-3 °C
Astoņi stāsti, astoņi visdažādāko profesiju pārstāvji. Viņus visus vieno lēmums savu ikdienu daļēji vai pilnībā pārcelt no pilsētas uz laukiem. No 7. maija kanālā TV3 otrdienu vakaros pulksten 21.45 ar jaunu sezonu atgriežas raidījums "Lauku dzīves piezīmes".
Pārcelties uz laukiem, iet kopsolī ar dabu un radīt – katram raidījuma varonim motivācija pārcelties uz kādu nomaļāku Latvijas nostūri ir sava. Raidījuma vadītājs Egons Reiters dosies pie viņiem ciemos, lai noskaidrotu, kā viņi pieņēmuši šo lēmumu, kā arī atklās lielākos izaicinājumus, iegādājoties un attīstot īpašumu laukos. Ieskatīsimies un smelsimies iedvesmu arīdzan dažādos interjera risinājumos.
Pirmajā raidījumā Egons dosies uz Kurzemes jūrmalu, kur pārdesmit metru no jūras kādreizējais zvejas tīklu šķūnis pārtapis radošā dzīves telpā. Mājas saimnieki ir rakstošās žurnālistikas meistari Una un Ainārs Ērgļi, kuri te iekārtojuši ne vien savas mājas, bet arī radošu vietu draugiem un veselīgi domājošajiem. Telpas odziņa ir ugunskura vieta istabas vidū, kas liek brīnīties kā ciemiņiem, tā nozares ekspertiem.
Savukārt Dzērbenes pusē iepazīsimies ar "tiny house" formāta izcilu eksemplāru – mājiņa tikai 23 kvadrātmetru liela, bet vietas pietiek visiem un visam. Minimājiņā saimnieko galdnieks Roberts ar savu dzīvesbiedri un bieži vien arī viņa bērni. Noskaidrosim, kā iekārtot mazu mājokli, kas ir vertikālā mantu glabāšana, kā nodrošināt kārtību galdnieka darbnīcā un ko iesākt ar pagalmu, kam ir izteikts reljefs.
Vēl šosezon viesosimies sešos skaistos lauku īpašumos, tostarp kādreizējās galerijas "Putti" īpašnieces Agitas Putānes un viņas vīra Andra Putāna mājās Dūrmuižā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
