"Mēs nevaram nogaidīt pandēmijas beigas un tikai tad novērst tās sekas un gatavoties nākotnei. Mēs liksim pamatus stiprākai Eiropas Veselības savienībai, kurā 27 valstis sadarbojas, lai apdraudējumu atklātu, tam sagatavotos un uz to reaģētu kopā," to 2020. gada 25. oktobrī rīkotajā Pasaules veselības samitā solīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.
Līdz Covid-19 pandēmijai valdīja uzskats, ka veselības aprūpes jautājumi ir tikai un vienīgi katras Eiropas Savienības dalībvalsts ziņā, taču pandēmijas laikā viedoklis ir mainījies un sabiedrības veselības politika ir kļuvusi par galveno ES politikas veidošanas arēnu. EK, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, ir izveidojusi Eiropas Veselības savienību, lai uzlabotu un aizsargātu visu ES iedzīvotāju veselību. Svarīgākā Eiropas Parlamenta (EP) un EK prioritāte veselības jomā patlaban ir onkoloģisko slimību apkarošana, tāpēc ir pieņemts Eiropas vēža uzveikšanas plāns. Tas ir viens no Eiropas Veselības savienības pamatelementiem. Tā mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm efektīvāk cīnīties pret vēzi un to labāk ārstēt, lai mazinātu šīs slimības izraisītās ciešanas un gādātu, ka Eiropa uzņemas vadošo lomu cīņai pret vēzi.Bet ko no EP un EK centieniem veselības aprūpes jomā ir ieguvusi Latvija un kā šajā ziņā ir palīdzējuši no mūsu valsts ievēlētie EP deputāti?
Īpaša komiteja vēža uzveikšanai
Agrākajos EP sasaukumos veselības aprūpes jautājumiem aktīvi pievērsās toreizējais deputāts un ārsts Georgs Andrejevs, bet patlaban parlamentā no Latvijas nav ievēlēts neviens ārsts. Interesi par šiem jautājumiem visaktīvāk ir izrādījis Ivars Ijabs ("Attīstībai/Par"), kurš EP pārstāv liberāli centrisko frakciju "Renew Europe" un kurš strādāja EP izveidotā īpašā komitejā vēža uzveikšanai. Ijabs bija šīs komitejas priekšsēdētājas vietnieks un kopā ar pārējiem komitejas pārstāvjiem pārskatīja ES rīcību vēža apkarošanas jomā, izstrādāja ieteikumus, kuri tika pieņemti EP 2022. gada februāra plenārsēdē.
"Vēža apkarošanas komiteja lielā mērā nodarbojās ar to, lai Eiropas valstu starpā izlīdzinātu lielo vēža ārstēšanas nevienlīdzību, kas dotu iespēju pagarināt dzīves ilgumu cilvēkiem ar onkoloģiskajām diagnozēm.
Nevienlīdzība ārstēšanā pastāv ne tikai starp valstīm, bet arī valstu iekšienē starp reģioniem.
Komiteja savu darbu noslēdza ar ziņojumu, kurā ir iekļautas praktiskas lietas, kurām paredzēts arī finansējums. Piemēram, viena no būtiskākajām ir visaptveroša vēža ārstēšanas centra izveide visās dalībvalstīs. Tajā ir jābūt ne tikai diagnostikai un ārstēšanai, bet arī pētniecībai, šiem centriem ir jāveido savstarpējās sadarbības tīkls.
"Nav šaubu, ka Eiropai ir jābūt aktīvākajai veselības jomā, bet tīri likumiski veselības aprūpe nav Eiropas kompetencē. Mums ir 27 dažādas veselības aprūpes sistēmas, katra ar savām problēmām, katra ar savu finansējumu.
Aptauja
Vai ES Veselības savienībai vajadzētu panākt, lai veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība tiktu noteikta pēc tāda paša principa kā ES viesabonēšana mobilajiem sakariem - kad dodies pie ārsta citā valstī, pakalpojumu saņem par to pašu cenu kā Latvijā?
Eiropas institūciju mērķis ir mudināt valstis vairāk kooperēties, īpaši farmācijas jomā. Mēs paplašinājām Eiropas Zāļu aģentūras mandātu, lai tas būtu lielāks zāļu trūkuma situācijās. Tomēr jāteic, ka galvenās problēmas veselības aprūpē ir risināmas Latvijā uz vietas, bet Brisele var iedot pozitīvu impulsu," uzskata Ijabs.
Lai uzlabotu profilaksi, agrīnu audzēju diagnostiku, ārstēšanu ar inovatīviem medikamentiem, kā arī pētniecību, ir plānots piešķirt 95,5 miljardus eiro lielu finansējumu. Onkoloģisko slimību uzveikšanai ES budžetā nav savas naudas līnijas, vēža apkarošanas plāna finansējums ir izmētāts pa dažādām programmām. Galvenais naudas avots ir EK programma "EU for Health", no kuras Latvija, pēc Veselības ministrijas sniegtās informācijas, esot saņēmusi 4,75 miljonus eiro. Daļu finansējuma var saņemt no programmas "Apvārsnis Eiropa", kā arī no Atveseļošanas fonda naudas.
Nedrīkstot būt pirmās un otrās šķiras pilsoņi
Viens no galvenajiem uzdevumiem Eiropas vēža uzveikšanas plānā, kas tika pieņemts 2021. gadā, līdzās profilaksei un ārstēšanai ir samazināt atšķirības vēža aprūpē dažādās dalībvalstīs. Par šo iniciatīvu aktīvi aģitēja EP lielākais politiskais spēks – labēji centriskā Eiropas Tautas partija jau 2019. gada EP pirmsvēlēšanu laikā. Jau toreiz ETP priekšsēdētājs Manfrēds Vēbers runāja par Vēža apkarošanas plāna nepieciešamību.
"Eiropas Savienībā katru gadu no vēža mirst 1,3 miljoni cilvēku, vēzis tiek diagnosticēts 2,7 miljoniem cilvēku. Mirstība ir trīs reizes lielāka nekā no Covid-19.
Esmu pārliecināts, ka ar mērķtiecīgu medicīnas ekspertu, pētnieku un pacientu iesaisti mēs varam izglābt dzīvības,"toreiz sacīja Vēbers.
Savukārt EP deputāte no šīs pašas partijas Sindija Fransena pirms iepriekšējām EP vēlēšanām uzsvēra, ka Eiropā nedrīkstot būt pirmās un otrās šķiras pilsoņi, izredzes izdzīvot ar vēzi nedrīkstot būt balstītas uz pasta indeksiem. Tomēr Austrumeiropas vēža slimniekiem esot par 30 procentiem mazākas iespējas izveseļoties, salīdzinot ar Rietumeiropas pacientiem. "Mums ir jāstrādā kopā, lai palīdzētu ikvienam pacientam neatkarīgi no viņa dzīvesvietas Eiropā (..),"aicināja Fransena.
Jauna pieeja audzēju atklāšanā
Bet kā panākt, lai valstīm būtu līdzīgas vēža ārstēšanas iespējas un vai tas vispār ir iespējams?
I. Ijabs: "Ja uz to netieksimies, tad nekad to nepanāksim. Nevajadzētu aizmirst to, ka viena no Eiropas pieejām ir lietu nosaukšana vārdos un valstu problēmu parādīšana. Proti, Eiropas Savienības institūcijas parāda Latvijai, kāda izskatās tās veselības aprūpes sistēma un tad savu iespēju robežās sniedz atbalstu. Nav runa, protams, par to, ka mēs varētu savu veselības aprūpi pilnībā finansēt no ES budžeta.