Trīs lietas, kas jāņem vērā, iegādājoties zemi mājai

Plānojot privātmājas būvniecību, viens no nozīmīgākajiem faktoriem ir piemērotas zemes izvēle īpašumam. Interese par zemes iegādi privātmājas būvniecībai saglabājas augsta – pēdējo divu gadu laikā reģistrēti vairāk nekā 13 tūkstoši darījumi ar zemes gabaliem māju būvniecībai[1].  Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais izceļ trīs būtiskas lietas, kas palīdzēs izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem un nodrošinās veiksmīgu sapņu mājokļa projekta īstenošanu.

Interese par zemes iegādi privātmājas būvniecībai saglabājas augsta. Pēdējo trīs gadu laikā reģistrēti vairāk nekā 13 tūkstoši darījumi ar zemes gabaliem māju būvniecībai. Vispieprasītākie apbūves gabali ir Pierīgā aptuveni 40 km rādiusā ap galvaspilsētu, īpaši Mārupes un Ķekavas novados, kā arī Babītes un Salaspils apkārtnēs. Vidējā zemesgabala cena Rīgas apkārtnē ir no 30 līdz 50 tūkstošiem eiro, bet pieprasītākais lielums no 600 līdz 2000 kvadrātmetriem. 

Zemes izmantošanas veids un apgrūtinājumi

Mājas būvniecība ezera krastā ar blakus esošu mežu izklausās pēc pasakainas oāzes, taču diemžēl privātmājas būvēt nevar jebkur. Pirms tiek iegādāts zemes īpašums, ir svarīgi pārliecināties, ka izvēlētais zemes gabals ir piemērots mājas celtniecībai. Pašvaldības teritorijas plānojums nosaka zemes iespējamos ierobežojumus un izmantošanas mērķi, piemēram, mežsaimniecības, lauksaimniecības, apbūves zeme u.c. Privātmāju ir ļauts celt uz apbūvei paredzētiem zemes gabaliem, tāpēc, ja zemes gabals nav apbūvei piemērots, būs nepieciešams ierosināt zemes izmantošanas mērķa maiņu, kas var prasīt papildu laika un citus resursus.

Vēl viens būtisks aspekts, par kuru nepieciešams aizdomāties, ir zemes gabalu apgrūtinājumi un aizsargjoslas. Informāciju par apgrūtinājumiem ir jāmeklē Zemesgrāmatā, savukārt ar apkārtējās teritorijas vērtību ietekmējošām vai ierobežojošām lietām var iepazīties dabas datu pārvaldības sistēmā ozols.gov.lv. Būvniecību un īpašuma izmantošanas iespējas var ierobežot augstsprieguma līnijas, dzelzceļa un autoceļa aizsargjoslas, sarkanās līnijas.

Piekļuve īpašumam un piebraucamie ceļi

Šodienas tendences mājokļu būvniecībā liecina, ka arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izvēlas dzīvot reģionos vai Pierīgā. To apliecina arī Luminor bankas dati – katrs ceturtais no izsniegtajiem mājokļu kredītiem saistīts ar mājokļa iegādi vai būvniecību Pierīgā un katrs piektais – Latvijas reģionos. Taču, būvējot savu sapņu lauku māju, svarīgi ņemt vērā, ka pavisam tālos reģionos ir iespējamas problēmas ar piekļuvi zemes gabalam. Kā norāda eksperts, svarīgi ne tikai uz vietas dabā, bet arī dokumentos pārliecināties par piebraucamā ceļa juridisko statusu – vai tas ir nostiprināts zemesgrāmatā kā ceļa servitūts, vai tas būs kopīpašums vairākiem privātmāju īpašniekiem, vai ir trešās personas īpašumā, kas nozīmē papildu formalitātes un iespējamus sarežģījumus nākotnē. Vislabākajā situācijā ceļš pieder pašvaldībai, jo tas nozīmēs ērtu un brīvu piekļuvi ikvienam un apsaimniekošanu no pašvaldības puses – ceļu uzlabošanu, to stāvokļa uzraudzīšanu un tīrīšanu ziemā.

Komunikāciju pieejamība

Pirms pirkuma ir būtiski noskaidrot, vai zemes gabalam ir pieejamas nepieciešamās komunikācijas – ūdens, kanalizācija, elektrība un gāze. Pat ja vērojāt kaimiņmājas un manījāt pieejamās komunikācijas, tas nenozīmē, ka jūsu izvēlētajā īpašumā situācija ir tāda pati. Ja zemes gabalā komunikācijas nav izbūvētas, tās nodrošināt būs laikietilpīgs, sarežģīts un dārgs process. Šī iemesla dēļ īpašumi ar elektrības pieslēgumu, ūdensvadu vai urbumu būs dārgāki, nekā īpašumi bez komunikācijām. Piemēram, zeme bez komunikācijām var maksāt, 6 eiro par kvadrātmetru, bet ar tām līdz pat 80 eiro par kvadrātmetru. Par iespējām komunikācijas ierīkot var uzzināt pašvaldībā vai sazinoties ar konkrēto pakalpojumu nodrošinātājiem, piemēram, Latvenergo, Latvijas gāze un citiem.

Izvēloties zemes gabalu mājas būvniecībai, ir jābūt īpaši piesardzīgiem, lai process noritētu iespējami bezrūpīgi. Jāņem vērā, ka īpašums tālu no pilsētām prasīs lielākas pūles un dziļāku priekšizpēti. Tādos gadījumos nekad nenāks par ļaunu arī aprunāties ar konkrētās vietas iedzīvotājiem, ja tādi tuvumā atrodas. Viņi pastāstīs par izaicinājumiem, ar kuriem nākotnē jārēķinās. Piemēram, ūdens kvalitāti, ja tas netiek nodrošināts centralizēti. 

[1] https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/tirgus-statistika/resource/8cb651c8-35cc-400f-b826-bd15f1904470?inner_span=True