17.2 °C
Lai jau agri pavasarī varētu rosīties siltumnīcā, svarīgi nodrošināt augiem siltumu. Siltumnīcai krāsni var nopirkt veikalā, taču var arī uzmeistarot pats no sadzīvē vairs nevajadzīgām lietām.
Izmantots pieejamais
Šā gada pavasarī saimnieks Jānis Siliņš savā siltumnīcā uzstādījis malkas apkures ierīci, ko pirms 30 gadiem projektējis viņa tēvs Ivars. Gadus desmit krāsns sildīja mājas pirti, bet pēdējos 20 gadus tā nav lietota. Tāpēc nolemts to izmantot dārzā.
Apjomīgā izmēra dēļ krāsns novietota lielākajā, pērn būvētājā 60 m2 (5 x 12 x 3,2 m) arkveida plēves siltumnīcā.
Mazākajā 12 m2 (3 x 4 m) polikarbonāta (4 mm biezs) siltumnīcā stādus no salnām pasargājis 3,3 kW jaudīgais elektriskais termoventilators Grunder. Abās siltumnīcās tobrīd auga vīnogas, zemenes, uz palodzēm tomātu dēsti. Lai pasargātu tomātus no apsalšanas, papildu drošībai saimnieki tos noklāja ar agrotīklu.
Plānoti uzlabojumi
Krāsns novietota pašā siltumnīcas centrā. Starp kurtuvi un zemi ir 0,5 m atstarpe. Saimnieks stāsta, ka plāno tās apakšdaļu aizpildīt ar akmeņiem un tos nostiprināt ar cinkota žoga pinumu. Savukārt uz krāsns paredzēts montēt 200 litru metāla mucu. Tajā pildītais ūdens darbotos kā papildu siltuma akumulators. Virs krāsns tiks stiprināts ventilators, lai nodrošinātu efektīvu gaisa apmaiņu lielajā siltumnīcā.
Pārbaudes un degšanas uzraudzīšana
Krāsns siltumnīcā uzstādīta tikai šā gada sākumā, tāpēc vēl nav pagūts ierīkot šīberi un citus elementus, taču tik un tā efektīvi uzsildījusi siltumnīcu.
Kurināšanai izmantota sausa malka, un šogad krāsns kurināta 10 reizes pirms gaidāmām salnām. Kurtuve ir ietilpīga, tāpēc nav bijis vajadzības malku papildināt naktīs.
Krāsns iekurināta ap pusnakti – aktīva degšana ritējusi aptuveni trīs stundas, bet siltums bijis jūtams pat deviņos no rīta.
Pirmajā pārbaudes reizē trijos no rīta uz siltumnīcas plēves konstatēta plāna ledus kārtiņa, bet stādus salna nebija skārusi.
Skurstenis stiepjas cauri pussiltumnīcai. Tas izgatavots no Ø 125 mm skārda ventilācijas caurulēm (orientējoši 9 EUR/m), lai pēc iespējas mazinātu kopējās izmaksas. Tradicionālie dūmvadi maksā uz pusi dārgāk.
Kurināšanas laikā skurstenis ļoti uzkarst, un augstā temperatūra nedaudz apskādējusi dūmvadu – aptuveni divu metru attālumā no krāsns nodedzis cinka aizsargslānis. Kad pienāks laiks dūmvada remontam, varēs nomainīt tikai vizuāli bojāto daļu. Skursteņa izejas daļā izgriezta plēve un nostiprināta metāla plātne.
Lai tuvākos augus pasargātu no karstuma, krāsns norobežota ar jumta skārda loksnēm.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
