-2.6 °C
Kā rīkoties, ja ģimenes mīlulis ir devies citos medību laukos? Aprakt kaut kur mežā vai mājas pagalmā? Varbūt kremēt? Vai apglabāt kādā no nedaudzajām Latvijas dzīvnieku kapsētām? Diskusijas par šo uzvirmo ar zināmu regularitāti, jo mājdzīvnieku saimniekiem īsti nav skaidrs, kur drīkst un kur nedrīkst mīļos aizgājējus apglabāt. Viens no apjukuma iemesliem ir arī mainīgā likumdošana, vēsta “360TV ZIŅneši”.
Reizēm mežos ir atrodamas dzīvnieku kapu kopiņas, kuras, kā izrādās, ir pretlikumīgas. No otras puses, var arī saprast saimniekus – ja dzīvo dzīvoklī, nav savas zemes, tad kur mājdzīvnieku pienācīgi apglabāt?
Likums paredz, ka mežā vai jebkur citur publiski pieejamā vietā, mājdzīvnieku apglabāt ir aizliegts. Taču dzīvnieku kapsētas Latvijā ir burtiski uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas. Privātuzņēmumu izveidotas kapsētas atrodas Babītes un Bauskas novados, Gulbenē kapsēta ir dzīvnieku biedrības pārziņā, bet pašvaldības izveidoti kapi ir vien Cēsīs un Jēkabpilī.
Nepilnu četru gadu laikā Jēkabpilī apglabāti teju 200 mājdzīvnieki, pārsvarā suņi, kaķi, taču ir arī jūras cūciņa un degu vāvere. Eva Mūrniece, Jēkabpils kapu pārzine stāsta: “Ir cilvēki, kas nāk ļoti bieži uz kapiem. Dzīvnieks ir bijis pats tuvākais ģimenes loceklis, vai varbūt pat labākais draugs, jo citu draugu cilvēkam nav bijis. Ziemā ir ļoti grūti, ja vecai tantītei dzīvnieciņš nomiris, zeme sasalusi, tad viņa pat savā dārzā nevar viņu apglabāt. Mēs sniedzam iespēju apglabāt kapos ar cieņu pret nodzīvoto dzīvi, un es brīnos, ka citas pašvaldības neseko mūsu pašvaldības piemēram.”
Viens variants ir kapsēta, otrs – mājdzīvnieku apglabāt sev piederošā īpašumā, taču arī tad seko virkne noteikumu. Apglabāšanas vietai jābūt norobežotai, tā nedrīkst būt lauksaimniecībā izmantojama zeme vai daudzdzīvokļu mājām pieguļoša teritorija, un tā nedrīkst atrasties ūdenstilpju tuvumā. Dzīvnieks apglabājams bedrē, uzberot vismaz vienu metru biezu zemes kārtu, un aprakšanas vietā ir aizliegts uzstādīt pieminekli.
Plašāk skaties video:
Aptauja
Par kādu saturu LASI.LV būtu gatavs maksāt?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
