Smagākais noziegums pret cilvēci. Eiropas Savienība ANO balsojumā par verdzību atturas

ANO Ģenerālā asambleja trešdien pieņēma tiesiski nesaistošu rezolūciju, kurā paverdzināto afrikāņu tirdzniecība atzīta par "smagāko noziegumu pret cilvēci".

Pret šo rezolūciju balsoja ASV, bet Eiropas valstis balsojumā atturējās. Pieņemtajā rezolūcijā aicināts izmaksāt reparācijas, lai tādā veidā "izlabotu vēsturisko nodarījumu". Rezolūcijā arī aicināts nekavējoties bez maksas atjaunot izcelsmes valstu īpašumtiesības uz to zaudētajiem kultūras priekšmetiem, tostarp mākslas darbiem, pieminekļiem, muzeju eksponātiem un arhīviem.

Sagaida reparācijas un atvainošanos

Balsojumā Rietumāfrikas valsts Ganas rosināto rezolūciju atbalstīja 123 ANO dalībvalstis, trīs valstis balsoja pret, bet 52 – atturējās. Pret rezolūcijas projektu balsoja tikai Argentīna, ASV un Izraēla. Apvienotā Karaliste un visas 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis balsojumā atturējās. Rezolūcijas projektu izvirzīja Gana, kuru atbalstīja Āfrikas Savienība un Karību jūras reģiona valstis. Gana paziņoja, ka šāda rezolūcija ir vajadzīga, jo verdzības sekas ir sastopamas arī šodien. "Šīs rezolūcijas pieņemšana kalpo kā garantija pret aizmiršanu," pirms ANO balsojuma uzsvēra Ganas prezidents Džons Dramani Mahama. Savukārt Ganas ārlietu ministrs Samuels Akudzeto Ablakva norādīja, ka ne visas valstis ir atvainojušās par pastrādātajiem noziegumiem. "Transatlantiskās vergu tirdzniecības vaininieki ir zināmi, eiropieši, Savienotās Valstis. (..) Mēs sagaidām, ka tās visas oficiāli atvainosies Āfrikai un visiem afrikāņu izcelsmes cilvēkiem," paziņoja ministrs. Līdz šim Nīderlande ir vienīgā Eiropas valsts, kas oficiāli atvainojusies par savu lomu verdzībā. Rezolūcijas tekstā lasāms, ka verdzības sekas ir saglabājušās un pamanāmas rasu nevienlīdzībā un attīstības trūkumā, kas ietekmē "afrikāņus un Āfrikas izcelsmes cilvēkus visās pasaules vietās". Rezolūcijā ANO dalībvalstis aicinātas uz sarunām par "reparāciju taisnīgumu, tostarp pilnīgu un oficiālu atvainošanos, restitūcijas pasākumiem", kā arī "izmaiņām likumos, programmās un pakalpojumos, lai risinātu rasisma un sistēmiskās diskriminācijas" problēmu. Gana jau ilgstoši ir bijusi priekšplānā Āfrikas un Karību jūras valstu centieniem virzīt jautājumu par verdzības lomu. Tieši no Ganas teritorijas savulaik daudzi afrikāņi ar kuģiem tika aizvesti verdzībā uz Jauno pasauli. Vēsturnieki lēš, ka laikā no 15. līdz 19. gadsimtam no visas Āfrikas tika izvesti 12 līdz 15 miljoni cilvēku. Aptuveni divi miljoni afrikāņu ceļā gājuši bojā. Galvenās Eiropas valstis, kas bija iesaistītas verdzībā, bija Apvienotā Karaliste, Dānija, Francija, Nīderlande, Portugāle, Spānija un Zviedrija. ANO pirmo reizi verdzību un vergu tirdzniecību par noziegumu pret cilvēci atzina 2001. gadā cīņai pret rasismu veltītajā konferencē Dienvidāfrikas pilsētā Durbanā, atgādina laikraksts "The Guardian". 

Pretēji ANO Drošības padomes rezolūcijām ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas nav juridiski saistošas, tomēr tās uzskatāmas par nozīmīgu pasaules sabiedriskās domas atspoguļojumu. 

Jāpiebilst, ka pēdējos gados spēkā pieņēmusies kampaņa reparāciju jautājumā. Āfrikas Savienība 2025. gadu pat atzina par "reparāciju gadu". Arī Britu nāciju sadraudzības valstu līderi ir aicinājuši Londonu uz reparāciju izmaksu par tās vēsturisko lomu vergu tirdzniecībā.

Noraida noziegumu hierarhiju

ANO Pieņemtā rezolūcija tomēr izpelnījusies arī kritiku. Vairākas ANO dalībvalstis paudušas uzskatu, ka Ganas rosinātā rezolūcija iezīmē hierarhiju starp dažādiem noziegumiem pret cilvēci, kas visiem nav pieņemami. Lai arī Vašingtona iestājas pret transatlantiskās vergu tirdzniecības laikā pastrādātajiem nodarījumiem un citām verdzības formām, tā "neatzīst juridiskas tiesības uz reparācijām par vēsturiskiem nodarījumiem, kas to izdarīšanas laikā nebija nelikumīgi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām", paziņoja ASV vēstnieka ANO vietnieks Dens Negrea. "Savienotās Valstis arī stingri iebilst pret rezolūcijas mēģinājumu ierindot noziegumus pret cilvēci jebkādā hierarhijā," piebilda amerikāņu diplomāts. Viņš arī uzsvēra, ka Vašingtona iebilst pret "vēsturisko nodarījumu cinisku izmantošanu kā ietekmes punktu, lai piešķirtu mūsdienu resursus tautām un nācijām, kas ir attāli saistītas ar vēsturiskajiem upuriem". Neesot arī saprotams, kas tieši varētu būt reparāciju saņēmēji. Bažas par dažādu noziegumu hierarhiju izteica ES prezidējošās valsts Kipras vēstnieka ANO vietniece Gabriela Mihaelidu. Viņa vērsa uzmanību arī uz ES bažām par rezolūcijā atspoguļoto "vēsturisko notikumu nelīdzsvaroto interpretāciju", juridiskām atsaucēm, kas ir neprecīzas vai neatbilst starptautiskajām tiesībām, tostarp starptautisko noteikumu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku. Kritiķi norādījuši, ka mūsdienu valstis un institūcijas nav atbildīgas par vēsturiskiem nodarījumiem. Lai arī verdzību un tās izraisītās ilgtermiņa sekas nedrīkst aizmirst, jārisina ir arī "mūsdienu verdzības" izpausmes – "cilvēku kontrabandu, piespiedu darbu, seksuālo izmantošanu un piespiedu iesaistīšanu noziedzībā", aicinājis britu vēstnieka ANO vietas izpildītājs Džeimss Kariuki.