - Karina Berdņikova, māsiņa - Jolanta Sauleviča Logina, ārsts - Rūdis Kikusts.
Atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
7.4 °C




















































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)







































































































