Latvijas hokejisti pasaules čempionātā pakļūst zem Vācijas ruļļa

Latvijas hokejisti vakar Ostravā piedzīvoja pirmo zaudējumu pasaules čempionātā, ar 1:8 (0:2, 1:5, 0:1) atzīstot pērnā gada pasaules vicečempiones Vācijas izlases pārākumu.

Latvijas labā vienīgos vārtus guva debitants Markuss Komuls.

Ar septiņiem punktiem B apakšgrupā Latvija ir trešā, tomēr šis zaudējums diezgan būtiski iedragājis mūsējo izredzes iekļūt ceturtdaļfinālā, jo atlikušajās trīs spēlēs (Zviedrija, Slovākija, ASV), lai turpinātu cīņu par tikšanu labāko astotniekā, būs nepieciešamas divas uzvaras.

Pietrūka ātruma

Vācija čempionātu sāka ar rezultatīvu 6:4 uzvaru pār Slovākiju, kam sekoja diezgan bezcerīgi un vienādi 1:6 pret amerikāņiem un zviedriem. Tāpat kā pērn, kad Vācija pēc 70 gadu pārtraukuma tika pie sudraba medaļām, komandas pamatu veido Vācijas hokeja līgā (DEL) spēlējošie, taču ir arī pieci vīri ar NHL pierakstu, šosezon Bufalo "Sabres" rindās 50 rezultativitātes punktus guvušo Jonu Peterku priekšgalā.

Diemžēl jau no spēles pirmajām minūtēm varēja redzēt, ka Harija Vītoliņa trenētajai komandai pēc iepriekšējā dienā izcīnītās uzvaras pār Kazahstānu atpūtai bijis mazāk par 24 stundām – šī bija ceturtā spēle piecās dienās, kamēr Vācijai iepriekšējā diena bija brīva. Pretinieki jau pirmajās piecās minūtēs divreiz iespieda mūsējos zonā un sagrieza pamatīgu karuseli. Šāds scenārijs pilnībā saskanēja ar Latvijas treneru korpusa iepriekš pausto – vācieši spēlēs aktīvi, izdarīs presingu un spiedīs ar spēku. 

"Viņi cenšas pretinieku piespiest kļūdīties, taču no spiediena var izmukt ar ātrumu," 

pretzāles pretinieku taktikai zināja teikt viens no Vītoliņa palīgiem Raimonds Vilkoits. Viņš uzskatīja, ka fiziskā ziņā vācieši nebūs pārāki, bet, ņemot vērā atšķirīgo atpūtas laiku, ātrāki gan. Un bija ar! Rezultātu sestajā minūtē atklāja pieredzējušais Dominiks Kahuns, kurš bija pirmais pie Kristera Gudļevska atsistās ripas vārtu priekšā, bet īpaši atšķirību svaigumā varēja pamanīt trešdaļas izskaņā, kad vairākumā aizsargs Kajs Vīsmans mūsu aizsardzībai izgāja cauri kā nazis sviestam, panākot 2:0.

Pazemošana otrajā trešdaļā

Latvijas hokejistu centieni uzbrukumā bija haotiski un pārsvarā beidzās bez loģiska iznākuma (metiena), bet jebkādas izredzes uz kaut ko pozitīvu pazuda otrās trešdaļas sākumā, kad nepilnu divu minūšu laikā vēl divas ripas pabija Gudļevska sargātajos vārtos. Vītoliņš ar treneriem vēl centās komandu sapurināt, paņēma 30 sekunžu pārtraukumu un veica vārtsargu maiņu, taču tas neko nelīdzēja, jo vācu mašīna vairs nebija apstādināma. Pēc noraidījumu virknes un divām ripām vairākumā jau Elvja Merzļikina sargātajos vārtos, spēlei sasniedzot ekvatoru, rezultāts bija jau pārāk nepieklājīgs – 0:6, bet, 

ejot atpūtā, vācieši bija iedzinuši vēl vienu nagliņu, uz ko ar saviem pirmajiem vārtiem čempionātā un izlasē vispār atbildēja aizsargs Markuss Komuls.

Noslēdzošā spēles daļa kļuva par formalitāti, kurā pēc Merzļikina rupjas kļūdas vācieši guva astotos vārtus, savukārt aizmugures stāvokļa dēļ vārtu guvums tika "nozagts" Eduardam Tralmakam. Vācieši ar 8:1 beidzot atriebās Latvijai par 1997. gada sagrāvi Tamperē, kad viņi Latvijai zaudēja ar 0:8.

Jūt uzticību un atbalstu

Uzvarētajā spēlē pret Kazahstānu (2:0) par neapšaubāmi labāko kļuva vārtu vīrs Kristers Gudļevskis, kurš atvairīja 22 metienus, liekot tribīnēm vairākkārt skaļi skandēt: Gudi, Gudi, Gudi. Kristeram pasaules čempionātos šī bija pirmā spēle kopš 2019. gada Bratislavā un otrā sausā spēle, jo togad uz nulles viņš atstāja Itāliju. "Šodien jutos labi, šī bija mana diena. Pirms spēles bija patīkams uztraukums, jo pat nevaru atcerēties, kad iepriekšējo reizi spēlēju pasaules čempionātā. Sajūtas bija kā pirms debijas mača. Nevaru teikt, ka bija pārāk grūti, jutu no čaļiem pārliecību, ka viņi man tic, un tas noteikti palīdzēja," Gudļevskis uzsvēra arī komandas biedru atbalstu. Tāpat pateicības vārdi tika izlases atbalstītājiem. 

"Latviešu fani, tā ir personiska lieta, protams, man ir liels prieks dzirdēt savu uzvārdu, tāpēc es novērtēju viņu atbalstu," 

sacīja vārtsargs, kurš pēc spēles uz ledus uzkavējās ilgāk par visiem un vienatnē pateicās līdzjutējiem. Kazahu rādītais hokejs bijis atšķirīgs no tā, kāds tiek spēlēts Vācijas hokeja līgā, kur Gudļevskis šosezon tika atzīts par labāko ripu ķērāju un Brēmerhāfenes komandai palīdzēja izcīnīt vicečempionu titulu. "Kazahi spēlē taktiskāk, tehniskāk, savukārt vācieši ziemeļamerikāņu hokeju, met uz vārtiem un tad lien uz vārtu priekšu. Tāpēc tagad bija vairāk jālasa spēle, jāskatās, kas notiek pie tālā staba un aiz muguras, vai kāds nav paslēpies aiz vārtiem," hokeja stilu atšķirību vērtēja Gudļevskis.

Tālāk bez spiediena

Minimālo uzdevumu Latvijas izlase izpildīja – pret rangā zemāk esošām komandām izcīnīja uzvaru, diemžēl divus punktus ievadā arī pazaudējot. Šī ir vien otrā reize vēsturē, kad Latvija čempionātu sāk ar trīs uzvarām. Pirms septiņiem gadiem Ķelnē sekoja četri zaudējumi un cerības par ceturtdaļfinālu izplēnēja. Harijs Vītoliņš pēc spēles ar Kazahstānu sacīja, ka no spēlētāju pleciem slogs ir nost, jo pirmajās spēlēs visi gaidīja tikai uzvaru, savukārt tālāk jau Latvija varēs spēlēt kā otrais numurs, kas esot vieglāk. 

"Vācieši un pārējie ranglistē ir augstāk, un mums būs vienkāršāk, jo vairs neviens negaidīs, ka dominēsim. Centīsimies nākamos pretiniekus pārsteigt ar savu spēli," 

solīja galvenais treneris. Viņš atzina, ka arī pret Kazahstānu spēles kvalitāte varēja būt labāka, mačs atkal bijis kā šūpoles. "Ir lietas, kas jāuzlabo. Gan jāspēlē disciplinētāk, gan pašiem aktīvāk jālien uz vārtiem, jo tad ir lielāka iespēja nopelnīt vairākumu," uzskata Vītoliņš.

No kazahiem gaidīja vairāk

Ralfs Freibergs: Redzot, kā kazahi trenējas un spēlē, gaidīju, ka viņi no pirmajiem trim būs spēcīgākie pretinieki, bet realitātē bija vieglāk nekā pret poļiem un francūžiem. Gaidīju no viņiem vairāk. Mūs brīdināja par to, ka viņi blīvi sedz vidējo zonu, taču neko tādu nejutu, tikām viņu zonā. Vienīgo, ko varu izcelt, uzbrucēju Ņikitu Mihaili, viņš tāds neprognozējams, tāpēc uzmanījām ciešāk. Kazahi spēlē tādu mīkstu hokeju, es tiešām gaidīju vairāk no viņiem. 

Pirms spēles viņi bija izteikušies, ka mēs esam franču līmenis, tas dažiem mūsējiem, kas to dzirdēja, deva papildu motivāciju. 

Galvenais ir uzvara, taču mums pašiem jāpieliek savā sniegumā.

Renārs Krastenbergs: Kazahi, salīdzinot ar pagājušo gadu, šoreiz bija aktīvāki, ko parāda arī rezultāts, taču mēs paši viņiem par daudz ļāvām. Tāpēc paldies Gudim – viņš šoreiz bija galvenais varonis, jo, kā saka, vārtsargs stāvēja uz galvas un glāba mūs. Mums pašiem vēl ir ko pieslīpēt un uzlabot savā sniegumā. Pēc trim spēlēm jūtos labi, spēka pietiek, jādara tik savs darbs un ceru, ka tad atnāks arī kāds goliņš. Vācijai ir laba komanda, nebūs tik viegls pretinieks kā pirmajās trīs spēlēs.

Dans Ločmelis: Ja godīgi, pirmais mačs man nebija nemaz tik viegls. Pirmajā periodā kājas skrēja, bet galva arī bija jāpieliek klāt. Kazahi labi spēlēja, bija agresīvāki nekā pērn, uzbrukumā pacietīgi meklēja savas iespējas, centās izspēlēt no aizvārtes uz vidu, taču mēs tikām galā, un trīs punkti ir mūsējie. Sēdēt tribīnēs un skatīties ir daudz grūtāk. No malas viss izskatās tik viegli, gribas iziet laukumā un parādīt, kā jādara, bet, kad pats izej, tad saproti, ka tā nav. Mēs noteikti varam spēlēt labāk, un domāju, ka nākamajos mačos tā arī būs.