6 °C
Helēna Demakova atkāpjas no Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padomes priekšsēdētājas amata, informē Demakova.
Viņa norādīja, ka atkāpjas no amata, jo viņai šis ir "emocionāli pārāk smags laiks". Tāpat Demakova nevēlas, lai ciestu viņas lekciju kvalitāte Latvijas Mākslas akadēmijā.
"To, vai visai padomei jāturpina darbs, ir lemjams padomei kopā. "WhatsApp" saziņā esmu informējusi pārējos padomes locekļus.
Man ir ļoti žēl, ja esmu pievīlusi kultūras ministres un cietušo meiteņu uzticību,"
uzsvēra Demakova.
Jau rakstīts, ka JVLMA saņēmusi jaunus iesniegumus par iespējamu tās pasniedzēju seksuālu uzmākšanos studentēm, ceturtdienas, 14. marta, vakarā vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".
Līdz šim disciplinārsods piemērots vienam pasniedzējam un vairākas amata pozīcijas ir zaudētas. Vēl viens pasniedzējs atstādināts bez iespējām sazināties ar studentiem.
JVLMA mājaslapā redzams, ka Māris Kupčs vairs nav Senās mūzikas katedras vadītāja amatā, viņa vārds jau publiski izskanējis saistībā ar iespējamajām apsūdzībām.
Otra katedra, kurai pašlaik nav vadītāja, ir Mūzikas tehnoloģiju katedra, kuru vadīja Rolands Kronlaks, norāda LTV.
Abiem pasniedzējiem katedras vadītāja vietā kā amats norādīts - asociētais profesors. LTV no vairākiem avotiem zināms, ka šo abu pasniedzēju vārdi figurē konkrētajā lietā. Ar viņiem šodien LTV neizdevās sazināties ne telefoniski, ne īsziņu veidā.
Kā vēstīts, Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar izskanējušo informāciju par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) pasniedzēju iespējamo uzmākšanos studentēm. Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību.
Policija plašākus komentārus nesniedza, taču LETA pārliecinājās, ka patlaban, ierosinot lietu pēc nodaļas, saskaņā ar likumu kriminālprocess ir sākts par faktu, nevis konkrētu personu.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
