Kārtslēcējs Kreišs: Ir sajūta, ka varētu lēkt varbūt pat 5,90 metrus

Latvijā uzceltas vairākas jaunas vieglatlētikas manēžas, bet ziemas prestižākie mači šosezon notika vecajā – un nu jau var teikt – labajā Rīgas Sporta manēžā, kur risinājās trešie "Rīgas kausi telpās".

Piedalījās sportisti no sešām valstīm, tostarp vairāki pasaules klases atlēti no Igaunijas, ieskaitot pagājušā gada Eiropas čempionu desmitcīņā Johannesu Ermu.

Karro igauņu draugi

Rīgas Sporta manēžai pēc rekonstrukcijas šī ir trešā ziema, silti un gana komfortabli, bet process vēl nav pabeigts, un šogad galvaspilsēta atjaunošanā ieguldīs vēl 1,8 miljonus eiro. Kuldīgas novadam nepiešķirot līdzekļus, šoziem vairs nenotiek "Katrīnas kauss", kur vairākus gadus bija ļoti labs līmenis.

Arī Rīgā bija ko redzēt. Skatītāju rindas gan vāji aizpildītas, bet viens no viesiem – bijušais motokrosa braucējs Matīss Karro. 

"Manas attiecības ar vieglatlētiku ir tālas, tikai tik, cik skolā sporta stundās nācās skriet un lēkt, vienreiz Apē uzvarēju skolas 3000 metru skrējienā, bet Alūksnes rajona sacensībās ātrāki bija distanču slēpotāji," ar "Latvijas Avīzi" atmiņās dalījās Karro. "Šodien ierasties uzaicināja igaunis, kurš agrāk bija mans atbalstītājs, viņa dēls Roberts Kompuss ir kārtslēcējs." Karro pēc karjeras noslēgšanas divus gadus neesot sportojis, pieaudzis svars un sācis just vecās traumas. To dēļ 2024. gadu pat sagaidījis slimnīcā, tagad aizrāvusi riteņbraukšana, bet ikdienā trenē jaunos motosportistus un palīdz ar tehniku.

Vecās kļūdiņas

Par vakara centrālo notikumu kļuva kārtslēkšanas sacensības, pieciem dalībniekiem lecot virs pieciem metriem. Pērn tāds bija tikai Valters Kreišs, kurš uzvarēja arī šoreiz ar 5,47 metriem. Tikpat iespēja Kompuss, personisko rekordu labojot par 16 centimetriem. Ar Mareka Ārenta padomiem līdz 5,27 metriem aizcīnījās Johanness Erms.

Kreišs šī gada pirmajos mačos Igaunijā pārvarēja 5,60 metrus un pacēla latiņu uz Latvijas rekorda augstumu – 5,82, pietrūkstot tikai nedaudz. Savā mājas manēžā šādam rezultātam olainietis nepietuvojās. 

"Ne vienmēr izdodas iecerētais. Sacensības ievilkās, bet tā nebija problēma, forši, ka daudzi lēca virs pieciem metriem. Plāns šodien bija lēkt augstāk nekā iepriekš Igaunijā, bet zemapziņā ir arī Latvijas rekords,"

neslēpa Valters Kreišs. "Šodien ieskrējiens nesanāca, kas pēdējās sezonas nav man raksturīgi, vecās kļūdiņas ik pa laikam izlien ārā. Slodzes treniņos vairs nav tik lielas, domāju, ka šobrīd varu lēkt vairāk nekā 5,80, varbūt pat 5,90, bet visam perfekti jāsaliekas. Sporta manēžā trenējos katru dienu, perfekta vieta, Latvijā nav mājīgākas arēnas. 26. janvārī, visticamākais, piedalīšos "Sportland" kausā, bet februārī sākšu braukāt pa sacensībām Eiropā."

Izcila konkurence

Ļoti laba konkurence 60 metru skrējienā, kurā lietuvietis Ads Dambrausks (6,66 sekundes) atstāja aiz muguras pasaules čempionātā telpās pirms trim gadiem ceturto vietu ieguvušo igauni Karlu Nazarovu (6,70). Trešais Roberts Zālītis, kurš priekšskrējienā par simtdaļu laboja personisko rekordu (6,77) un finālā nometa vēl vienu simtdaļu: 

"Sesto soli uztaisīju mazliet par garu un pazaudēju (ritmu). Ja notrāpītu, būtu turpat blakus. Pirms divām dienām tikai atsāku trenēties, biju ar kaut ko saindējies, tā ka ir labi. 

Izcila konkurence, tieši tas, kas vajadzīgs, citādi nav iespējams izskriet. Pa simtdaļai ātrāk, pamazām viss notiek." Pēc iepriekšējās sezonas Zālīša treneris Edgars Voitkevičs devās pensijā, un sprinteris sāka strādāt ar Vilni Kluci. "Pagaidām esmu ļoti apmierināts, vēl jau notiek rehabilitācijas process, kreisajā celī ir iekaisums, tikai mēnesi trenējos uz simt procentiem," atzina Zālītis.

Čempions brauc pie Ārenta

"Vai arēna ir pietiekami laba Eiropas čempionam? Ja tā der Marekam, tad der arī man," sarunā ar "Latvijas Avīzi" pasmaidīja Johanness Erms, kurš pagājušajā gadā kļuva par Eiropas čempionu desmitcīņā, pasaules čempionāta telpās izcīnīja bronzu, bet Parīzes olimpiskajās spēlēs bija sestais. Viņš pie Mareka Ārenta kārtslēkšanā trenējas kopš 2023. gada, un kopš tā laika personiskais rekords uzlabots no 4,95 metriem līdz 5,37 metriem. Igaunis pauž apmierinātību ar sadarbību, Rīgā ierodas regulāri un pavada vairākas dienas, šajās sacensībās nemaz nebija cerējis sasniegt tik labu rezultātu (5,27). 

Divdesmit sešus gadus vecais desmitcīņnieks pēc kļūšanas par Eiropas čempionu dzimtenē ieguvis lielu popularitāti, un pagājis laiks, kamēr ar to apradis. 

Citādi nekas neesot mainījies. Erma šī gada mērķis ir medaļa pasaules čempionātā Tokijā.

Iespaidos dalījās arī viņa tautietis, 2022. gadā ceturto vietu pasaules čempionātā telpās septiņcīņā ieguvušais Hans Kristians Hausenbergs, kurš Rīgā uzvarēja gan tāllēkšanā (7,67 m), gan 60 metru barjerskrējienā (7,87 s): "Esmu visai apmierināts, tālumā mans sezonas labākais rezultāts. Nedaudz nogurums, jo šīs ir trešās sacensības piecās dienās. Atbraucu prakses nolūkos – no 16 soļiem šosezon nebiju lēcis. Barjerskriešana ir ļoti tehniska disciplīna, tāpēc noder katras sacensības. Pirmo reizi esmu šajā arēnā, man patīk, ka skatītāji ir tuvu, skrejceliņš ir ātrs. Simpatizē Valmieras arēna, kur esmu sasniedzis vairākus personiskos rekordus."

Finansējuma trūkuma dēļ pagaidām nav skaidrs, vai un kad varētu atsākties tradicionālie vasaras "Rīgas kausi", kas pēdējo reizi risinājās 2019. gadā Ogrē.