"Pietrūkst stingras rokas". Saruna ar vienu no "Apvienotā saraksta" līderiem Andri Kulbergu

"Latvijas Avīze" turpina sarunas ar politisko spēku pārstāvjiem, vērtējot pašreizējo politisko situāciju un to, kas plānots pirms 15. Saeimas vēlēšanām. Saruna ar vienu no "Apvienotā saraksta" līderiem un iespējamo premjera kandidātu Andri Kulbergu.

Jūs jau diezgan savlaicīgi paudāt apņēmību, ka būtu gatavs pretendēt uz premjera amatu, taču šķiet, ka citi jūsu pārstāvētā politiskā spēka līderi sākotnēji to uzņēma diezgan atturīgi. Vai tā bija tāda pašiniciatīva? Varbūt šī loma tika gatavota kādam citam?

A. Kulbergs: Tas bija tā nejauši. Man raidierakstā āķīgi uzdeva tiešu jautājumu, vai es būtu gatavs būt premjers, un es neizvairījos no atbildes. Bet kāpēc tad es no tautsaimniecības ienācu politikā, noliekot malā savu labklājību un dažādas intereses? Lai kaut ko padarītu! Esmu sapratis, ka manas kā deputāta iespējas kaut ko panākt ir izsmeltas. Latviju nevar restartēt bez varas grožiem. Taču apvienībā jautājums par premjera kandidātiem tobrīd vēl nebija izdiskutēts.

Kāpēc tā? Arī pašreizējā valdība var krist jebkurā brīdī, un būtu vajadzīgs jauns premjers. Vai tad politiskajam spēkam par to jāsāk domāt tikai pirmsvēlēšanu laikā?

Mums ir apvienība, kas sastāv no trīs partijām – Latvijas Reģionu apvienības, Zaļās partijas un Liepājas partijas, kā arī biedrības, kas tagad saucas "Latvijas restarts" un kuras vadītājs es esmu. Tas prasa vairāk saskaņošanas, katrai partijai ir savs kandidāts, mums apvienībā ir iekšēja demokrātija, taču pēc Lieldienām lēmums tiks paziņots.

No tā, kas dzirdēts politiskajā vidē, jums esot savi plusi – vēlme iedziļināties lietās, liela enerģija. Taču ir arī mīnusi. Pirmkārt, tas, ka nav valdības darba pieredzes. Vai sākumā tomēr nebūtu jāpretendē uz ministra amatu, nevis uzreiz vadīt valdību? Starp citu, jums apvienībā ir viens bijušais premjers – Māris Kučinskis.

No vienas puses, to var uztvert kā trūkumu. Taču pirms ienākšanas politikā es biju tajā pusē, kas ražo naudu, nodrošina budžetam līdzekļus, un no tās puses labi redzēju kā viss šis valdības mehānisms strādā. Man negribētos ar to aprast un vienkārši pieņemt esošo lietu kārtību. Ir jānāk ar apņēmību to mainīt. Es jau jūtu, kā es Saeimā sāku pierast pie šīs lietu kārtības, kas man pirmajā dienā likās pilnīgi nepieņemama, nelietderīga un bremzējoša. Ir jābūt svaigam skatījumam! Uz pieredzes trūkuma, protams, var paklupt, tāpēc līdzās ir vajadzīgi ļoti labi palīgi. Arī tādi kā, piemēram, Māris Kučinskis, kuram ir ļoti liela valdības darba pieredze.

Jūs viņu vērtējat kā labu premjeru tajā laikā, kad viņš vadīja valdību?

Es novērtēju viņa sūro darbu un spēju strādāt starp dažādiem koalīcijas partneriem, mēģinot rast kompromisu.

Tieši par to otra iebilde par jums kā iespējamo premjeru – jūs esot pārāk kategorisks. Vadot koalīciju, tā drīz var kļūt par problēmu.

Es gan domāju, ka valdības vadīšanā šobrīd ļoti pietrūkst stingras rokas un izlēmības. Evikas Siliņas valdība svaidās no dienas uz dienu.

Koalīcijas apstākļos stingra roka vispār ir iespējama?

Nav vienkārši, protams. Taču arī tagad man kā opozīcijas deputātam, lai izsistu kādu jautājumu dienaskārtībā – tas nav viegli. Ir jābūt agresīvam, citu variantu nav. Jūs vēl neesat redzējuši manu vadīšanas stilu. Man ir liela pieredze uzņēmējdarbībā, esmu vadījis daudzas kompānijas – gan lielas, gan mazākas. 

Mans vadīšanas stils nekad nav bijis autokrātisks, tas vienmēr bijis balstīts uz viedokļu dažādību, izsvērtu pozīciju, bet pieņemtiem lēmumiem – arī tad, ja tie ir nepopulāri un neērti. Tā šobrīd ļoti trūkst. 

"Rail Baltica", "Air Baltica" – tie ir piemēri, kur mēs to vislabāk varam redzēt.

Pie šiem jautājumiem vēl atgriezīsimies, taču par politisko pusi. Kā jūs raksturotu – kas šobrīd ir "Apvienotais saraksts"?

Reālākā izvēle jebkuram vēlētājam, kas grib redzēt pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā.

Tas ir labs reklāmas sauklis, bet jautājums bija par politisko raksturojumu.

Man tā ir platforma, kur es saredzu labu balansu starp reģionālo politiku un centru Rīgā. "AS" ir tas spēks, kas ir gatavs ielaist politikā profesionāļus, kas ir retums. Mūsu biedrība ir pilntiesīgs loceklis "AS" valdē, un tā ir laba iespēja nākotnes līderiem no dažādām jomām nākt un piedalīties. Arī pašreizējā Saeimā es šajā ziņā redzu ļoti nopietnu vakuumu, tur ir maz cilvēku ar zināšanām dažādās nozarēs.

Te gan jāatgādina, ka jūsu biedrību pirms iepriekšējām vēlēšanām izveidoja uzņēmējs Uldis Pīlēns un "Apvienotais saraksts" daudziem saistījās tieši ar viņa vārdu. Tika sagaidīts, ka viņš varētu būt premjers vai vismaz aktīvs politikas līdzdalībnieks, rādot virzienu, kurā valstij jāiet. Taču četru gadu laikā Pīlēnu faktiski neesam redzējuši. Izskatās, ka viņam tas bija projekts, lai pamēģinātu kļūt par Valsts prezidentu – nesanāca, nu tad tālāk bez manis.

Bet, ja nebūtu viņa, politikā nebūtu manis, nebūtu Aivas Vīksnas, Igora Rajeva. Uldis Pīlēns deva mums grūdienu apvienoties. Šobrīd mēs esam pierādījuši, ka neesam viena līdera partija, kādas ir dažas citas.

Bet, ja līderis pazūd vispār, tas ir pareizi?

Viņš nav nekur pazudis. Mēs ar viņu arī ikdienā uzturam saiknes, konsultējamies par politiskiem procesiem. Bet par viņa ambīcijām, cik dziļi viņš bija gatavs iesaistīties, jājautā viņam pašam. Es esmu pateicīgs par to, ko viņš izdarīja, veidojot šo platformu. Man bija šī iespēja, un es tagad gribu tādu dot arī citiem aktīviem cilvēkiem, kas grib iesaistīties politikā un mainīt lietu kārtību.

Kā pašlaik darbojas šī biedrība?

Es esmu pārņēmis biedrības vadību no Pīlēna. Mēs esam mainījuši nosaukumu, tagad tā saucas "Latvijas restarts". Mums ir jauna valde, kurā ir Gundars Vītols, Aiva Vīksna, Baiba Veisa un Valters Bolevics. Faktiski tā ir kā domnīca par svarīgiem tautsaimniecības un valsts pārvaldes jautājumiem. Piemēram, mēs runājam par to, kā Latvijai nopelnīt naudu – par to šobrīd īsti neviens nerunā, vairāk spriež, kā pārdalīt, vairāk iekasēt nodokļos, nevis kā nopelnīt. Neslēpšu, ka mēs vēlamies piesaistīt plašāku cilvēku loku, jo gribam nosegt visu laukumu.

Jūs pārstāvat ideju, ka labāk to darīt, nestājoties partijās?

Esmu sapratis, ka bez partijām nevar iztikt…

Bet jūs pats neesat iestājies nevienā.

Pagaidām neesmu, ilgtermiņā par to domāju. Gribu vispirms parādīt, ka stāšanās partijā nav obligāts priekšnoteikums, lai startētu vēlēšanās un ieņemtu amatus. Ir pietiekmi daudz cilvēku, kas šobrīd nav gatavi kļūt par partiju biedriem, bet viņu pieredze un zināšanas varētu būt noderīgas.

Vai vārdiņš "restarts" nav mazliet novazāts? To taču pat premjere Evika Siliņa lietoja un tagad visi smejas.

Piekrītu – diemžēl šis vārds ir diezgan novazāts. Diskusija par biedrības nosaukumu bija ļoti sīva un gara, tomēr nonācām pie secinājuma, ka tas ir vissaprotamākais, lai pateiktu, ar ko mēs nodarbojamies.

Andris Kulbergs.

Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Es saprotu, jūs pretendējat uz to, ka politikā pārstāvat līdzīgu skatījumu, kāds ir uzņēmējiem?

Sabiedrībai ir jāsaprot, no kurienes nāk nauda. Ja mēs to gotiņu nebarosim ar labu sienu, tad no tā pupa vairs nebūs ko paņemt. Pašlaik ir tā, ka ar augstu spiedienu tur tiek nosūknēts nost viss labums. Bet, ja mums nebūs stipras ekonomikas, mums nebūs arī drošības. Tāpat visi runā, ka vajag investēt izglītībā, palielināt skolotāju algas. Arī veselības aprūpe prasa ieguldījumus. Ja mēs gribam izpildīt šos uzstādījumus, mums vispirms ir jāmaina domāšana par uzņēmējiem. Šobrīd sabiedrība nereti viņus uztver kā budžus, zagļus, ekspluatatorus. Tā nedrīkst turpināt domāt. Ir jālepojas un jāatbalsta tie, kas nopelna naudu valsts kasē. Es gribētu savākt TOP 20 uzņēmējus pie galda, lai pasaka trīs lietas, ko valdībai vajadzētu izdarīt, lai viņi varētu nopelnīt vairāk. Pašlaik vadība flirtē: "Nodokļus necelsim." 

Bet patiesībā mēs maksājam arvien vairāk dažādos nodokļos, arī inflācija ir veids, kā valsts iegūst vairāk caur PVN un akcīzes nodokli. Un tas tā būs, ja mēs turpināsim dzīvot ar maksimālo budžeta deficītu, aizņemoties ik gadu divus miljardus. 

Uzņēmēji šobrīd neattīstās, neveic investīcijas tieši šī iemesla dēļ – viņi negrib, ka valsts tā vienkārši paņem šo naudu. Nepastāvība noved pie tā, ka ekonomika ir vāja.

Tā problēma ar biznesa intereses aktīvi aizstāvošiem politiķiem ir tā, ka ļoti bieži to pavada aizdomas, piemēram, par centieniem radīt kādus īpašus apstākļus atsevišķām pietuvinātām nozarēm, atsevišķiem uzņēmumiem un tamlīdzīgi. Tas pats Armands Broks, pie kura raidierakstā jūs atklājāt savu vēlmi nākt kļūt par premjeru, arī mēģināja nākt politikā ar līdzīgu vēstījumu, veidot jaunu partiju. Taču, kad ķērās pie lietas, ļoti aizdomīgi tas viss izskatījās, pat sākotnējie domubiedri pēc neilga laika novērsās. Vai tiešām tās vienmēr ir rūpes par kopējo labumu?

Es neaizstāvu to biznesa daļu, kur Armands Broks ir nopelnījis naudu – augļošanu. Tas ir liels ļaunums, kas savulaik tika nodarīts Latvijai, izmantojot cilvēku finanšu nepratību. Bet nedrīkst nosodīt cilvēka vēlmi ienākt politikā. Mēs pat nedevām viņam iespēju, norakām saknē.

Noraka jau tie partneri, ar kuriem viņš kopā mēģināja taisīt politiku.

Es runāju vispārīgi – tā ir mūsu problēma, ka cilvēkiem bieži pat netiek dota iespēja sevi apliecināt politikā. Taču es piekrītu, un tā man ir trekna līnija, ka neviens uzņēmējs nedrīkst atnākt, apsolīt atbalstu un teikt, ka pretī sagaida kādu īpašu atbalstu, piemēram, vēja parku biznesam, gāzes piegādei, minerālmēslu tranzītam vai kam citam. Nē, stop! Mēs kā apvienība nedrīkstam būt atkarīgi ne no viena atbalstītāja. Gribat atbalstīt mūsu idejas, ļoti labi, bet bez nosacījumiem.

To tā varēs nodalīt?

Jā, un galvenais jautājums ir tas, ko es jau teicu – kā nopelnīt naudu. Ja mēs par to nedomāsim, tad šī "ballīte" drīz beigsies. Mums ir atlikuši trīs gadi vai 5,5 miljardi eiro, ko varēs aizņemties. Šobrīd mēs aizņemamies naudu, lai valsts aparāts to apēstu. Ja to investētu, to vēl varētu saprast, bet tā nenotiek.

Pieņemsim, ka vēlēšanās "AS" ir pietiekami labs rezultāts un Valsts prezidents jums uztic veidot valdību. Pirmais solis būtu izveidot koalīciju. Kādu jūs to redzat vispirms jau tīri no politiskā spektra viedokļa? Kuri būtu tie sarkanie un varbūt pretēji – zaļie – karogi pie partneru izvēles? Sāksim ar tiem, kurus jūs no opozīcijas tagad visvairāk kritizējat – "Jaunā Vienotība" un "Progresīvie".

Skaidrs, ka būs jārēķinās ar to, kā vēlēšanās būs lēmusi sabiedrība. Mans personīgais viedoklis – "Jaunajai Vienotībai" ir jāapskatās, ko viņi ir darījuši pēdējos 15 gadus. Būs grūti atrast citus vainīgos uz šī laukuma, ir jāizvērtē pašiem savas kļūdas. Es uzskatu, ka viņiem nav tiesību pretendēt uz premjera un finanšu ministra amatiem.

Uz pārējiem amatiem var? Mēs jau runājam par situāciju, ja jūs veidojat valdību.

Būtu vērtīgi viņiem pasēdēt malā uz rezervistu soliņa, kā tas sportā notiek.

Opozīcijā?

Tas ir vēlētāju ziņā. Bet ceru, ka vēlētāji būs spējīgi analizēt situāciju un saprast, cik nepieņemama ir "JV" politiskā pieeja – vainot visus citus, izņemot sevi. "Vienotībai" pašlaik ir viss, totāla dominance, var pieņemt jebkuru lēmumu valsts interesēs – bez ZZS, bez "Progresīvajiem". Lūdzu, parādiet savu valstiskumu!

Kā ar "Progresīvajiem"?

"Progresīvie" ir ļoti jauni politikā. Atceros, kāda bija viņu retorika, kad "AS" uz īsu brīdi nonāca valdībā. Tagad ar smaidu skatos, kā viņiem pašiem iet ar tādu partneri kā "Vienotība". Bet galvenais ir kopīgs redzējums, kā valsti izvilkt no purva. Manuprāt, tā ir galvenā problēma, ka pēdējos gados mums nav bijis šī kopīgā redzējuma. Mums visu laiku bija šādi mērķi – dalība Eiropas Savienībā, NATO, pievienošanās eiro. 

Tagad ir uzlikts pseidomērķis, bez vienošanās ar sabiedrību – Zaļais kurss. Cilvēki joprojām nevar saprast, kas tas ir un kāpēc vajadzīgs. 

Cilvēkus tajā arī neiesaista, tikai politiskā līmenī pieņemts – apgūstam ES naudu, sadalām to un rullējam uz priekšu. Ja ar "Progresīvajiem" varam vienoties par kopīgu mērķi, tad varam strādāt kopā.

Tas, ko dzird, ka tieši "Progresīvajiem" vissliktāk iet ar ministriju vadīšanu.

Bet ieliekot jebkuru citu par satiksmes ministru, pie tā, ka ir tāds premjers, kāds ir, un tāds finanšu ministrs, rezultāts nebūtu cits.

Arī ja jūs būtu satiksmes ministrs, nekas labs nebūtu?

Pilnīgi precīzi. Ja tādam projektam kā "Rail Baltica" nav premjera atbalsta un kontroles, aizmirstam… Es varbūt būtu panācis ātrāku izpratni par situāciju, bet sakārtot to var tikai tad, ja ir premjera līmeņa atbalsts.

Tātad bijušais satiksmes ministrs Briškens nav tik melns, kā mālē?

Es nekad mūžā neliktu Briškenu par atbildīgo ministru, jo "Rail Baltica" ir viņa bērns. Tu savu bērnu neesi spējīgs kritizēt. Bet tagadējais satiksmes ministrs Švinkas kungs nāk no uzņēmējdarbības vides, viņam tomēr ir tautsaimnieciska izpratne par lietām, viņš varbūt gribētu to sakārtot, bet viņam neļauj, velk gumiju, runā vienu, bet dara citu.

Paskatīsimies vēl tālāk šo politisko spektru. Trešais pašreizējās koalīcijas spēks – Zaļo un zemnieku savienība. Savulaik "AS" un ZZS attiecības bija diezgan sarežģītas, ņemot vērā iepriekšējo vēsturi. Kā šobrīd? Arī no jūsu piesauktā kopīgā skatījuma un mērķu viedokļa?

"Vienotība" un prezidents ir daudz darījis, lai viņus atmazgātu no visiem vēsturiskajiem grēkiem. Kā jau teicu – ja gribam glābt Latviju, mēs to vieni neizdarīsim. Tad sabiedrībai ir jādod mums tāds mandāts. Ja ne, tad jāstrādā ar tiem, kas ievēlēti.

Bet, jo raibāka koalīcija, jo vairāk prasību parādās. Kā, piemēram, ar Lemberga faktoru, kas pie Siliņas valdīšanas bija veiksmīgi pastumts malā, lai gan "AS" par to aktīvi atgādināja? Tagad "Progresīvie" to atkal pamanījuši.

Es ceru, ka beidzot būs tiesas lēmums, kas pieliktu punktu šim jautājumam… ZZS ir daudzi cilvēki, kas man ir simpātiski, es redzu, ka var labi sastrādāties.

Piemēram?

Valaiņa kungs noteikti, lai gan viņam pēdējā laikā parādījušies interesanti populistiski gājieni. Es ceru, ka tas ir tikai tāds vēlētāju makšķerēšanas stāsts, nevis viņa pārliecība par ekonomiku.

Un kā ar Aināru Šleseru? Viņš vēlēšanās var dabūt diezgan daudz, ja ticēt partiju reitingiem.

Ja runā par to, kurš cilvēks izprot tautsaimniecību un lietu kārtību no uzņēmējdarbības puses, tad Šlesers tāds ir. Bet… Man nav pieņemams, ja politiķim nav nekāda morāles kompasa – ka tikai izdevīgāk. Es kara pirmajā dienā pārtraucu visu savu uzņēmējdarbību, kas bija saistīta ar Krieviju un Baltkrieviju. Tā ir problēma ar Šlesera kungu.

Kāds būtu priekšnoteikums, kas Šleseram jāizpilda, lai jūs ietu koalīcijā ar viņu?

Tādas darbības ar kandidātu piesaisti, kādas pašlaik veic Šlesers, – viņš dara visu, lai nebūtu sadarbības. Viņam pašam vajadzētu saprast, ko viņš grib.

"Rail Baltica" – jūs ar parlamentārās izmeklēšanas komisiju uzstādījāt diagnozi šai problēmai vēsturiskā griezumā, bet kas tālāk? Ja jūs būtu premjers, kādi būtu nākamie soļi?

Šis ir vissmagākais jautājums, pie kā novedusi "Vienotības" politika, totāli ignorējot šo projektu. Jebkurš Latvijas iedzīvotājs ir ķīlnieks šim jautājumam, un tāds būs arī nākamais premjers. Pārtraukt nav iespējams, iesaldēt nav iespējams, bet arī uzbūvēt nav iespējams. Neiespējamā misija, bet, protams, risinājums ir jāatrod. Ja tiek turpināts pašreizējais "Rail Baltica" projekts, tad būs ar vismazāko pienesumu Latvijai. Tas nesavieno nevienu nozīmīgu centru, kravas nenonāk ostā, un tas arī neiebrauc lidostā, sadala valsti uz pusēm, turklāt tas notiek caur ļoti dārgiem objektiem, piemēram, tiltu pār HES baseinu, kam vispār nav naudas. Igaunijai un Lietuvai tas pašlaik izskatās daudz izdevīgāk, lai gan arī tur būs tās pašas problēmas ar nepietiekamo finansējumu, tikai viņiem vēl rozā brilles nav nokritušas vai arī ir izdevīgi atrast citu grēkāzi. Ko es darītu? Mēģinātu no tā bentlija, ko mēs esam pasūtījuši, tikt pie opelīša, ko mēs varam atļauties, pārprojektēt, izņemot no tā dārgās pozīcijas, izmantot pēc iespējas esošos sliežu ceļus, tos pārbūvējot, koncentrēties uz pamattrasi.

Andris Kulbergs.

Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Atbildīgie saņems sodu?

Te noteikti būtu jāsoda par bezatbildību, bet tā tomēr ir prokuratūras atbildība. Prokuratūra gaida, kad tiks pieņemti lēmumi – ja nav apturēts kāds no posmiem, tad nav juridiska pamata iesaistīties. Par to esmu runājis ar ģenerālprokuroru un arī Valsts prezidentu.

Jūsu politiskais domubiedrs Uldis Pīlēns nupat intervijā portālam "Nra.lv" teicis: "Ir pienācis laiks teikt: karalis ir pliks. Viņam aizmugurē nav biznesa plāna ne kravu pārvadājumos, ne pasažieru pārvadājumos. Tas nespēj sevi atpelnīt, pat neliekot klāt visas tās izmaksas, kas saistās ar uzbūvētās infrastruktūras darbināšanu. Ja godīgi sakām, tad aiz ausīm ir pievilkta arī šī militārā komponente. (..) Mēs strauji tuvojamies situācijai, kad būs jāatzīst: labāk šausmīgas beigas nekā nebeidzamas šausmas." Tas gan vairāk izklausās pēc tā, ka no šī projekta vispār jāatsakās.

Ja nav finansējuma, tad nav iespējams realizēt. Es tāpat kritiski skatos uz "Rail Baltica" no militārā viedokļa. Mums apdraudējums ir tūlītējs, bet projekts ātrākais varētu tik pabeigts 2035. gadā, un arī tas ir tikai sapnis. Bet apturēt "Rail Baltica" mēs varam tikai kopā ar Igauniju un Lietuvu – tas jau ir starpvalstu attiecību jautājums, tam būtu nopietnas sekas. Tas ir skaidri jāpasaka Eiropas Komisijai.

Vēl viens saimniecisks, bet vienlaikus arī ļoti politisks jautājums – "Tet" un "LMT" daļu izpirkšana – kāpēc tas bija vajadzīgs, jo īpaši, ja, kā jūs bieži uzsverat – naudas trūkst.

Tāpat kā par "Rail Baltica" un "Air Baltic" te ir maz informācijas, lai normāls pilsonis varētu saprast situāciju. Viss ir noslepenots. 

Situācijā, kad "Latvenergo" mēs jau esam izslaukuši totāli sausu no paša kapitāla, jo visa peļņa tiek virzīta uz valsts kasi, neredzu, kur būs telpa vēl aizņemties šādam darījumam.

Turklāt tiek paziņots, ka vēlāk "Tet" un "LMT" daļas tāpat tiks pārdotas investoram. Tad kāpēc ir vajadzīgs šis starpposms?

Vai Siliņas valdība pagūs veikt šo darījumu?

Es ceru, ka nē.

Un jūs kā valdības vadītājs varētu arī no tā atteikties?

Jā, es to vērtētu ļoti kritiski, lai nevājinātu "Latvenergo".

Ja runā par uzņēmēju interesēm, tad viens no tiem jautājumiem, kur tas varētu nonākt pretrunā ar sabiedrības vairākuma interesēm, ir migrācijas politika un konkrēti darbaspēka piesaiste no trešajām valstīm. Nupat mums bija tāds skandāls ar video, kur Rīgā, Pļavniekos uz ielas notiek publiskas musulmaņu lūgšanas, un daži politiķi iesaistījās šajā diskusijā. Kāda ir jūsu pozīcija?

Tas tieši ir rezultāts nekontrolētai migrācijai. Tā notiek pati par sevi. Es esmu tāds pats nacionālists kā daudzi, taču, uzliekot ekonomista cepuri galvā, es saprotu to, ko skaidri pasaka visi pētījumi – mēs no 1,8 miljonu iedzīvotāju valsts 2017. gadā pārvēršamies par 1,3 miljoniem. Pensijas vecumu sasniegušo personu skaits no 37% pārtop par 64%. Kas būs tas, kas nopelnīs naudu ekonomikai, lai visu uzturētu? Tā ir vienkārša matemātika – vai nu sākam vairāk dzemdēt, vai meklējam adekvātus risinājumus, lai izdzīvotu kā nācija. Jautājums par viesstrādniekiem jāregulē gudri. Piemēram, savulaik Lietuva atvēra darba tirgu Baltkrievijas IT speciālistiem, kuri bēga no režīma.

Informāciju tehnoloģiju speciālisti diez vai ir tie, kas rīkos tādus pasākumus kā Pļavniekos. Tie ir citās jomās nodarbinātie, nojaušam, kādās.

Es iepriekš esmu strādājis Dubaijā un tur pārliecinājos, ka migrāciju var risināt ļoti vienkārši – darbinieks tiek piesaistīts tikai uz līguma laiku. Tikko līgums beidzas, jādodas prom. Nākamajā dienā esi brīvs. Arī mums būs vajadzīgi viesstrādnieki, bet uz laiku, ne pastāvīgi.

Ir tāds soctīklos aktīvi popularizēts viedoklis, ka daļa centriski noskaņotu vēlētāju, kas iepriekš balsojuši par "Vienotību", iespējams, šoreiz jūs skatījuši kā alternatīvu, taču "AS" pozīcija Stambulas konvencijas jautājumā esot viņiem likusi vilties. Kā jūs skatāties uz šiem nesenajiem notikumiem, kas krietni satricināja Latvijas politisko vidi?

Stambulas jautājums ir tik otršķirīgs iepretī daudzajām reālajām problēmām. Mums ar to nevajadzētu nodarboties. Tāpat kā mums nevajag nodarboties ar Zaļo kursu, pirms mēs esam atrisinājuši drošības jautājumu. Bet mana pozīcija, ko es arī tolaik teicu, – iet tādu ceļu, lai vilks paēdis un kaza dzīva. Stambulas konvenciju nevajadzēja ratificēt bez sabiedrības iesaistes, tad ar denonsēšanu to var izdarīt. Es uzskatu, ka šis jautājums ir jādod referendumā. Arī kopumā ir jāmaina referenduma slieksnis, jo ir ļoti daudz jautājumu, kurus šādā veidā varētu izlemt.

Jums pašam tur bija spilgta epizode, jo pēc mītiņa Doma laukumā ierakstījāt sociālajā vietnē "X": "Esmu vīlies Īvānā, viņš ir pelnījis spļāvienu sejā par šo, īpaši salīdzināt šo pasākumu ar atmodu."

Es palieku pie šī viedokļa. Dainis Īvāns ir kā simbols atmodai un mūsu brīvībai, kas vienoja lielāko daļu Latvijas sabiedrības. Tu nevari pateikt, ka atmoda pieder tikai vienai sabiedrības grupai, bet tie citi ir sliktie, salīdzināt tos, kas neatbalsta Stambulas konvenciju, ar kremlistiem.

Pirms vēlēšanām, jūsuprāt, šīs kaislības turpināsies?

Būs ļoti lielas kaislības ap šiem ideoloģiskajiem jautājumiem, un tiks noņemts fokuss no tā, kas ir patiesi svarīgs Latvijai.

Kā vērtējat Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča darbību? Vai redzat, ka viņš varētu turpināt darbu arī otru termiņu?

Es esmu domājis – kāpēc mums tiesībsargājošās iestādes ir tādas neizlēmīgas. Bet to vadītāji acīmredzot arī bieži domā par nākamo termiņu – vai viņus apstiprinās, vai pietiks balsu. Tā es šobrīd vērtēju arī prezidentu. Viņš daudzos jautājumos varētu būt stingrāks. Viņa atbildība ir ieceltā valdība, viņš arī pats var sasaukt Ministru kabineta sēdi. Es ieteiktu viņam lielāku izlēmību un iestāšanos par Latvijas interesēm. Domāju, ka viņš ir spējīgs otram termiņam, bet jautājums, cik atbildīgi viņš spers nākamos soļus.