Jau vēstījām par Latvijas profesionālā riteņbraucēja Toma Skujiņa izcīnīto otro vietu prestižajās vienas dienas sacensībās Itālijā "Strade Bianche", pašam sportistam piekrītot, ka tas ir viņa lielākais sasniegums līdzšinējā karjerā.
Sarunā ar "Latvijas Avīzi" 32 gadus vecais carnikavietis uzsvēra, ka otrā vieta nebūtu iespējama bez "Lidl-Trek" komandas biedru un apkalpojošā personāla atbalsta, kas ļāva viņam fiziski smagajā pārbaudījumā realizēt savus mērķus un attaisnot komandas līdera statusu.
Vērojot sacensības televīzijā, uzreiz bija redzams, ka braucējiem ir ļoti grūti. Kā tu juties šajos apstākļos?
T. Skujiņš: Piekritīšu, ka bija ļoti grūti. Sacensības pašas par sevi vienmēr ir pozitīva lieta, kā svētki, taču tajā pašā laikā tās reti kad ir vieglas, jo to laikā ir daudz izaicinājumu, kurus nevar paredzēt. "Strade Bianche" ir īpašas un krāšņas ar saviem grants ceļiem, kas komplektā ar attiecīgiem laika apstākļiem, kādi bija arī šogad, visu padara daudz grūtāku. Lietus ceļus pamērcēja, tie bija slapji, slideni un dubļaini. Domāju, ka ne tikai man, bet daudziem dalībniekiem bija brīdis, kad iedomājas, vai nebūtu prātīgāk kāpt nost no riteņa.
Tu pirmo reizi biji komandas līderis?
Jā, un esmu ļoti, ļoti pateicīgs visai komandai, kura man palīdzēja. Mūsu plāns nebija uzreiz mesties uz priekšu un trakot. Gaidīju Santamarijas grants sektoru, to, kur nākamais uzvarētājs Tadejs Pogačars aizbrauca projām.
Protams, arī līdz tam es priekšā pavadīju diezgan daudz laika, bet tas vairāk bija tāpēc, lai mēģinātu izvairīties no problēmām, kas var rasties, esot aiz vadošajiem.
Bez piedzīvojumiem tomēr neiztiki.
Tie sākās jau vienā no pirmajiem grants sektoriem. Pārdūru ratu, nācās to mainīt un ķert grupu. Pāris sektoru vēlāk notika tas pats, atkal rata maiņa un atkal jāķer. Tāpēc, kad tikām līdz Santamarijas sektoram, es biju patērējis jau diezgan daudz enerģijas. Vēlreiz uzsvēršu, ka to būtu daudz grūtāk izdarīt, ja nebūtu komandas biedru atbalsta, jo tieši viņi man palīdzēja tikt atpakaļ vadošajā grupā.
Mainīt ratu – tas šajā gadījumā nozīmēja to paņemt no komandas biedra, jo apkalpes mašīnas šaurajos un dubļainajos grants ceļos uzreiz jau netika klāt?
Tieši tā, abos gadījumos komandas biedrs Džakopo Moska sava riteņa ratu deva man un pēc tam palika gaidīt atbalsta auto. Savukārt Edvards Tēnss un Fabio Felline palīdzēja atgriezties pie vadošās grupas.
Neiztiki arī bez kritiena, un tajā epizodē arī bija iesaistīts komandas biedrs Kvins Simonss, kurš nokrita tieši tev priekšā. Kas tur notika?