Enerģijas pašnodrošinājums zemnieku saimniecībā SIA "Zemturi ZS" ļauj darboties zaļi un gūt priekšrocības konkurences cīņā.
Burtnieku pagasta SIA "Zemturi ZS" saimnieks Jānis Višņevskis ar dēliem Kārli un Viesturu savā saimniecībā ir izveidojis gandrīz aprites ekonomikas darbības modeli, kur no piena ražošanas blakusprodukta – kūtsmēsliem, attīrīšanas iekārtu un piena pārstrādes atlikumiem ražo biogāzi un vērtīgo digestātu lauku mēslošanai, kā arī elektroenerģiju un siltumu. Savukārt ar elektroenerģiju darbina Baltijas valstīs pirmo un aizvien vienīgo pašgājēju barības maisītāju–dalītāju, bet attīrīto biogāzi izmanto saimniecības autoparka vajadzībām. Ar to darbina sešus vilcējus un vairākas vieglās automašīnas "Škoda".
Patlaban visiem transporta līdzekļiem metāna nepietiek, tāpēc saimnieks ražošanas jaudu palielinās – uzstādīs vēl deviņas kolonas biogāzes attīrīšanai.
Izejviela – kūtsmēsli un blakusprodukti
Jānis Višņevskis 0,68 megavatu jaudas biogāzes ražotni "Zemturos" sāka darbināt pirms 15 gadiem. Viņš tolaik bija Latvijā viens no pirmajiem saimniekiem – biogāzes ražotājiem. Kas rosināja piena ražotāja saimniecībā darboties ar enerģijas ražošanu? "Šā gadsimta sākumā pieredzes braucienā Vācijā iekrita acīs no cūku novietnēm uz biogāzes ražotni uzliktās caurules, pa kurām padeva kūtsmēslus gāzes ražošanai. Redzētais lika aizdomāties par kūtsmēslu pārstrādi un enerģijas ražošanu arī savā saimniecībā," atceras J. Višņevskis. Patlaban "Zemturos" no biogāzes ražotās elektroenerģijas daudzums ir pietiekams saimniecības vajadzībām. Un to ir diezgan daudz.
"Visvairāk enerģijas biogāzes ražotnē var iegūt no kūtsmēsliem. Ja ir govis, citi dzīvnieki, tad ir arī kūtsmēsli. Piens ir vajadzīgs, gaļa ir vajadzīga! Bez šiem produktiem iztikt nevar! Tādēļ ir vajadzīgas govis.
Nav māksla liellopa izdalītos mēslus aizvest un uzlikt uz lauka. Tomēr, darbojoties ar šādu tehnoloģiju, gaisā aiziet metāns. Šķērsām!
Šā iemesla dēļ vajag biogāzes ražotnes, kur no biogāzes ražo siltumu un elektroenerģiju, kā arī – kā mūsu saimniecībā – pēc biogāzes attīrīšanas iegūst transporta gāzi – metānu. Nosaukto produktu ražošanā rodas blakusprodukts – digestāts, kura mums pietiek 600 hektāru lielas platības mēslošanai," savas saimniecības ražošanas modeli ieskicē saimnieks. Viņš papildina, ka "Zemturi ZS" biogāzes un tās produktu ražošanā par izejvielu izmanto arī pašvaldības uzņēmumu "Valmieras ūdens" un "Cēsu ūdens" attīrīšanas iekārtu dūņas, piena pārstrādes uzņēmuma "Valmieras piens" biezpiena ražošanā pāri palikušās sūkalas – ik dienu 40–60 tonnu, kā arī "Smiltenes piena" laktozes ražošanas atlikumu. Tātad enerģiju ražo arī no atkritumiem.
Atjaunojamā enerģija svaigpiena ražošanai
"Zemturi" ir arī viena no pirmajām un patlaban viena no dažām Latvijas piena ražošanas saimniecībām, kas veikalos pārdod saimniecībā slaukto pienu, turklāt ir vienīgā saimniecība, kas pārdod nepasterizētu un nehomogenizētu pienu. Tas nozīmē, ka piena tauku lodītes nav sašķeltas, tās ir cilvēkiem viegli uzņemamā veidā.
J. Višņevskis vērš uzmanību – ja lopbarības audzēšanā zemi mēslo ar digestātu, bioloģisku produktu, nevis ar minerālmēsliem, tad no gotiņām slauktais piens par aptuveni 60 procentiem arī ir bioloģisks. "Ja mēs vēlamies to pārdot kā bioloģisku produktu, mums ar bioloģisko metodi ir jāražo arī graudi un nedrīkstam pirkt rapšus, ko arī pievienojam barībai. Mēs gotiņu barošanā izmantojam arī nebioloģiskās piedevas, un piena devējas saņem visu tām vajadzīgo. Ja govij nevar iedot visu, kas tai vajadzīgs, tad piens tomēr ir mazvērtīgs. Un tāds ir ar bioloģisko metodi ražotais piens. Mēs, pilnvērtīgi barojot, no govs varam slaukt līdz pat 60 litriem piena dienā. Bioloģiskais ražotājs vairāk par 20–25 litriem izslaukt nevar," tā J. Višņevskis.