Rihards Lomažs: Basketbolista karjerā esmu apdedzinājies

Riharda Lomaža sniegums Latvijas basketbola izlases rindās apliecina spēju spēlēt Eirolīgas līmenī, bet pagaidām tur nav izdevies sevi pierādīt, un viņš trešo reizi četru sezonu laikā nokļuvis Turcijas lejasgala komandā Denizli "Merkezefendi".

Klubam bilance 1–7, noskaņojums droši vien nav labākais?

R. Lomažs: Tā ir, nervozitāte aug. Bet ejam no spēles uz spēli, jāmēģina uzvarēt. Lai treneri un vadība domā, es pēc iespējas labāk daru to, ko man prasa. Pēc zaudējuma (-20 pret "Darussafaka") bija sapulce, skatījāmies video, un treneris neslēpa emocijas, es viņu pilnībā saprotu, bērnišķīgas kļūdas.

Komanda augstākajā līgā spēlē ceturto gadu un iepriekšējos trijos arī atradās beigu galā. Šosezon bija doma, ka jābūt labāk?

Pirms līguma parakstīšanas teica, ka ir "play off" komanda, bet tā jau katru reizi saka (smejas). Jalovā zaudējām uzvarētu spēli, "Darussafaku" cerējām uzvarēt, ja izdotos, tad viss būtu kārtībā, bet zaudējām un uzreiz izskatās slikti. No otras puses – divas trīs uzvaras un jau esam atpakaļ, nav nereāli.

Kā pašam spēle sokas – esi apmierināts?

Kopumā – jā, spēlēju labi. 

Sarežģīti, ka visu laiku mainās spēlētāji un nevaram noķert komandas ritmu, pēc izlašu pārtraukuma ieradās divi jauni spēlētāji. Iepriekšējo maču švaki nospēlēju, pēc izlases bija mentālais un fiziskais nogurums, sasitumi.

Sezonas sākumā biji bez kluba. Kāpēc nolēmi atgriezties "Merkezefendi"?

Bija vēl piedāvājumi, bet nekas ļoti labs, tāpēc nesteidzos, kādā variantā komanda apmierināja, bet finanses – nē, bija apmēram tādi varianti kā "Merkezefendi", bet negribēju braukt uz viduvēju komandu, kur nezinu treneri un viss jauns, pirmssezonas posms pagājis. Te zināju, kas gaidāms, apmēram tāpat kā aizbraukt uz "Ventspili", arī finansiālie nosacījumi labi, iekļāva līgumā tādu izpirkšanas iespēju, kā gribējām.

Iepriekšējās sezonas otrā puse, kad Boloņā pie Lukas Banki praktiski netiki laukumā, stipri ietekmēja tavas pozīcijas tirgū?

Noteikti. Ja būtu palicis Denizli, būtu labākā vietā parakstījis, bet tagad cilvēkiem radās šaubas, jautājumi.

Jānis Gailītis pateica, ka jābūt pateicīgiem Banki par Gražuļa paņemšanu, lai gan arī viņš šosezon netiek laukumā. Kā tu uz to skaties, esi pateicīgs?

Nesapratu, kāpēc mani paņēma, ja zināja, ka nevarēs iedot minūtes. Tas arī sabojāja iespējas vasarā, nav vairs 17 gadi, lai skrietu kaut kur pie pirmās iespējas. Esmu sasniedzis zināmu līmeni.

Jūsu attiecības ar Banki šis posms nav nekādi ietekmējis?

Esmu profesionālis un daru savu darbu, izlasē nevar būt ego. Kaut kādā ziņā attiecības ir mainījušās, bet izlases kontekstā tas neko neietekmē, tāpat visu daru pēc labākās sirdsapziņas un izpildīšu trenera prasīto, jo spēlēju nevis viņa, bet valsts dēļ.

Kas tev vairāk iet pie sirds – vājākā komandā būt līderim vai stiprā samierināties ar mazu lomu?

Negribu būt komandā ar minimālu spēles laiku, gribas spēlēt un parādīt, vai varu vai nevaru. Skaidrs, ka gribētu būt līmeni augstāk, zinu, ka varētu spēlēt un nebūtu problēmu. Eirolīga? Svarīgi, lai treneris uzticas, kaut vai 15 minūtes laukumā. Nav mērķis tur nokļūt par katru cenu, ir jau bijusi pieredze, un esmu apdedzinājies. Bija diezgan nereāli paredzēt, ka Boloņā tā viss izvērtīsies – ej pie sava trenera, kurš tevi zina, viss šķiet forši. Negaidīju 20, 30 minūtes laukumā, bet komandā bija traumas, un tad man vajadzēja spēlēt vairāk, bet (Banki) izvēlējās spēlēt ar itāliešiem, neredzu, ka viņi ir labāki. Aizsardzībā – jā, bet 

uzbrukumā esmu divreiz talantīgāks. Mums bija sarunas un varēja noprast, ka es spēlēšu, bet pienāk spēle, un nekā. Nav nekāds aizvainojums palicis, tas ir bizness.

Vai ir nojausma, kur pabeigsi šo sezonu?

Izpirkums var būt no 15. decembra, un tad redzēsim. Pats par to nedomāju, mentāli gatavojos pabeigt šeit sezonu. Nekur neraujos, ja vien nav kāds super piedāvājums. Ja kāds izpērk, gribētu līgumu vismaz uz pusotru sezonu, nevis pieciem mēnešiem.

Ziemassvētku laikā plāno atbraukt uz Latviju?

Nē, ir spēles. Pagājušajā gadā klubs mani palaida uz Latviju pie ģimenes un sanāca, ka, piezemējoties lidostā, aģents bija sarakstījis, ka mani izpērk "Virtus". Zvanīju, lai sakrāmē somas, un Denizli nemaz neatgriezos. Tagad Turcijā esmu ar sievu Martu un meitu Dārtu, kurai ir pusotrs gads. Dzīvojam labā rajonā, slēgtā teritorijā ar vairākām dzīvojamām mājām, droši, ir baseini. Vairāk nekā pusi īres apmaksā klubs. Viņi dod arī par velti, bet man vajadzēja lielāku.

Parīzes olimpisko spēļu neveiksmīgais kvalifikācijas turnīrs ilgi sēdēja kaklā?

Bija sāpīgi skatīties (olimpiādi), nepatīkami zaudēt mājās pie saviem skatītājiem. Ceru, ka šo rūgtuma sajūtu ņemsim kā motivāciju nākamā gada Eiropas čempionātam.

Preses konferencē pirms spēlēm pret Beļģiju izteicies, ka vasarā pasauļojies, padzēri alu un tā vasara pagāja. Kurš alus labākais?

Klubam sezona beidzās jūnija vidū, tad jau sākās izlases posms. Ja būtu ātri parakstījis līgumu, mans vasaras posms ilgtu 15 dienas. Bet alus topā man ir trīs izvēles – Užavas, Valmiermuižas vai beļģu "Less". Neesmu liels alus dzērājs, vienu divas pudeles.

Latvijas izlases kapteiņa pienākumiem piegāji bez stresiņa?

Bija atbildības sajūta un kaut kādos brīžos jākontrolē uzvedība un emocijas, jaunajiem jārāda piemērs. Bet stresa vispār nebija, klubā Turcijā esmu bijis kapteinis, pirms tam laikam jaunatnes izlasēs. Man patīk situācijas, kad ir spiediens un atbildība.

Otrajā spēlē pret Beļģiju galotnē nolēmi apturēt uzbrukumu, jo sāncensis bija guvis traumu. Vai rīkotos tāpat, ja tā būtu zelta spēle?

Darītu tāpat, man šķita nepareizi iet uz priekšu, šajā reizē tā bija kāja, bet citā varbūt paliek ar sirdi slikti. Vajadzētu mainīt noteikumus, bet tad arī būtu tādi, kas to izmantotu savā labā. 

Negribu teikt, ka basketbola dievi to redzēja, ar meistarību uzvarējām, bet arī veiksme bija mūsu pusē.

Turcijā jau vairākus gadus ir mežonīga inflācija. Latvijā aizpērn 20 procenti jau šķita traki, bet tur ir simtiem procentu. Tu arī to pamani?

Jā, tīri naudas skaitīšana – pirms trim gadiem desmit eiro bija 100 liras, tagad apmēram 333 liras. Manu algu tas neietekmē, maksā (ASV) dolāros, bet turki līgumu noslēdz lirās par vienu summu, decembrī jau ir cita un maijā vēl trešā, visi pārdzīvo, parastajiem cilvēkiem grūti. Komandas fizioterapeiti strādā divos darbos. Cenas tāpat ir zemākas nekā Latvijā, bet salīdzinājumā ar pirmo gadu var just atšķirību. Ja cenas aug, to tā neievēro, bet te mežonīgos tempos.

Vizītkarte. Rihards Lomažs

• Dzimis 1996. gada 13. aprīlī
• Basketbolists, aizsargs
• Pārstāv Turcijas klubu Denizli "Merkezefendi". Šosezon 6 spēles, vidēji laukumā 31 minūte, 14 punkti.
• Spēlējis komandās "LMT Basketbola akadēmija", "Jūrmala", "Jelgava", "Ventspils", "ASVEL" (Francija), "Gottingen" (Vācija), Saragosas "Casademont" (Spānija), Boloņas "Virtus Segafredo" (Itālija).
• Ar "Ventspili" Latvijas čempions (2018.) un Latvijas – Igaunijas līgas uzvarētājs, vērtīgākais spēlētājs (2019.).