Šāgada februāra sākumā Berlīnē norisinājās kārtējā pasaulē lielākā starptautiskā dārzkopības izstāde "FruitLogistika". Tās ietvaros tika publicēts ziņojums par vertikālo fermu perspektīvām. Par vertikālajām fermām sauc daudzstāvu audzēšanas konstrukcijas, kas ir izvietotas pilnīgi slēgtās telpās un tiek izmantotas augu audzēšanai ar hidroponiku un mākslīgo apgaismojumu.
Pēdējos gados šī tēma kļuvusi aktuāla arī Baltijas valstīs. Vairākas lielākas un mazākas saimniecības būvē pašas vai pērk gatavas dažāda lieluma vertikālās fermas. Pērn Viļņā tika atklāta Baltijā (iespējams, Eiropā) lielākā vertikālā ferma "Leafood". Tā audzē salātus un lapu dārzeņus 14 stāvos ar kopējo audzēšanas platību 12 600 m2, no kuras iespējams vākt līdz vienai tonnai produkcijas dienā. Investīcijas sasniedza 6 miljonus eiro. Tiesa, paliek jautājums, kad un vai šī ferma atmaksāsies, jo tieši pēdējos gados vairāki līdzīgi uzņēmumi ir izputējuši, tostarp vācu "Infarm" un franču "Agricool".
Pirmās vertikālās fermas pasaulē parādījās pirms apmēram 15 gadiem. Sākotnēji ideja šķita vilinoša – pilsētas palielinās, pilsētnieku skaits aug, tādējādi lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība sarūk, bet pārtikas transporta attālumi no ražošanas vietas līdz gala patērētājam palielinās, radot gaisa piesārņojumu un SEG emisijas. Kāpēc gan neaudzēt pārtiku tieši tur, kur to patērē? Nav brīnums, ka pirmās vertikālās fermas bija radušās blīvi apdzīvotajās valstīs un reģionos Japānā, Singapurā, Taivānā un ASV. Ideju ar lielu entuziasmu uztvēra arhitekti un dizaineri, bet, aizraujoties ar vizuālo izskatu, viņi bieži vien aizmirsa par augu vajadzībām.
Parasti dārzeņu audzēšana vertikālajās fermās tiek salīdzināta ar to audzēšanu atklātā laukā. Tiek apgalvots, ka jauna audzēšanas metode vairākkārt palielina ražu no kvadrātmetra un teju par 90% samazina vajadzību pēc laistāmā ūdens un mēslojuma, tāpat netiek lietoti herbicīdi un citi augu aizsardzības līdzekļi. Šādi salīdzinājumi nav korekti, jo jāsalīdzina ar ražu un resursu patēriņu modernajās siltumnīcās, kur arī netiek lietoti herbicīdi, ražība ir vairākkārt augstāka nekā laukā, bet ūdens un mēslojuma patēriņš uz produkcijas vienību ir ļoti zems. Tāpat nebūt ne visi kultūraugi ir piemēroti audzēšanai vairākos stāvos.