0.2 °C
Sākoties vasaras sezonai, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) Centrāltirgū pastiprināti pārbauda augļu, dārzeņu un ogu izcelsmi. Un ja tur ir rakstīts Latvija, Polija vai Lietuva, tad to apliecina dokumenti. “360TV ZIŅneši” šoreiz devās līdzi PVD inspektorei, lai paskatītos, kā tas notiek.
Lielākā uzmanība tiek pievērsta tām tirdzniecības vietām, kur tiek tirgota Latvijā audzēta produkcija. Dokumentos, kas pierāda izcelsmi, ir norādīta pat konkrēta vieta, kur produkcija tiek audzēta. Gurķu un tomātu vietējo izcelsmi zemnieki ir gatavi pierādīt, un ne tikai PVD inspektorei, bet arī pircējiem.
Gunita Balode, z/s “Dižskudras” pārstāve stāsta: “Cilvēki prasa, jā, ļoti daudzi. Jo viņiem ir maz uzticības.
Mēs, zemnieki, nespējam konkurēt ar Polijas ievesto produkciju. Zemnieku tirgū ir maz, jo tas ir smags darbs, kas veicina šo dārdzību. Produkts ir dārgāks nekā ievestais, tāpēc arī konkurence ir lielāka.”
Parādīt pircējam dokumentus – tā ir pārdevēja brīva griba, nevis pienākums. Taču, ja kādam pircējam rodas šaubas par produkcijas izcelsmes valsti, tad var rakstīt sūdzību PVD, un šo informāciju pārbaudīs inspektors.
Rīgas Centrāltirgū gan tāda apzināta blēdīšanās notiekot reti. Karīna Rūse, PVD pārtikas inspektore stāsta: “Es nenoteiktu to kā šmaukšanos. Bieži vien tā ir pārdevēja neuzmanība. Jo saimnieks atved, pārdevējs steigā cenšas izlikt, un cenu zīmes viņi raksta ar rokām. Bieži ir tā, ka viņi nepaseko, un nomainās izcelsmes valsts kādam no produktiem.”
Vēl pa retam tiek uzieta krāpšanās ar apjomiem, kad tirgotais preču daudzums ir krietni lielāks par to, kas norādīts dokumentos. Piemēram, no kādas saimniecības Latvijā ir nopirkti 50 kilogrami gurķu, bet notirgots tiek trīsreiz vairāk. Skaidrs, ka tādā gadījumā vietējie gurķi tiek sajaukti ar ievestajiem.
Plašāk skaties video:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
