9.1 °C
Trešdien Latvijas Riteņbraukšanas federācija (LRF) izplatīja atklātu vēstuli, adresētu Starptautiskās Riteņbraukšanas savienības (UCI) sacensību komisāru komisijas vadītājam Tjerī Dīderenam, kas izraisījusi palielu ažiotāžu pasaules riteņbraucēju saimē.
LRF norāda uz svētdien Cīrihē pasaules čempionāta vīru elites grupas sacensību laikā notikušo incidentu, kad riteņbraukšanas pirmā lieluma zvaigzne nīderlandietis Metjū van der Pūls uzbrauca uz gājēju ietves. Video, kas cirkulē sociālajos tīklos, redzams, kā van der Pūls 58,4 km pirms finiša lielā ātrumā ar riteni uzlec uz gājēju ietves, ļoti tuvu pabrauc garām diviem skatītājiem, bet pēc mirkļa, kad viņam priekšā ir vēl divi sacensību vērotāji, nobrauc no trotuāra. Holandietis šo manevru veica nevis piespiedu kārtā, piemēram, lai izvairītos no kritiena, bet apzināti, piedevām apsteidzot trīs konkurentus. Šāda rīcība, pēc UCI noteikumiem, ir rupjš sacensību pārkāpums, jo apdraud skatītāju drošību, un par to piešķirama diskvalifikācija. Atgādināšu, ka finišā van der Pūls, kurš ir 2023. gada pasaules čempions, ieņēma trešo vietu, sīvā cīņā aiz sevis atstājot Tomu Skujiņu, latvietim paliekot uzreiz aiz goda pjedestāla. LRF norāda, ka iepriekš citu sportistu līdzīga rīcība bargi sodīta. Tā šogad Ģentes-Vevelgemas sacīkstē par braukšanu pa trotuāru un skatītāju apdraudēšanu diskvalificēja šveicieti Marlēnu Roiseri, līdzīgu sodu savulaik Flandrijas tūrē saņēmis brits Lūks Rovs.
Nereti par mazākiem pārkāpumiem tiek piespriesti gana bargi naudas sodi.
Pēc sacensībām LRF pārstāvis vērsies pie sacensības uzraugošajiem UCI komisāriem, norādot uz van der Pūla pārkāpumu. Viens no šiem komisāriem teicis, ka viņi situāciju redzējuši, taču uzskata, ka tā nav bijusi bīstama un sportista rīcība nav sodāma. Kad norādīts, ka noteikumi attiecas uz visiem, viņam iebilsts, ka van der Pūla sodīšana nenāktu par labu sporta veidam. "Izskatās, ka daži ir vienlīdzīgāki par citiem, it īpaši, ja runa ir par nepopulāriem lēmumiem, kas jāpieņem," teikts LRF vēstulē. Federācija aicina UCI konsekventi sekot saviem noteikumiem, kā arī publiski izskaidrot komisāru lēmumu, lai izvairītos no līdzīgām situācijām nākotnē.
Pusotru stundu mežā bezsamaņā
Saistībā ar aizvadīto pasaules čempionātu UCI vadība ir pelnījusi arī krietni nopietnākus jautājumus par daudz traģiskāku notikumu. Ceturtdien, 26. septembrī, junioru sieviešu sacensībās krita un dienu vēlāk slimnīcā no gūtajām traumām mira 18 gadus vecā Šveices riteņbraucēja Miriela Furere.
Riteņbraukšana ir bīstams sporta veids, pēdējo piecu gadu laikā sacensībās no gūtajām traumām miruši septiņi (!) profesionāli sportisti.
Tas, kas Fureres gadījumā izbrīna un šokē, ir veids, kā viņai tika sniegta jeb, precīzāk, netika sniegta pirmā palīdzība. Proti, to, ka šveiciete ir pazudusi, organizatori saprata pēc sacensību beigām, un viņa tika atrasta aptuveni pusotru stundu pēc kritiena. Furere, kā tagad redzams nelielā videofragmentā, lielā ātrumā nobrauciena laikā noskrēja no ceļa un pazuda grāvī mežā. Viss notika tik ātri, ka neviens to īsti nepamanīja. Tas notika pirmajā no diviem apļiem, tātad visa riteņbraucēju un, galvenais, apkalpojošā personāla karavāna, tostarp ātrā medicīniskā palīdzība, tai vietai pabrauca garām vēl vienu reizi. Furere tobrīd atradās bezsamaņā, bet dzīva. Viņu atrada kāds trases apsargs, slimnīcā jaunā sportiste tika nogādāta ar helikopteru vairāk nekā divas stundas pēc kritiena brīža.
Traģēdija varēja nenotikt, ja vien junioru sacensībās dalībnieku riteņi, līdzīgi kā tas ir elites grupās, būtu aprīkoti ar GPS trekeriem jeb globālās pozicionēšanas iekārtām.
Taču UCI noteikumos GPS iekārtas ir obligātas tikai profesionāļiem.
Liekuļu bars
Riteņbraukšanas sabiedrība sociālajos tīklos LRF vēstuli atbalsta. Vietnes "X" statistika liecina, ka šo ziņu un vēstuli redzējuši vairāk nekā pusmiljons soctīkla lietotāju. Tiesa, izskan arī pa jautājumam, vai šāda vēstule taptu, ja Skujiņš nebūtu ceturtais. To, ka UCI atbildīgajām amatpersonām trūkst jebkādas konsekvences, apliecina šā gada notikums "Tour de France". Pēc viena no posmiem Žiljēns Bernārs saņēma naudas sodu par riteņbraukšanas tēla bojāšanu un skatītāju drošības apdraudējumu. Patiesībā francūzis tajā posmā brauca tuvu savām mājām un bija apstājies trases malā, lai samīļotu un iedotu buču sievai un saviem bērniem.
"UCI liekulība ir neaprakstāma. Tā vietā, lai patiešām pieņemtu nopietnus lēmumus, kas uzlabotu drošību, viņi nodarbojas ar muļķībām. Baidos, ka arī šis gadījums ar Mirielu Fureri ātri vien tiks aizmirsts, līdzīgi kā iepriekšējie,"
tiešs ir bijušais riteņbraucējs Toms Būnens, kurš 2005. gadā kļuva par pasaules čempionu. Zīmīgi, ka UCI tā arī nav snieguši savu izvērtējumu tam, kas īsti notika Fureres traģēdijā, tā vietā uzreiz pēc notikušā aizliedzot trases darbiniekiem komentēt, kā notika šveicietes meklēšana. "Ikreiz, kad parādās ziņas par riteņbraucēja nāvi sacensībās, no UCI puses izskan frāzes "UCI skumst un jūt līdzi" vai "ir pāragri spriest, kā mēs to varētu novērst". UCI ātri pauž nožēlu, bet vai tā arī ātri rīkojas? Cik daudz pasākumu UCI ir veikusi pēdējā desmitgadē, lai aizsargātu un rūpētos par riteņbraucēju drošību?" retoriskus jautājumus uzdod velosporta portāla "ciclismoatual.com" apskatnieks Karloss Silva. Arī viņš citstarp norāda, ka van der Pūls bija jādiskvalificē, taču šī nav pirmā reize, kad UCI piever acis uz vadošo riteņbraucēju pārkāpumiem.
Mērķis pievērst uzmanību
Toms Markss, LRF ģenerālsekretārs: Pagaidām no UCI puses nekādas reakcijas par mūsu vēstuli nav, taču ceram, ka tuvākajās dienās tā parādīsies. Mūsu mērķis ir, lai viņi izskaidro savu redzējumu, jo mūsu skatījumā tie ir dubultie standarti, par ko vienā situācijā piešķir diskvalifikāciju, bet citās ignorē.
Mūsu mērķis nav atņemt kādam ieņemto vietu, bet gan pievērst tam uzmanību, jo noteikumiem jābūt pret visiem vienādiem, vai tas ir Skujiņš vai van der Pūls.
Mūs nošokēja un apbēdināja reakcija, kad uzreiz pēc finiša gājām ar video pie UCI komisāriem. Mums atbildēja, lai ejam izgulēties, jo sporta veidam tas nāks par sliktu, ja van der Pūlu diskvalificēs. Tāda atbilde mūs pamudināja šādai vēstulei, arī ar Toma Skujiņa un viņa komandas iesaisti, kas mūs arī iedrošināja rakstīt vēstuli, jo ir tā, ka ne tikai mūs, bet arī citus neapmierina, ka noteikumi netiek ievēroti. Ja mums ir tik liels braucējs kā Toms, tad arī mums federācijai ir jāparāda, ka Latvijā nav nekādi peramie zēni vai ka mūs var ignorēt un pasūtīt pāris mājas tālāk.
