Valdības priekšlikums, kā risināt budžeta cauruma problēmu un vienlaikus apmierināt skaļos un ar nodokļu sistēmu neapmierinātos uzņēmējus, rezultējies lēmumā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet pārdalīt sociālās iemaksas pensijām par labu pirmā līmeņa pensijām. Tieši šis valdības lēmuma aspekts izraisījis vislielāko kritiku. 

Paredzētais iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums, ikgadējais minimālās algas palielinājums par 40 eiro, pakāpeniskā neapliekamā minimuma celšana, kā arī atteikšanās no diferencētā neapliekamā minimuma valsts budžetā iecirtīs pamatīgu robu. Lai to aizpildītu, ir paredzēta akcīzes nodokļa celšana degvielai, naftas produktiem, bezalkoholiskajiem saldinātajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem, alum un tabakas izstrādājumiem, paredzēta arī izložu nodokļa, azartspēļu nodokļa, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un dabas resursu nodokļa palielināšana. Taču ar to ir daudz par maz, – tādēļ valdība izšķīrusies pārdalīt arī pensijām paredzētos līdzekļus – līdz šim 14% valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām tika novirzītas pensiju pirmajam līmenim un 6% otrajam, bet tagad proporcija būs 15 un 5%. Valdība apgalvo, ka pensionāriem tas neko nemainīšot, un 

A. Ašeradens nesenajā "Indexo bankas" atklāšanas pasākumā pat publiski kritizēja otro pensiju līmeni, paziņojot, ka tas ir "neefektīvāks par pirmo" un ka ar tā palīdzību "nauda aizplūst no Latvijas ekonomikas".

Daļa no šiem apgalvojumiem atbilst patiesībai. Tā kā Latvijas valsts pārvalde ir ceturtdaļgadsimtu muļļājusi kapitāla tirgus attīstību, tad šobrīd esam pie sasistas siles – lai pensiju pārvaldītāji sasniegtu klientiem reklāmās solītos pensiju pārvaldīšanas rezultātus un spētu konkurēt ar citiem pārvaldītājiem, tiem nav citas izvēles kā ieguldīt attīstīto tirgu indeksos, akcijās un obligācijās – un šādā nozīmē pensiju līdzekļi šobrīd tiešām aizplūst no Latvijas.