-0.6 °C
Lappusi pēc lappuses lasot grāmatu ukraiņu valodā "Ukrainas vēstures īsais kurss", pārņem sajūtas, ka arī mēs esam liecinieki dzīvei īsteni nozīmīgā laikā, par kuru nākotnē vēsturniekiem būs daudz ko teikt un rakstīt.
Svarīgā un būtiskā, diemžēl ļoti smagā un izšķirošā laikā, ko apliecina notikumi, par kādiem netika brīdinājuši dažādu ekspertu simti. Vēsture elpo, un, pēc grāmatas autora Oleksandra Palija domām, zināšanas par to ļaujot nenolaist rokas, apjaušot, ko pieredzējuši mūsu senči.
Tā ir taisnība, ukraiņu karavīru cīņa par brīvību vairāku gadsimtu garumā spēcīgi iedvesmojusi cīnītājus tagad, jau četrus gadus noturot fronti pret Maskavijas karapūļiem. Taču pagātnes stāstā līdzi nāk hronistu pierakstītais par iebrucēju zvērībām, kādas pieredzētas gadsimtu garumā – mēs tagad esam redzējuši, ka nekas no tā nav pazudis – izdedzināta melna zeme un asiņainas slepkavības – tas ir Maskavijas vecais rokraksts. Tas aizgūts no krietni seniem laikiem, par kuriem teikts, ka aptuveni ik pēc desmit gadiem uz Ukrainas zemēm lielos uzbrukumos devās mongoļi–tatāri. Par viņiem Palijs izsakās tā: "Mongoļu–tatāru sabiedrības attīstības līmenis palika zems, bet ekonomikas pamats bija laupīšana. Orda neko neražoja un dzīvoja no laupīšanas, kas bija pārvērsta par sistēmu." Laupīšana turpinājās vēlākos gadsimtos, Latvijā pieredzēta ne tik sen – kad valsti 1940. gadā sagrāba PSRS. Arī Ukrainā pēc 2014. gada Krimas aneksijas daudziem, kam tur iepriekš bija īpašums, to vienkārši atņēma. Arī vienam otram Latvijas pilsonim.
Paldies pagātnes hronistiem par viņu veikumu vēstures gaitas pierakstīšanā. 1708. gadā Maskavijas spēkiem, pateicoties nodevībai, izdevās iekļūt Ukrainas hetmaņa galvaspilsētā Baturinā, kur tie iznīcināja visus civiliedzīvotājus. 18. gadsimta galvenajā Ukrainas hronikā "Rusu vēsture" rakstīts, ka tika nogalināti visi pilsētnieki, nesaudzējot nevienu nedz vecuma vai dzimuma dēļ, nedz arī zīdaiņus. Slepkavošanas metodes bija šaušalīgas, viena no tām – cilvēka saraušana, dzīvam esot. Pagāja vēl 75 gadi līdz Krievijas valdnieces dekrētam par dzimtbūšanas ieviešanu lielā daļā Ukrainas zemju. Ar to bija likvidēti Bogdana Hmeļņicka atbrīvošanās karā iegūtie sociālie labumi, kurus ukraiņu sabiedrība izmantoja 135 gadu laikā.
Pārcelsimies tālākos gados, nonākot pie ukraiņu neatkarības centienu sagraušanas cīņā pret krievu boļševikiem, Golodomora, ukraiņu inteliģences iznīcināšanas, un, atgriezušies mūsu dienās, bez šaubām, varēsim secināt – gadsimtu ilgā cīņa, Maskavijas vēlēšanās atrisināt "ukraiņu" jautājumu ir bijis nepārtraukts process. Iespējams, jāpiekrīt labi zināmajam ukraiņu žurnālistam Vitālijam Portņikovam, kura ieskatā nekad vēl iepriekš Krievijas režīms tomēr nav bijis noskaņots tik kategoriski – iznīcināt ne tikai Ukrainas valsti, bet arī ukraiņu nāciju pilnībā. Tas patiesi neatstāj daudz vietas kompromisam, atkal jācitē kādreizējās Izraēlas premjeres Goldas Meiras vēsturiskais teiciens.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
