Koks pasen uzkritis kaimiņa jumtam; vai iestājies civillietas noilgums?

2017. gadā vētra priedei nolauza galotni. Tā uzkrita kaimiņa pagaidu jumtam. Tagad, astoņus gadus pēc notikušā, kaimiņiene saka – vajagot kompensēt toreiz radītos zaudējumus. Ja koks, veselīgs, stabils, vētras laikā (nepārvarama vara) nodara postījumus blakusīpašumam, vai koka īpašnieks par to ir atbildīgs? Pat ja atbildība būtu, vai tai neiestājas noilgums? Jautā Guna Saulkrastos.

Par koku aizsardzību un uzturēšanu at­bilstīgi normatī­vo aktu prasībām uz zemes vie­nības ir atbildīgs tās īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Attiecīgi, ja koks nolūzis un bojājis trešās personas īpašumu, izvērtējama zemes, uz kuras aug koks, īpaš­nieka atbildība.

Ir jāpierāda

Ņemot vērā, ka pagājis ilgs laiks kopš notikuma, abām pu­sēm, visticamāk, būs grūti pierā­dīt savas pozīcijas tiesā.

Kaimiņienei (prasītājai) būs jāiesniedz pierādījumi par to, ka jumta bojājumus izraisīja prie­des galotnes uzkrišana no kai­miņa īpašuma. Tāpat būs jāpie­rāda jumta salabošanas izdevu­mi. 

Savukārt atbildētājam būs jāpierāda, ka priede bija apsekota un vesela. Atbildētājs var atsaukties uz nepārvaramas varas iestāšanos Civillikuma 1773. panta izpratnē, ja spēj pie­rādīt, ka zaudējumi radušies da­bas stihijas dēļ, ko nebija iespējams novērst pat ar pienācīgu rūpību.

Var būt iestājies noilgums

Tomēr vēl drošāk atbil­dētājam būtu atsaukties uz noilgumu. Vispārējais noilgu­ma termiņš noteikts Civilliku­ma 1895. pantā, un tas ir des­mit gadu. Šo gadījumu var kvalifi­cēt kā kvazideliktu (saistības, kas rodas gadījumos, kad cil­vēks pats, iespējams, neatļau­to darbību nemaz nav pastrā­dājis, tomēr pie zināmiem ap­stākļiem ir atbildīgs par šādas darbības rezultātā nodarītiem bojājumiem un zaudējumiem un viņam ir pienākums tos at­līdzināt). 

Saskaņā ar Civilliku­ma 2362. pantu kvazideliktiem piemērojamais noilguma ter­miņš ir viens gads, skaitot no dienas, kad cietušais uzzinā­jis vai viņam vajadzēja uzzināt par zaudējumiem un atbildīgo personu. Uz noilgumu jāatsau­cas pusei, kuru tas varētu aiz­sargāt, tas ir, atbildētājam. No­ilguma iestāšanās pati par sevi nav pamats atteikt civillietas ierosināšanu, jo tiesa vai iestāde to nepiemēro pēc savas ini­ciatīvas. Uz noilguma iestāša­nos var un drīkst norādīt tikai tā persona, kuru noilgums var aizsargāt, – atbildētājs.

Jebkurā gadījumā ikvienai no pusēm ieteicams vērsties pie advokāta, lai sagatavotu kvalitatīvu un juridiski korek­tu prasību vai iebildumus pret prasību, ja tā tiek celta.

Latvijas Apdrošinātāju asociācija atgādina – lai pasargātu īpašumu no dabas stihiju, to skaitā nogāztu koku postījumiem, jebkurš var apdrošināt savu īpašumu. Apdrošināšana segs zaudējumus gan vesela, gan bojāta koka uzkrišanas gadījumā polises īpašnieka mājoklim.