Saeimā iesniegta iedzīvotāju iniciatīva, kurā aicināts politiķus pārskatīt plānoto ieceri vienu procentpunktu no pensiju otrā līmeņa pārnest uz pirmo, lai tādējādi kompensētu paredzētās izmaiņas darbaspēka nodokļos. Portālā “Mana balss” to patlaban parakstījuši teju 18 tūkstoši iedzīvotāju un Saeimā to iesniedza ieguldījumu pārvaldītājs “Indexo”, kas rosināja iedzīvotāju parakstus vākt, vēsta TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.
Latvijā ir trīs pensiju līmeņi un iedzīvotāju nodokļi tiek sadalīti starp pirmajiem diviem. Pirmajā pensiju līmenī nonāk 14% valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, savukārt otrajā – 6%. Pirmais līmenis ir tas, no kura pensijas tiek izmaksātas pensionāriem šodien, savukārt otrajā līmenī veiktās iemaksas ir personalizētas un citiem izmaksātas netiek, proti, tā ir katra iedzīvotāja nauda, kuru banka vai izvēlētais pensiju pārvaldītājs iegulda ar nolūku pavairot uzkrājumu.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas piedāvājumu viens procentpunkts tiktu pārvirzīts no otrā uz pirmo līmeni, kas vienkāršiem vārdiem nozīmē, ka sociālajā budžetā veidotos lielāks pārpalikums un attiecīgi arī būtu iespējams no nākamā gada celt minimālās algas un noteikt fiksētu neapliekamo minimumu.
Te gan būtiski uzsvērt, ka šis ir īstermiņa risinājums, jo budžets tiek pārskatīts katru gadu un arī izmaiņas nodokļos var tikt veiktas katru gadu. Pašlaik Finanšu ministrija prognozē, ka procentpunkta pārnese starp pensiju līmeņiem varētu tikt īstenota trīs līdz četrus gadus ar iespēju vēlāk atgriezties pie pašreizējā aprēķina.
Tomēr ar ministrijas piedāvājumu apmierināta nav finanšu nozare. Pēc “Indexo” aplēsēm iecerētais pensiju otrā līmeņa samazinājums vidējās algas saņēmējam pēc 10 gadiem varētu sasniegt 4000 eiro.
Kritiski izteikušās arī citas bankas. Piemēram, “SEB” banka publiskajā telpā Finanšu ministrijas piedāvājumu kritizējusi kā “īstermiņa domāšanu uz nākotnes paaudžu rēķina”, tāpat izskanējuši apsvērumi ieceri apstrīdēt Satversmes tiesā.
Tomēr Finanšu ministrija pagaidām vēl paliek pie sava. Kā vairākkārt medijiem norādījis ministrs Arvils Ašeradens, lielā mērā iebildumi ir baņķieru bažas un savu interešu aizstāvēšana. Tāpat arī ministru prezidente Evika Siliņa sacījusi, ka ministrijas piedāvājums ir jau izdiskutēts Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē, un šis ir labākais kompromiss patlaban.
VIDEO:
Aptauja
Cik svarīgi jums ir žurnālistu un ekspertu komentāri/viedokļi, ko piedāvā LASI.LV?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-2.7 °C





























































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)

























































































































































