Jaunieši arvien vairāk kā galveno ziņu avotu izvēlas vietnes "TikTok" influencerus un slavenības, nevis žurnālistus, liecina Lielbritānijā bāzētā "Reuters Institute" trešdien publicētais ziņojums. Ziņojumā secināts, ka 55% "TikTok" un "Snapchat" lietotāju, kā arī 52% "Instagram" lietotāju kā ziņu avotu izmanto "personības", kamēr 33-42% sociālo tīklu lietotāju jaunumus uzzina no tradicionālajiem medijiem un žurnālistiem, kuri ir aktīvi minētajās platformās.

Reklāma

Pētījums, kas veikts sadarbībā ar Oksfordas Universitātes žurnālistikas nodaļu, balstīts intervijās, kurās izvaicāti 94 000 cilvēku 46 valstīs.

Ziņojumā secināts, ka tradicionālie mediji parasti ir avots sarunām par ziņām "Twitter" un "Facebook", tomēr jauniešu iecienītajās platformās "Instagram", "Snapchat" un "TikTok" tie uzmanību nespēj piesaistīt.

Jauniešiem ziņas nav tikai tradicionālie politikas un starptautisko attiecību jautājumi, bet gan viss jaunais, kas notiek jebkurā dzīves jomā - sportā, izklaidē, slavenību tenkās, aktualitātēs, kultūrā, mākslā, tehnoloģijās, 

norāda vadošais pētnieks Niks Ņūmens.

Visā pasaulē daudziem galvenais ziņu avots joprojām ir "Facebook", lai gan tā ietekme samazinās. Pašlaik 28% respondentu saka, ka izmanto "Facebook" kā ziņu avotu, kamēr 2016. gadā tādu atbildi sniedza 42% aptaujāto.

Tas varētu būt saistāms ar to, ka "Facebook" pārorientējas no ziņu satura uz komunikāciju starp draugiem un tuviniekiem, kamēr jaunieši izvēlas uz video saturu orientētas lietotnes "TikTok" un "YouTube".

"TikTok" lieto 44% jauniešu 18-24 gadu vecumā, un lietotni kā ziņu avotu izmanto 20% jauniešu, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā pērn.

Tradicionālajiem ziņu medijiem lielākā problēma ir to cilvēku skaita samazināšanās, kas informāciju iegūst no mediju vietnēm. Šobrīd 22% respondentu apmeklē mediju vietnes, nevis paļaujas uz sociālajos tīklos mediju publicētajām saitēm. Tas ir par desmit procentpunktiem mazāk nekā 2018. gadā.

Pētījuma autori norāda, ka ziņu mediju nozarē pārmaiņas rada ne tikai auditorijas pāriešana no papīra formāta uz digitāliem medijiem.

Neskatoties uz to, jaunā auditorija apzinās sociālo tīklu algoritmu radītos riskus. Tikai 30% respondentu atzīst, ka paļaušanās uz algoritmu piedāvāto mediju saturu ir labs veids līdzsvarotas informācijas saņemšanai. Tomēr paļaušanos uz žurnālistiem par labu atzīst rikai 27%.

Tā ir liela problēma mediju kompānijām, kuras paļaujas uz abonentiem un reklāmas ieņēmumiem. Pētījumā noskaidrots, ka 39% abonentu ir atcēluši vai pārskatījuši abonēšanas noteikumus, tomēr dati no 20 valstīm liecina, ka to cilvēku īpatsvars, kas maksā par ziņu saturu, saglabājies pagājušā gada līmenī un joprojām ir 17%.