Zīmē Gatis Šļūka. Saožu krīzes smaku!

Pasaulē izskan bažas, ka energoresursu sadārdzinājums un to ierobežotā pieejamība, kas radās pēc konflikta sākuma Tuvajos Austrumos, var atstāt ilgstošu ietekmi uz ekonomiku.

Latvijas valdība atbalstīja likumprojektu par akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai. Plānots, ka samazinātā likme būs spēkā no šā gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.

Naftas cenas pasaulē šobrīd svārstās ļoti strauji, un degvielas uzpildes stacijās redzams rezultāts – benzīna un dīzeļdegvielas cenas mēneša laikā kāpušas krietni. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks nesen intervijā TV3 izteicies: "Šī nav tā situācija, kas vienkārši pati pāries. Drīzāk tas ir ilgāks stāsts, kur stabilitāte var atgriezties tikai pēc mēnešiem, nevis dienām. Tāpēc valdībai Latvijā jādomā, kā piebremzēt ietekmi uz cenu kāpumu, proti, lai energoresursu cenu kāpums nepārveļas uz citiem patēriņa segmentiem." Degviela ir tikai viena daļa no lielākas ķēdes, cenu kāpums skar arī citus sektorus – "nākamais elements, protams, ir arī dabasgāze", dārgāka gāze nozīmē arī dārgākus minerālmēslus, un tas jau ved pie pārtikas cenu kāpuma, teicis Kazāks.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš arī sit trauksmes zvanus – viņš aicina Eiropas Savienības līmenī strauji pieņemt svarīgus lēmumus par minerālmēslu un degvielas cenu jautājumiem, pretējā gadījumā sagaidāms straujš pārtikas cenu pieaugums. Valdības lēmums par akcīzes samazinājumu dīzeļdegvielai esot neliels apjoms, ko drīzāk var tulkot kā pozitīvu žestu, nevis lēmumu, kas būtiski risina straujo izmaksu pieaugumu. Lagzdiņš teicis – ja situācija neuzlabosies līdz augustam, drūmākās prognozes rāda, ka visā Eiropā, tostarp Latvijā, zemnieki varētu lemt par masveida lauku atstāšanu atmatā, jo pat visoptimālākajā scenārijā katrs apstrādātais hektārs nesīs zaudējumu. Attiecīgi tad 2027. gadā varētu izveidoties globāls pārtikas deficīts, kas radīs būtisku pārtikas cenu sadārdzinājumu un ar augstu iespējamību arī deficītu pasaules nabadzīgākajos reģionos, kas var izraisīt masveida migrācijas viļņus uz turīgākām valstīm, tostarp uz ES.